Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk – LTRK) valdes locekļa un Politikas daļas direktora Jāņa Lielpētera, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša paustajos argumentos skaidri iezīmējas kopīga pozīcija – izvēle nodrošināt brīvi pieejamu pamatinformāciju par uzņēmumiem bijusi pareizā izvēle. Ne tāpēc, ka “tā ir moderni”, bet gan tāpēc, ka bez šāda principa ekonomika kļūtu lēnāka, dārgāka un riskantāka.
Institucionāls atbalsts uzņēmējiem
Kā uzskata J. Lielpēteris, ja valsts paaugstina prasības uzņēmumiem, piemēram, naudas atmazgāšanas novēršanas regulējumu kontekstā, tad valstij ir jānodrošina arī instruments, kas ļauj šīs prasības izpildīt. Partneru izpēte pirms biznesa lēmumu pieņemšanas kļuvusi ne tikai par tālredzīgi domājošu uzņēmumu iespēju, bet arī prasību normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka uzņēmējam jāspēj ātri pārbaudīt sadarbības partnerus, amatpersonas, reputācijas riskus, patiesos labuma guvējus.
Bezmaksas dati samazina birokrātisko un finanšu slogu
Gan J. Lielpēteris, gan K. Gorkšs uzsver praktisko ieguvumu – bezmaksas piekļuve uzņēmumu datiem paātrina administratīvos procesus un samazina slogu. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad uzņēmējiem jau tā jādzīvo normatīvo prasību blīvumā. Informācijai ir jābūt pieejamai “uzreiz, tagad un bez maksas”, nevis caur izziņām, gaidīšanu vai dārgām datubāzēm.
Kā norāda abi uzņēmēju vides pārstāvji, runa nav tikai par ērtību. Katrs maksas šķērslis datiem palielina darījuma izmaksas. Ja pārbaude rada papildu izmaksas, tad daļa darījumu kļūst nerentabli, daļa sadarbību netiek īstenotas, risku analīze tiek atlikta vai vispār netiek veikta. Rezultātā var būtiski tikt bremzēta ekonomiskā aktivitāte.
Tirgus caurskatāmība un investoru uzticība sākas ar brīvpieejas datiem
Bezmaksas dati par uzņēmumiem ir arī reputācijas jautājums pašai valstij. K. Gorkšs atzīmē: “Ja dati ir publiski un brīvpieejā, tad tas ir skaidrs signāls investoriem, ka Latvija caurskatāmību vērtē augstu un tai nav ko slēpt. Tas mazina ēnu ekonomikas risku uztveri un kopumā būvē uzticēšanos tirgum.”
K. Gorkšs norāda, ka maksas dati uzņēmējdarbības videi var dot nelabvēlīgu signālu – informāciju iespējams “paslēpt aiz maksas sienas”, turklāt tā pieejama tikai tiem uzņēmējiem, kuri to var atļauties. Tas būtiski iedragā tirgus reputāciju – gan vietējo uzņēmēju uzticības līmeni, gan ārvalstu investoru priekšstatu par vidi.”
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvērtie dati ir vitāli
Lieliem uzņēmumiem datu apmaksa var būt neērta, savukārt mazajiem un vidējiem (MVU) tā var būt izšķirīga. MVU rēķina katru izdevumu pozīciju, un tieši viņiem maksas barjera visbiežāk nozīmē atteikšanos no padziļinātas pārbaudes vai dalības tirgū vispār, kas samazina MVU konkurētspēju un datos balstītas lēmumu pieņemšanas iespējas.
Savukārt brīvpiekļuves dati ir MVU izaugsmes iespēja. MVU var būvēt jaunas digitālās platformas, datu analītikas rīkus, agregatorus, kas uz valsts datu pamata rada pievienoto vērtību. “Šī ir niša, kurā nav vajadzīga milzīga komanda, nepieciešama tikai laba ideja, spēja savienot datu kopas un piedāvāt tās lietotājam saprotamā veidā,” stāsta J. Lielpēteris.
Tātad atvērtie dati ne tikai aizsargā MVU no liekiem izdevumiem, bet arī rada jaunas iespējas tirgū.
