FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Nelegālo migrantu plūsmas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas turpina pieaugt. Dienaskārtībā ir jautājums par tās pilnīgas slēgšanas nepieciešamību un atbildīgo institūciju gatavību reaģēt, situācijai kļūstot kritiskākai.
Situācija uz Latvijas austrumu robežas saasinājās 2021. gadā, Baltkrievijai sākot īstenot migrantu krīzi uz Baltijas valstu robežām, kā arī 2023. gadā, Krievijas algotņu grupējumam “Vagner” izvietojoties Baltkrievijas teritorijā.
Lai gan Latvija uz savas ārējās robežas sākusi žoga izbūvi, tas no Baltkrievijas puses regulāri tiek bojāts, lai mūsu valstī, līdz ar to Eiropas Savienības teritorijā iesūtītu lielu skaitu galvenokārt ekonomisko migrantu no Tuvo Austrumu valstīm. Patlaban Latvija ir kļuvusi par galveno migrantu iepludināšanas mērķa valsti reģionā, iepriekš šādā lomā pārmaiņus nonākot arī Polijai un Lietuvai.
Saistībā ar Latvijas–Baltkrievijas robežas nelegālu šķērsošanu aizturēto personu skaits septembrī būtiski pieaudzis. Mēneša sākumā tas bija līdz 70 cilvēkiem diennaktī, savukārt šobrīd ik dienu jau pārsniedz simtu, 10. septembrī sasniedzot pat 254 aizturētos, kuri atgriezti atpakaļ kaimiņvalsts teritorijā, aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv” ceturtdien organizētajā un šai tēmai veltītajā diskusijā informēja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis.
Šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 8168 personas, bet pērn visa gada laikā tādu bija 5260.
Līdztekus pieaug arī robežpārkāpēju nepakļaušanās gadījumu skaits, Latvijas varasiestādēm cenšoties viņus aizturēt.
Migrantu plūsmu kā pret Eiropas Savienības valstīm īstenotā hibrīdkara daļu ar nolūku tajās destabilizēt iekšpolitisko situāciju, visticamāk, kopīgi vada un atbalsta Baltkrievijas un Krievijas dienesti, iespējams, sadarbībā ar organizēto noziedzību cilvēktirdzniecības jomā, diskusijā pauda par valsts drošību atbildīgo dienestu pārstāvji.
“Šāda personu masu migrācija pāri robežai bez noteikta menedžmenta nav iespējama,” pamatoja I. Ruskulis.
Baltkrievija un Krievija vienlaikus testē, kā Baltkrievijas kaimiņvalstis spēj atvairīt hibrīduzbrukumus.
Pieaugot nelegālo migrantu plūsmai, augustā Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri vienojās nepieciešamības gadījumā slēgt šo valstu robežu ar Baltkrieviju un Krieviju.
Jautājums par robežas slēgšanu ar Baltkrieviju pašreiz ir valdības dienaskārtībā un nākamajā nedēļā, iespējams, tiks pieņemts, atklāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, vienlaikus norādot, ka šāds solis ir jāsaskaņo ar sabiedrotajām kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju un Poliju –, kuras tas varētu skart.
Proti, vienai valstij atsevišķi slēdzot robežu, pārējām jārēķinās ar pastiprinātu migrantu plūsmu. Turklāt saskaņota robežu slēgšana ar agresorvalstīm tiek uzskatīta par labāko risinājumu maksimāla efekta sasniegšanai, ieskaitot reģiona valstu vienotas nostājas apliecināšanu, skaidroja ministrijas pārstāvis.
Jārēķinās, ka robežas slēgšana būtu šķērslis kravu un pasažieru pārvadājumiem.
