“Sabiedroto valstu kaujas grupa Latvijā pāraugs no bataljona uz brigādes līmeņa vienību, nepārprotami demonstrējot NATO apņemšanos aizstāvēt ikkatru Latvijas centimetru. Taču šī vienošanās nav vienpusēja, tādēļ arī mums pašiem, kā uzņemošajai valstij, būs jāveic būtiski ieguldījumi militārās infrastruktūras attīstībā un Latvijas armijas personālsastāva palielināšanā,” norāda A. Pabriks.
Saskaņā ar deklarāciju, Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.
Pēc samita Latvija kopā ar sabiedrotajiem uzsāks plānošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pilnvērtīgu daudznacionālo brigādi.
Šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā apvieno aptuveni 1700 karavīru no 10 valstīm – Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam.
Kanādai ir izveidojušās ciešas attiecības ar Latviju. Kanāda bija starp pirmajām NATO valstīm, kas ratificēja Latvijas iestāšanās līgumu aliansē 2004. gadā. Šī gada februāra nogalē, reaģējot uz Krievijas gatavošanos veikt neprovocētu uzbrukumu Ukrainai, Kanāda bija viena no sabiedrotajām valstīm, kas īstenoja papildu karavīru un militārās tehnikas nosūtīšanu uz Latviju.
