FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Latvijas austrumu robeža arvien vairāk iezīmējas ne tikai kā ģeogrāfisks marķieris kartē, bet arī kā valsts nosargāšanas pirmais bastions dabā. Robežas izbūve ilgusi desmit gadus, taču joprojām ir atklāts jautājums, kā un cik ātri Latvija spēs izveidot drošu un funkcionālu robežas aizsardzības sistēmu. Lielā mērā to noteiks steigā sagatavotais Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums.
Latvijas austrumu robeža ar Krieviju stiepjas vairāk nekā 280 kilometru garumā, ar Baltkrieviju – vēl ap 170 kilometriem. Līdz 2015. gadam robežas infrastruktūra bija minimāla – tikai ceļi robežsargu patruļām, nelielas barjeras un dabas radīti šķēršļi. Pēc pirmās migrācijas krīzes Eiropā, kas saasinājās 2015. gadā, un īpaši pēc 2021. gada, kad Baltkrievija organizēja migrantu plūsmas uz Eiropas Savienību (ES), Latvija nolēma veidot stingrāku robežas infrastruktūru. Kopš Krievija 2014. gadā anektēja Krimu, taču jo sevišķi pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, valsts austrumu robežas nostiprināšana kļuvusi par acīmredzamu valsts militārās drošības jautājumu.
Latvija žoga būvniecību uz austrumu robežas sāka pakāpeniski. Konkrēti lēmumi par Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvi, tostarp žoga, patruļtakas, laipas, tiltu un caurteku ierīkošanu, tika pieņemti, kad 2014. gadā Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu.
Laikā no 2015. līdz 2019. gadam tika izbūvēta Latvijas–Krievijas robeža, kas gan netika pabeigta pilnībā.
2018. gadā konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu uzvarēja uzņēmums SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Tomēr 2019. gadā darbi tika apturēti, jo Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norādīja pasākumus, kuri veicami, lai pilnveidotu izbūves procesu, savukārt Iekšējās drošības birojs uz revīzijas ziņojuma pamata ierosināja kriminālprocesu par pārkāpumiem būvniecības procesā.
Uz robežas ar Baltkrieviju intensīva žoga un infrastruktūras būvniecība sākās 2021. gadā vasarā, kad Baltkrievijas režīms organizēja migrantu plūsmu uz ES. 2021. gada rudenī tika noteikts, ka infrastruktūras izbūvi ārējai robežai ar Baltkrieviju vadīs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Savukārt 2023. gadā tā saņēma uzdevumu vadīt arī žoga un infrastruktūras izbūvi uz robežas ar Krieviju.
Žoga un citas infrastruktūras būvniecība uz abām robežām kļuva par valsts līmeņa prioritāti 2022. gadā, kad Krievija sāka īstenot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Saskaņā ar VNĪ sniegtajām ziņām šī gada augustā ir izbūvēti aptuveni 250 kilometri robežžoga Latvijas–Krievijas robežas posmos un žoga izbūve šajā virzienā tuvojas noslēgumam – atlikuši vien 19 kilometri, kuru izbūves termiņš ir saistīts ar laika apstākļiem. Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūve ir pabeigta pērn jūlijā. Baltkrievijas robežas izbūves izmaksas ir 125 miljoni eiro, bet Krievijas robežas – 146 miljoni eiro.
Krievijas iebrukums Ukrainā acīmredzami apliecināja: lai nosargātu valsti, nepietiek ar metāla žogu un dzeloņdrātīm uz robežas – bez pilna tehnoloģiskā nodrošinājuma žogs var apturēt vai aizkavēt tikai robežpārkāpējus, nevis mērķtiecīgus diversantus vai militāru spēku.
Modernā aizsardzības sistēmā svarīga loma ir tehnoloģijām: novērošanas kamerām, dronu sistēmām, kustību sensoriem un komunikācijas kanāliem, kas pakāpeniski tiek ieviesti.
2024. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas (Baltic Defence Line) izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas posmu plānots izbūvēt piecu gadu laikā – no 2024. līdz 2028. gadam –, ieguldot 303 miljonus eiro. Taču robežas stiprināšana būs nepārtraukts uzdevums, jo, kā pauda Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, “mūsu robeža ar imperiālistiski domājošu kaimiņvalsti ir jāstiprina ilgtermiņā”.
2024. gada 5. martā Ministru kabinets apstiprināja Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Plāna mērķis ir valsts drošības stiprināšana, laikus īstenojot pasākumus, kas nodrošina Nacionālo bruņoto spēku spēju ierobežot pretinieka sauszemes formējumiem iespējas viegli šķērsot valsts robežu un strauji virzīties Latvijas iekšienē.