Saskaņā ar augustā panākto vienošanos starp Polijas un Baltijas valstu ministriem lēmums par robežas slēgšanu var tikt pieņemts, īstenojoties diviem nosacījumiem – organizētai migrantu masveida ieplūšanai pāri kādas no minēto valstu robežām, uz kuras pamata Iekšlietu ministrija jau ir sagatavojusi lēmuma projektu par Silenes robežšķērsošanas punkta slēgšanu, kā arī incidenta, kas rada draudus nacionālajai drošībai, izcelšanās gadījumā uz kādas no šīm robežām.
Tomēr arī tādā gadījumā, pamatojoties uz sabiedroto valstu rīcībā esošo informāciju, tiktu vērtēts šāda incidenta raksturs, piemēram, pārliecinoties, vai tā nav mērķtiecīgi veidota provokācija, norādīja D. Trofimovs.
Patlaban, kā vēsta aģentūra LETA, uz autoceļiem ir divi legāli robežkontroles punkti ar Baltkrieviju, kā arī viens uz dzelzceļa. Trīs robežpārejas punkti ir slēgti saistībā ar kaimiņvalsts agresīvo rīcību, iesūtot migrantus.
“Mēs skatāmies, kas notiek gan robežas tuvumā, gan Baltkrievijā un Krievijā. Lēmumi izriet no tā, ko mēs redzam,” akcentēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Viņš arī pauda: “Kopš migrantu krīzes sākuma Nacionālie bruņotie spēki ir snieguši atbalstu Valsts robežsardzei, ņemot vērā apsvērumus, ka tas varētu kļūt par kaut ko lielāku. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, sekojot līdzi un esot gataviem, lai nepalaistu garām brīdi, kad kaut kas notiek.”
Nacionālie bruņotie spēki ir sagatavojuši visus nepieciešamos materiāli tehniskos līdzekļus ceļu bloķēšanai pierobežā vietās, kur masveidā varētu pārvietoties migranti.
Tāpat, kā uzsvēra J. Garisons, jaunajā valsts aizsardzības koncepcijā paredzēta valsts robežas nostiprināšana, tostarp pretmobilitātes pasākumi, kas vērsta pret smagās tehnikas pārvietošanos mūsu valsts teritorijā.
Saistībā ar migrantu plūsmas krasu palielināšanos pie Latvijas–Baltkrievijas robežas papildspēkus mūsu robežsardzei gatavojas nosūtīt Lietuva un Igaunija.
Valsts robežsardze jau augustā mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus.
Vienlaikus, kā atzina D. Trofimovs, Latvijai ir jābūt gatavai tādu migrantu uzņemšanai, kuriem nevar liegt piekļuvi patvēruma procedūrai. Šobrīd esošo divu izmitināšanas centru – Muceniekos un Daugavpilī – uzņemšanas kapacitāte esot gandrīz izsmelta un migrantu pieplūduma gadījumā nāktos rast risinājumus, izmitināšanu, iespējams, nodrošinot speciālos konteineros vai teltīs, paskaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis.
Savukārt I. Ruskulis uzsvēra, ka Valsts robežsardze jau rosinājusi palielināt Krimināllikumā paredzēto minimālo soda slieksni par palīdzību robežpārkāpējiem iekļūt mūsu valsts teritorijā. Šogad par to uzsākti jau 68 kriminālprocesi pret 92 personām, taču tiesa tām nereti piemērojusi īslaicīgu brīvības atņemšanu, kas nav bijis pietiekami, lai atturētu no šāda nozieguma izdarīšanas.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemessardzes likumā, ar kuriem paplašinātas iespējas zemessargus iesaistīt pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanā.
Likumā noteikts, ka zemessargu var iesaistīt Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā arī vairāk par 30 dienām gadā pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanas gadījumā. Darba devējam vajadzēs zemessargu atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas uz šo laiku, saglabājot darba vietu, kā arī izglītības iestādei uz attiecīgo laiku atbrīvot no mācībām, studijām. Kā jau vēstīts, jaunās valdības deklarācijā pausta apņemšanās pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023. gada beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju. Tāpat solīts turpināt investēt viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kuri veic robežapsardzību.
