FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Paredzams, ka pastiprināta valsts apdraudējuma apstākļos pašvaldību vadošajām amatpersonām tiks noteikta prasība iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kā to paredz Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva. Saeimā turpināsies diskusijas par situācijām, kādas varētu radīt pielaides neiegūšana, un cik plašam vajadzētu būt likuma tvērumam.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča novembrī Saeimā iesniegtie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” ” un “Grozījumi Pašvaldību likumā” paredz noteikt prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām – domes priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, kā arī izpilddirektoriem un viņu vietniekiem – saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība,” šādi izmaiņu nepieciešamību likumā pamatojis Valsts prezidents vēstulē Saeimai.
Prasība pēc pielaides valsts noslēpumam attiektos uz pašvaldību priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri būs ievēlēti amatā pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, vai arī uz tiem novadu vadītājiem un vietniekiem, kuri būs ievēlēti līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Savukārt izpilddirektoriem un viņu vietniekiem atļauja būtu jāsaņem līdz 2024. gada beigām.
Valsts aizsardzības koncepcijā un Nacionālās drošības koncepcijā tiek aktualizēta gatavības kultūra – valsts noturība ne vien pret militāru, bet arī visdažādākā veida apdraudējumiem, tostarp jomās, kas saistītas ar pašvaldību kompetenci, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē trešdien norādīja Valsts prezidenta padomnieks Aivars Puriņš.
Galvenais rosināto grozījumu mērķis ir “stiprināt valsts un pašvaldību sadarbības iespējas un to, ka valsts var dalīties ar pašvaldībām informācijā, kurā var būt ietverts valsts noslēpums”, papildināja valsts galvas padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce. Viņa arī norādīja: ņemot vērā, ka attiecībā uz pašvaldības domes priekšsēdētājiem grozījumos paredzēta tāda pati kārtība kā uz citām vēlētām amatpersonām, kurām piemērojama prasība par pielaidi valsts noslēpumam, nav pamata bažām, ka grozījumi varētu būt pretrunā Eiropas vietējo pašvaldību hartai un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu atbalsta Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs.
Atteikums piešķirt pielaidi valsts noslēpumam tiek piemērots apmēram 1% gadījumu no aptuveni 2500 izskatīto pieprasījumu gadā, tādējādi iespējamība, ka jau ievēlēts pašvaldības domes priekšsēdētājs varētu to nesaņemt, ir maza, Saeimas komisijas sēdē informēja Valsts drošības dienesta pārstāve.
Līdz šim visos gadījumos, kad lēmums nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam ticis pārsūdzēts, tiesa lēmusi par labu drošības iestādēm.
Atteikums piekļuvei valsts noslēpumam nevar būt pamats atbrīvošanai no amata, jo tiktu vērtēta tikai piekļuve valsts noslēpumam, Saeimas komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis. Tādējādi veidojas normatīvajos aktos neatrisināta problēma, kā rīkoties, ja demokrātiski ievēlētam pašvaldības vadītājam piekļuve valsts noslēpumam tiktu liegta. Lai gan šādā gadījumā darbības, kurām tā nepieciešama, varētu veikt domes priekšsēdētāja vietnieks, vismaz teorētiski jārēķinās ar situāciju, ka pielaide tiktu liegta arī viņam.
Jautājums par pielaides valsts noslēpumam prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām būtu jāskata plašākā tvērumā, respektīvi, kā nepieļaut personu, kurām tā varētu būt liegta, nonākšanu minētajos amatos uzreiz pēc vēlēšanām, pauda deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
Viens no risinājumiem – politiskajiem spēkiem pirms vēlēšanām ir jādeklarē sarakstu kandidāti vadošajiem vietvaras amatiem, vēršoties valsts drošības iestādēs un noskaidrojot, vai viņiem būs pieeja valsts noslēpumam, rosināja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis, norādot, ka šāda pieeja būtu atbilstošāka pārstāvnieciskās demokrātijas principam.
Savukārt tiem pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem, kuru darbības lauks nav saistīts ar militāro vai civilo drošību, bet, piemēram, kultūru, prasība pēc piekļuves valsts noslēpumam vispār nebūtu attiecināma, pauda LPS pārstāvis.
Tomēr, kā izskanēja Saeimas komisijas sēdē, ņemot vērā, ka Latvijā darbojas politiskās partijas, kuru lojalitāte Latvijas valstij varētu būt apšaubāma, nav izslēdzama situācija – kādā pašvaldībā viss domes sastāvs tiek ievēlēts no šādas partijas vai partiju sarakstiem.
Vismaz teorētiski ir jārēķinās, ka piekļuve valsts noslēpumam varētu tikt liegta visiem pašvaldības domes deputātiem.
Ir būtiski saprast, vai Valsts prezidenta iniciatīvas mērķis ir arī panākt, lai pašvaldības vadītu tikai valstij lojāli cilvēki, uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.
Likumā “Par valsts noslēpumu” jāprecizē kritēriji, kas varētu radīt sarežģījumus piekļuves valsts noslēpumam saņemšanai, it īpaši attiecībā uz pretendenta reputācijas novērtējumu un šaubām, ka konkrētā persona varētu nerīkoties valsts interesēs, sacīja M. Pūķis, piebilstot, ka par vislabākā pašvaldības vadītāja darbību, visticamāk, varētu rasties sūdzības, kas savukārt radītu risku pielaides neiegūšanai, sevišķi, ja mērs bijis aktīvs un amata pienākumus pildījis ilgāku laiku.
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās konceptuāli atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu un sagatavot konkrētus priekšlikumus, ar kuriem būtu jārisina arī patlaban neskaidrie jautājumi. Likumprojektu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirms pirmā lasījuma skatīs 19. decembrī.
“Ņemot vērā jautājuma nopietnību un ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi, ka šādi grozījumi tiktu skatīti kopsakarā ar civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanu, saprotot, kuras amatpersonas par ko atbild šādos gadījumos un kādi tiesiski risinājumi tam nepieciešami attiecībā uz pašvaldību amatpersonām, domes darba nepārtrauktību, prasību pielaidei valsts noslēpumam,” norāda sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības jautājumos Līga Stafecka. Viņa atgādina, ka likumprojekta iniciatīva būtu vērtējama saistībā ar nule izsludinātajiem likumu grozījumiem, kas paredz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tiesības anulēt pašvaldības domes deputāta mandātu neattaisnotas darba kavēšanas gadījumā, kā arī nosaka trešajai daļai pašvaldības deputātu tiesības likumā noteiktos gadījumos sasaukt domes kārtējo sēdi.
Pielaides valsts noslēpumam prasība pašvaldību amatpersonām, ja tām ir jāstrādā izaicinošos ģeopolitiskajos apstākļos, kas saistīti ar dažādu apdraudējumu riskiem, ir saprotama, piekrīt arī Latvijas Universitātes profesore, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte Iveta Reinholde. Tas vienlaikus būtu arī papildu kontroles mehānisms, ņemot vērā, ka vēlēšanu rezultātā pie varas pašvaldībās var nonākt populistiski un valstij nedraudzīgas intereses pārstāvoši politiskie spēki, rezumē I. Reinholde.
