Lietotne “112 Latvija” VUGD ieskatā tiek izmantota pārāk maz. Kāpēc tā ir svarīga?

2024. gada februārī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei”, vienlaikus informēja par jaunizstrādāto tīmekļvietni www.112.lv un lietotni “112 Latvija”.

Kā norāda VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Jana Briede, lietotne “112 Latvija” kopš 2024. gada 12. februāra līdz 2025. gada 24. septembrim ir lejupielādēta 134 344 reizes. VUGD ieskatā lietotnes lejupielāžu skaits nav apmierinošs.

“Lai veicinātu plašāku lietotnes “112 Latvija” izmantošanu, vispirms ir svarīgi panākt, ka sabiedrībā nostiprinās izpratne – drošība sākas ar ikvienu no mums.

Katram iedzīvotājam ir sava loma kopējā drošības sistēmā.

Tas nozīmē ne tikai vēlmi iegūt zināšanas, bet arī gatavību tās izmantot, kad tas ir nepieciešams. Tikai tad, kad cilvēki apzināsies savu līdzatbildību, viņi būs motivēti izmantot rīkus, kas palīdz sagatavoties un rīkoties ārkārtas situācijās,” tā J. Briede.

Kas ir lietotne “112 Latvija”

Atbilstoši tīmekļvietnē www.112.lv sniegtajai informācijai “112 Latvija” ir mūsdienīga bezmaksas mobilā lietotne, kas uzlabo iespēju iedzīvotājiem, it īpaši cilvēkiem ar dzirdes un runas problēmām, sazināties ar vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, kā arī saņemt un uzzināt informāciju, kas ir būtiska, lai sagatavotos iespējamam apdraudējumam un mazinātu negadījuma sekas.

VUGD pārstāve uzsver: “Lai sabiedrība spētu efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām, ir būtiski, ka cilvēki ne tikai apzinās potenciālos apdraudējumus, bet arī zina, kā pareizi rīkoties. Latvijā ir ieviesta šūnu apraides sistēma, kas ļauj operatīvi izplatīt brīdinājumus, tādējādi it kā samazinot nepieciešamību pēc lietotnē “112 Latvija” ievietotajiem lokālajiem steidzamajiem paziņojumiem.

Tomēr lietotne joprojām saglabā savu nozīmīgumu – tā kalpo gan kā uzticams informācijas avots, gan kā saziņas rīks, kas palīdz iedzīvotājiem būt informētiem un sagatavotiem dažādām krīzes situācijām.”

Kādas ir lietotnes “112 Latvija” priekšrocības

Saskaņā ar tīmekļvietnē www.112.lv norādīto informāciju lietotnei “112 Latvija” ir šādas priekšrocības:

• Iespēja piezvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112

Saņemot zvanu ar lietotnes starpniecību, 112 dispečeri var redzēt aptuveno zvanītāja atrašanās vietu, ja viņa viedierīcē ir ieslēgta atrašanās vietas noteikšanas funkcija un ir pieejams internets.

• Iespēja nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112

Īsziņu nosūtīšanas iespēja veicina vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura pieejamību cilvēkiem ar runas un dzirdes traucējumiem un cilvēkiem, kuriem ir izsniegtas citu valstu mobilo sakaru operatoru SIM kartes. Saņemot īsziņu ar lietotnes starpniecību, 112 dispečeri var redzēt aptuveno sūtītāja atrašanās vietu, ja viņa viedierīcē ir ieslēgta atrašanās vietas noteikšanas funkcija un ir pieejams internets.

• Pieejama informācija par to, kā rīkoties apdraudējuma gadījumos un kā tiem sagatavoties

Lietotāji var iepazīties ar padomiem par to, kā rīkoties dažādos apdraudējumos, un uzzināt operatīvo dienestu aktualitātes.

• Ārkārtas paziņojumi apdraudējuma situācijās

Ir iespējams saņemt, piemēram, sarkanā vai oranžā līmeņa brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem, trauksmes sirēnu pārbaudi un citiem notikumiem, kas liek iedzīvotājiem būt gataviem rīkoties vai prasa tūlītēju rīcību.

• Informācija par Latvijas teritorijā izvietotajām patvertnēm

Kādi faktori ietekmē lietotnes “112 Latvija” funkcijas

J. Briede vērš uzmanību uz to, kādi faktori var ietekmēt lietotnes funkcijas:

• ja telefonam nebūs pieejams interneta savienojums, tad daļa funkciju nedarbosies, proti, nebūs iespējams izlasīt sadaļā “Drošības padomi” izceltos drošības padomus un sadaļā “Aktualitātes” ievietotos jaunumus no tīmekļvietnes www.112.lv, netiks saņemti steidzamie brīdinājumi, kā arī nebūs iespējams apskatīt savas atrašanās vietas koordinātas;
• ja tālruņa īpašnieks nebūs sniedzis atļauju piekļūt savai atrašanās vietai, tad lietotne nevarēs piekļūt lietotāja atrašanās vietai un tajā arī netiks attēlotas viņa atrašanās vietas koordinātas;
• ja tālruņa īpašnieks nebūs sniedzis atļauju saņemt steidzamos paziņojumus, tad viņš steidzamo paziņojumu lietotnē nesaņems.