Kur jābeidzas valstij un jāsākas privātajam sektoram
Uzņēmējdarbības vides izaugsmei būtisks ir konkurences neitralitātes princips. J. Lielpēteris norāda: “Valsts pienākums ir nodrošināt pamata datu kopu brīvpieejā. Savukārt privātajam sektoram uz šīs bāzes jāveido paplašinātie pakalpojumi un analītika. Valstij nevajag mēģināt konkurēt ar komersantiem tajā, ko viņi var izdarīt labāk, – lietotāju pieredzē, datu integrēšanā un ērtos analītiskajos rīkos. Veselīgs modelis ir tad, ja pamats ir publisks, bet pievienotā vērtība rodas tirgū.”
Ikdienas pārbaudēm – skaidrs un pieejams
Gan LDDK ģenerāldirektors, gan LTRK valdes loceklis un Politikas daļas direktors uzsver, ka vietne info.ur.gov.lv viņu organizācijās ir kļuvusi par regulāru ikdienas darba rīku. Portāls tiek izmantots bieži un sistemātiski – gan pašreizējo biedru un partneru statusa pārbaudei, gan jaunu sadarbības iespēju izvērtēšanai, arī reputācijas un riska faktoru skatīšanai. Citiem vārdiem, tā nav “reizi pa reizei atverama datubāze”, bet gan praktisks instruments, kas palīdz uzturēt drošu un informētu uzņēmējdarbības vidi.
Vienlaikus platformas pamata funkcionalitāte tiek atzīta par pietiekami skaidru, loģisku un lietotājam saprotamu – vajadzīgo informāciju iespējams atrast bez sarežģītiem soļiem, un portāls pilda savu galveno uzdevumu, nodrošinot ātru piekļuvi uzņēmumu pamatdatiem un partneru pārbaudei nepieciešamajai informācijai.
Atvērtība kā apzināts virziens
Uzņēmumu reģistra vadītāja, galvenā valsts notāre Laima Letiņa norāda, ka turpmākajos gados piekļuve uzņēmumu datiem kļūs arvien ērtāka, bet analītika – automatizētāka. Lielāku lomu ikviena ikdienā spēlēs arī mākslīgais intelekts, kas palīdzēs gan partneru izvērtēšanā, gan tirgus priekšizpētē. Dati jau tagad kļuvuši par ikdienas darba un stratēģisku lēmumu pamatu. Tālākā izaugsme nav pašsaprotama, tai būs jābūt politiskai izvēlei. Ja valsts mērķtiecīgi uzlabos datu apriti un savietojamību starp iestādēm, tad ieguvēji būs visi.
“Brīvpieejas uzņēmumu dati nav privilēģija, bet ekonomikas drošības un caurskatāmības pamats. Ja vēlamies uzticamu un konkurētspējīgu vidi, tad datiem, kam pieļaujams būt publiskiem, jābūt pieejamiem visiem. Tas samazina slogu uzņēmumiem, veicina jaunu pakalpojumu radīšanu un stiprina investoru uzticību Latvijai. Ja mēs gribam ekonomiku, kura aug un kurai uzticas, tad datiem jābūt atvērtiem. Nevis tikai tiem, kas var samaksāt, bet visiem, kas grib strādāt godīgi un droši,“ atzīmē L. Letiņa.
Oficiāli un bez maksas – tikai info.ur.gov.lv
Uzņēmumu reģistrs 2025. gada novembrī īsteno informatīvo kampaņu, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par to, ka uzticama, pārbaudīta un aktuāla informācija par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir brīvi pieejama bez maksas Uzņēmumu reģistra datubāzē – info.ur.gov.lv. Kampaņa aicina iedzīvotājus un uzņēmējus ikdienas darījumos izmantot oficiālu bezmaksas avotu, lai pārbaudītu sadarbības partnerus, mazinātu riskus un pieņemtu pamatotus lēmumus. Tādējādi tiek veicināta gan tirgus caurskatāmība, gan drošāka uzņēmējdarbības vide kopumā.
|
Vairāk LV portālā >> |
