FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Saeimā sākts darbs pie grozījumiem, kas paredz stingrākus sodus par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību. To mērķis lielā mērā ir preventīvs, proti, skaidra norāde potenciālajiem likuma pārkāpējiem un tiesām – par šādiem noziegumiem maigu sankciju nebūs.
Grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu, septembrī kā savu pirmo likumdošanas iniciatīvu Saeimā iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pamatojums: drošības situācijas būtiska pasliktināšanās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī un pastāvīgie Baltkrievijas hibrīduzbrukumi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas kopš 2021. gada.
Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem plānots palielināt minimālos sodus, izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvos sodus un paaugstināt maksimālo brīvības atņemšanas sodu. Kopumā ar grozījumiem paredzēts grozīt trīs Krimināllikuma pantus un izveidot vienu jaunu pantu.
Par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Patlaban par šīm darbībām soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Pašreiz par šīm darbībām, atsevišķi neparedzot sodu par nozieguma izdarīšanu grupā un valsts amatpersonu sodīšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban par šīm darbībām soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Pašreiz par šīm darbībām soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Par minēto ar spiegošanu saistīto darbību organizēšanu vai vadīšanu paredzēts sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Patlaban šādas normas Krimināllikumā nav.
Par “individuālas vai kolektīvas apmācības organizēšanu nolūkā attīstīt kaujas spējas un prasmes vai dalību šādās apmācībās, izņemot gadījumus, kad tās tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai”, paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.
Valsts prezidents ar iniciatīvu palielināt sodus par noziegumiem pret valsti nācis klajā pēc tam, kad neilgi pēc stāšanās amatā bija paudis neizpratni par 15 500 eiro naudas soda piemērošanu prokremliskajam aktīvistam Maratam Kasemam saistībā ar nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, kā arī nosacīto sodu vīrietim, kurš uz ielas uzbruka jaunietim ar Ukrainas karogu, lai gan likums par šādām darbībām paredz arī bargākus sodus.
“Uzskatu, ka bargāku sodu noteikšana Krimināllikumā par noziegumiem pret valsti būs nepārprotams likumdevēja vēstījums gan Krimināllikuma piemērotājiem, gan Latvijas un ārvalstu sabiedrībai, ka Latvija nepieļaus savas drošības apdraudējumu,” norādīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Valsts prezidenta ieskatā, Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm.
Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus Krimināllikumā noteiktos soda mērķus, tai skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kuri apdraud Latvijas nacionālo drošību.
“Mērķis ir dot skaidru signālu tiesām un likuma pārkāpējiem, ka šie pārkāpumi uzskatāmi par ļoti nopietniem. Nevar būt situācija, ka cilvēks izdara pret Latviju vērstu darbību un kā sodu saņem sabiedrisko darbu vai nelielu naudas sodu,” uzsver arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību speciālists Andrejs Judins.
Vienlaikus viņš norāda: ne vienmēr piespriestajam sodam ir jābūt maksimālajam likumā paredzētajam, tomēr arī minimālais sods nedrīkst būt nesamērīgi maigs, lai neradītu iespēju tiesām tādus piemērot. Tādēļ atbalstāma likumprojektā paredzētā minimālo sodu paaugstināšana.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai. “Nav nekādu indikāciju, ka likumprojekta ātrai virzībai varētu būt šķēršļi,” pauž A. Judins. Tiesa, viņš piebilst, ka atsevišķas normas likumprojektā varētu tikt precizētas vai papildinātas, tomēr bez būtiskām izmaiņām.
Viena no šādām izmaiņām varētu attiekties uz pantu, kas paredz atbildību par militāru un taktisku uzdevumu apmācību, veicot izmaiņas, lai novērstu to attiecināšanu uz tādām izklaides vai sportiskām aktivitātēm, kā, piemēram, kaujas imitācijas spēlēm airsoftu un peintbolu, vai vēstures rekonstrukciju.
Vienlaikus, kā Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē 3. oktobrī akcentēja Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāve, likumam jānodrošina iespēja vērsties pret šādu sporta vai izklaides aktivitāšu izmantošanu mērķiem, kas ir pretrunā valsts drošībai. Komisija likumprojekta tālāku virzību atbalstīja vienbalsīgi.
Cita starpā ar minētajiem grozījumiem Krimināllikumā Valsts prezidents, ņemot vērā no tiesībaizsardzības iestādēm saņemto informāciju, aicina Tieslietu ministriju (TM) pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.
Saeima ceturtdien, 5. oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Šādam noziedzīgam nodarījumam palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu. Ar likuma grozījumiem izslēgts brīvības atņemšanai alternatīvais sods – sabiedriskais darbs –, jo, kā vēstīts likumprojekta anotācijā, attiecīgais soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Tāpat grozījumi paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
