FOTO: Lita Krone, LETA.
1. jūnijā stājas spēkā prasība pašvaldību vadošajām amatpersonām iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tas nepieciešams saistībā ar pastiprinātu apdraudējumu valsts drošībai un pašvaldību lomu tās uzturēšanā.
Grozījumi Pašvaldību likumā paredz, ka turpmāk ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai būs jāpieprasa kompetentajai valsts drošības iestādei speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Tomēr, kā iepriekš izskanējis diskusijās par grozījumiem, ja domes vadītāji vai viņu vietnieki nesaņems šo atļauju, tad jautājumu par amata saglabāšanu šādām vēlētām amatpersonām varētu izskatīt pati dome. Tādā situācijā rīcība būtu politisks process, taču domes neizlēmības gadījumā lēmumu var pieņemt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iepriekš uzsvēruši Saeimas deputāti.
Jauno kārtību pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem vajadzēs ievērot pēc tuvākajām kārtējām vai ārkārtas pašvaldību vēlēšanām. Tādējādi lielākajā daļā pašvaldību prasība par pieeju valsts noslēpumam varētu būt saistoša pēc vietvaru vēlēšanām 2025. gadā. Proti, ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, tad jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam būs jāsaņem minētā atļauja.
Savukārt pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem Pašvaldību likumā noteikts obligāts pienākums saņemt pielaidi valsts noslēpumam jau šogad. Pašvaldības izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, kuri ieņems šos amatus 2024. gada 1. jūnijā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī datuma būs jāpieprasa kompetentajai valsts drošības iestādei speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Ja šī pieeja netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai viņa vietnieks būs jāatbrīvo no amata.
Kā jau LV portāls ir vēstījis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušā gada novembrī Saeimā iesniedza likumprojektus “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” un “Grozījumi Pašvaldību likumā”, lai noteiktu prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība,” tā likuma izmaiņu nepieciešamību pamatojis Valsts prezidents vēstulē Saeimai.
Turpat Valsts prezidents arī norādījis: piedāvātie grozījumi nekā neierobežo šobrīd amatā esošo pašvaldību amatpersonu un darbinieku tiesības vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja tā vajadzīga tiešo amata pienākumu veikšanai.