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu. Tas paredz izvietot pretmobilitātes šķēršļus uz austrumu robežas līdz pat 30 kilometru attālumā, līdztekus tur atsavinot šim nolūkam nepieciešamās zemes platības un nosakot servitūtus.
Lai paātrinātu izbūves procesu, likumprojekts paredz atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu.
Kopumā, kā par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 2. septembrī informēja Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Andris Rieksts, topošais regulējums attieksies uz teritorijām līdz 2000 hektāru platībā sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes un Augšdaugavas novados. Apmēram puse no minētajām teritorijām pieder valstij un pašvaldībām, bet pārējie ir privāti īpašumi.
Taisnīgas atlīdzības noteikšanu paredzēts uzticēt īpašai komisijai, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.
Ar topošo likumu arī plānots noteikt atbildīgās institūcijas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS “Latvijas valsts meži” veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu. Pretmobilitātes pasākumi austrumu pierobežā notiks pakāpeniski, atbilstoši konkrētā brīža prioritātēm, informēja A. Rieksts.
Ne visas iesaistītās puses pilnībā atbalsta pašreizējo likumprojekta redakciju. “Latgales pašvaldības ir ļoti noraizējušās par to, ka austrumu pierobežai īsti nav redzama perspektīva, cilvēkiem nav skaidrs, kas ar viņiem notiks un kā attīstīsies uzņēmējdarbība. Likumprojekts pašlaik nav tādā līmenī, lai pēc tam neradītu problēmas,” Saeimas komisijas sēdē pauda Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. Jāatzīmē – likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā realizācija neiespaidos teritoriju attīstību.
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs vēstulē Saeimai, ministru prezidentei un Aizsardzības ministrijai rakstījis, ka likumprojektā vēl skaidri jādefinē austrumu pierobeža ar tās administratīvajām teritorijām, nosakot īpašu tiesisko regulējumu investīciju aizsardzībai specifiskajām vietējām vajadzībām. Tāpat pausta nepieciešamība izstrādāt alternatīvu likumprojektu austrumu pierobežai, “konkrēti definējot austrumu pierobežas administratīvās teritorijas vismaz 30–50 km teritorijā no valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, paredzot sistemātisku, mērķtiecīgu un stratēģisku atbalsta instrumentu šo teritoriju ekonomiskajai attīstībai”. Vēstulē arī norādīts: likumprojektā paredzētais, ka uz infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecības, mežsaimniecības un vides aizsardzības prasības, ir atkāpe no spēkā esošajiem likumiem, un tas ir pretrunā Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskuma principam.
Iebildumus pauduši arī austrumu pierobežas lauksaimniecības zemju un mežu īpašnieki. Raizes ir saistītas ar atsavināšanas kārtību un likumprojekta atbilstību citiem tiesību aktiem, īpašumu vērtības iespējamo kritumu un taisnīgas atlīdzības nodrošināšanu. Tāpat paustas bažas par mežu izciršanu. Tiesa, kā Saeimas komisijas sēdē norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos Andis Dilāns, “mežus neviens netaisās cirst, tāpēc ka mežs pats par sevi ir pretmobilitātes rīks un pasākums”.
Savukārt Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta vecākā eksperte Agnese Liekne sacīja:
“Sabiedrībā ir maldīgs uzskats, ka tiks atsavināta visa pierobeža. Nē, ir konkrēti pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamie punkti. Uz tiem tiks nodibināti servitūti, un tie tiks arī virzīti atsavināšanai.”
Saeima ceturtdien, 4. septembrī, konceptuāli atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, piekrītot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas aicinājumam to virzīt kā steidzamu – divos lasījumos. Plānots, ka otrais lasījums varētu notikt 2. oktobrī, bet līdz 16. septembrim iesniedzami priekšlikumi. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Aizsardzības ministrija ir gatava vēl tikties ar visām iesaistītajām pusēm, Aizsardzības komisijas, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere. Vienlaikus viņa norādīja, ka aizsardzības līnija un tās ierīkošanai nepieciešamais Pretmobilitātes likums ir vajadzīgs, lai “aizsargātu visus Latvijas iedzīvotājus, tajā skaitā tos, kas dzīvo pierobežas reģionos”. Savukārt, kā paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis – norādot, ka likumprojekts vēl tiks pilnveidots, – lēmumi ir jāpieņem ātri: “Mums ir jāstiprina valsts drošība. Ja to neizdarīsim, diez vai nākamās paaudzes mums to piedos.”