Atrašanās vietas noteikšanai tālrunī vajadzētu būt aktivizētai

Saskaņā ar VUGD sniegto informāciju, ja cilvēks savā viedierīcē nav aktivizējis atrašanās vietas noteikšanas funkciju, tad, saņemot zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112, atrašanās vieta tiek noteikta pēc triangulācijas principa:

“Tas ir pēc attāluma starp tuvākajiem sakaru operatoru mobilajiem torņiem. Šajā gadījumā precizitāte var krasi atšķirties no dažiem desmitiem līdz pat simtiem metru.” J. Briede atgādina: katram cilvēkam par savu drošību ir jārūpējas arī pašam.

Šobrīd, piemēram, Vienotā kontaktu centra pārvalde saņem zvanus par apmaldīšanos mežā.

J. Briede uzsver, ka, dodoties uz mežu, jāievēro piesardzība: jāņem līdzi uzlādēts mobilais tālrunis, vienatnē labāk uz mežu neiet, jācenšas iegaumēt vieta, kur cilvēks iegāja mežā, nozīmīgi dabas objekti pa ceļam u. tml.

“Ikdienā mēs neviens nezinām, kurā brīdī mums nāksies saukt pēc palīdzības un zvanīt operatīvajiem dienestiem, līdz ar to atrašanās vietas noteikšanai tālrunī vajadzētu būt aktivizētai,” stāsta VUGD pārstāve, norādot, ka cilvēka atrašanās vietas noteikšana tiek uzsākta tikai tad, kad viņš zvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Lietotnē “112 Latvija” attēlotas tās patvertnes, kas ārkārtas situācijās būs pieejamas sabiedrībai

Kā norādīts tīmekļvietnē www.112.lv, lietotnes “112 Latvija” lietotāji kartē var pārskatāmi redzēt ne tikai savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotās patvertnes, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām, bet arī citas Latvijā izvietotās patvertnes un iegūt pamatinformāciju par tām:

“Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne, kā arī saņemt skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām.

Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam tālrunī ātri atvērt navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību viņš var nokļūt izvēlētajā patvertnē.

Rēķinoties ar to, ka ārkārtas situāciju laikā var tikt traucēti sakari, lietotnē informācija par patvertnēm tiks uzrādīta arī gadījumos, kad tālrunim nebūs pieejams interneta savienojums.”

J. Briede skaidro, ka lietotnē “112 Latvija” tiek attēlotas tikai tās patvertnes, kas ārkārtas situācijās būs pieejamas sabiedrībai:

“Tās atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un to piemērotību patvertnes funkcijai ir izvērtējis VUGD, apsekojot telpas un atzīstot pagrabus par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem. Šīs ēkas ir apzīmētas ar īpašām zīmēm, kas norāda uz patvertnes esamību.”

Turpinot VUGD pārstāve stāsta, ka patvertnes var ierīkot arī fiziskas un juridiskas personas savos īpašumos, ja telpas atbilst minimālajām tehniskajām prasībām, kas noteiktas VUGD izstrādātajās vadlīnijās. Šāda veida patvertnes lietotnē netiek uzrādītas, jo to īpašniekiem nav pienākuma nodrošināt publisku pieejamību apdraudējuma gadījumā.

“Papildus publiski pieejamajām patvertnēm pastāv arī tādas, kuru īpašnieki – ņemot vērā objekta specifiku vai darbības raksturu – var lemt, ka patvertne nebūs pieejama plašai sabiedrībai. Šādas patvertnes apdraudējuma gadījumā būs paredzētas tikai cilvēkiem, kas objektā strādā vai atrodas.

Ikdienā daļa patvertņu nav publiski pieejama

Svarīgi atcerēties, ka daļa patvertņu, kurās iedzīvotāji varēs patverties ārkārtas situācijās, ikdienā nav publiski pieejama. Piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai skolēniem un darbiniekiem, nevis apmeklētājiem no malas. Tas nozīmē, ka piekļuve šādām patvertnēm būs iespējama tikai konkrētās situācijās, kad tiks aktivizēti attiecīgie drošības pasākumi,” informē J. Briede.

“Lai gan patvertņu jautājums visvairāk ir aktualizēts tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ, tomēr jāņem vērā, ka pēdējos gados Latvijā ir piedzīvoti gan plūdi, gan postoši negaisi, gan lielgraudu krusa – arī šādās ārkārtas situācijās cilvēks var doties uz patvertni, lai tur īslaicīgi patvertos,” stāsta VUGD pārstāve.