IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Valsts prezidents rosina pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti un spiegošanu
27. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai nosūtīja likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus Krimināllikuma X nodaļā par noziegumiem pret valsti.
Piemēram, likumprojekts paredz izslēgt no soda sankciju uzskaitījuma par Krimināllikuma 80.1 pantā paredzēto noziegumu (Apvienošanās organizētā grupā (vairāk par divām personām) ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību) īslaicīgu brīvības atņemšanu un sabiedrisko darbu, bet papildināt ar papildu sodu – mantas konfiskāciju.
“Šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu [..].
Tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija apliecina, ka mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt Krimināllikuma X nodaļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus.
Ievērojot minēto, paredzēts Krimināllikuma 80.1 panta sankciju papildināt ar papildsodu – mantas konfiskācija,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz ievērojami pastiprināt soda bardzību par Krimināllikuma 81.1 pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā).
Šobrīd par darbību ar mērķi palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Tā vietā Valsts prezidents rosina paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Savukārt, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, likumprojekts paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Ar likumprojektu Valsts prezidents rosina pastiprināt sodu par Krimināllikuma 85. pantā minēto nodarījumu – spiegošanu, paredzot arī iespēju konfiscēt mantu.
Grozījumu projekts paredz papildināt minēto pantu ar trešo daļu, par spiegošanas darbību organizēšanu un vadīšanu (neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību; valsts noslēpuma nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību), paredzot sodu ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Pamatojot nepieciešamību papildināt Krimināllikumu ar jaunu – 95.2 pantu (Militāru un taktisku uzdevumu apmācības), likumprojekta anotācijā sniegta atsauce uz Nacionālās drošības likuma 3.2 pantu, kas noteic striktu aizliegumu organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, kā arī piedalīties tajās. Taču spēkā esošais normatīvais regulējums nepiedāvā skaidrus līdzekļus pret personām, kuras šādu aizliegumu ir gatavas un vēlas pārkāpt.
“Minētā aizlieguma skaidra iekļaušana Krimināllikumā ir priekšnoteikums tā iedzīvināšanai,” norādīts likumprojekta anotācijā. Par šādām darbībām varētu tikt paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.
Pamatojot grozījumu aktualitāti, Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam pauž pārliecību, ka ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti.
Valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu.
Kā skaidro Prezidenta kanceleja, tad lai gan Krimināllikuma X nodaļa “Noziegumi pret valsti” 2016. gadā jau tika būtiski grozīta, starptautiskā drošības situācija kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās ir būtiski pasliktinājusies, un Latvija jau vairākus gadus izjūt īpašu apdraudējumu.
Valsts prezidenta ieskatā Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm.
Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus Krimināllikumā noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.
“Uzskatu, ka bargāku sodu noteikšana Krimināllikumā par noziegumiem pret valsti būs nepārprotams likumdevēja vēstījums gan Krimināllikuma piemērotājiem, gan Latvijas un ārvalstu sabiedrībai, ka Latvija nepieļaus savas drošības apdraudējumu,” rakstīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Rosina Darba likumā noteikt, ka krievu valodas zināšanas var prasīt tikai konkrētās profesijās
Parlaments 28. septembrī lēma Sociālo un darba lietu komisijai nodot izskatīšanai opozīcijas deputātu, kuri pārstāv frakciju “Nacionālā apvienība”, iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.
Tas paredz noteikt, ka darba devējs var prasīt darbiniekam darba pienākumu veikšanā lietot krievu valodu tikai noteiktās profesijās.
Patlaban Darba likuma 32. panta 2.1 daļa aizliedz darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Likumprojekta autori rosina papildināt minēto pantu ar otro daļu, kur tiktu uzskaitīts ierobežots profesiju loks, kurās būtu pieļaujama prasība zināt krievu valodu, proti, – universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti, rakstnieki, žurnālisti, lingvisti.
Vienlaikus tiktu grozīta Darba likuma 40. panta devītā daļa, skaidri nosakot, ka darba līgumā krievu valodas prasmi atļauts ietvert tikai augstāk minētajās profesijās nodarbinātajiem. Savukārt Darba likuma 56. panta ceturtajā daļā tiktu noteikts, ka darba devējs var prasīt lietot krievu valodu tikai minētajās profesijās.
Likumprojekta izstrādātāji arī rosina papildināt 33. panta otro daļu un noteikt, ka darba intervijā nav pieļaujami darba devēja jautājum par svešvalodu zināšanām, kas nav norādītas darba sludinājumā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas izstrādāts, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, novērstu darbinieku, kuri nerunā krievu valodā diskrimināciju, un aizstāvētu nodarbināto tiesības, veicot darba pienākumus, runāt valsts valodā.
Grozījumi paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt darba tirgū izplatītāko trešo valstu valodu – krievu valodu, izņemot atsevišķās specifiskās profesijās.
Saeima apstiprina jauno Nacionālās drošības koncepciju
Saeima 28. septembrī apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju
Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments. Tajā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Tajā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību.
Saeimas Preses dienests informē, ka šajā koncepcijā, atšķirībā no iepriekšējām, apdraudējuma jomas ir aplūkotas, ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas būtisku pasliktināšanos pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā.
Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai.
Prioritātes noteiktas šādās jomās:
|
Valsts pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm.
Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.
Viena no nacionālās drošības būtiskām prioritātēm ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā.
Ņemot vērā, ka notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā vai valodā, kas ir piederīga Eiropas kultūrtelpai. Valstij, pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiks noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinās pastāvēt, teikts koncepcijā.
Koncepcija arī paredz Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp elektroapgādes drošības stiprināšanu, Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, dabasgāzes apgādes drošības stiprināšanu un citu tautsaimniecības nozaru attīstību.
- Saeima: Saeima apstiprina jauno Nacionālās drošības koncepciju
- LV portāls: Jaunajā valsts aizsardzības koncepcijā teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzība paredzēta “no pirmā centimetra”
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Pilnveidos paliatīvās aprūpes pakalpojumu un nodrošinās atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem
Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ar kuriem no nākamā gada plānots veicināt paliatīvās aprūpes pieejamību.
Grozījumi paredz, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem pilngadīgām personām paliatīvā aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinās sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju. Aprūpi nodrošinās pacienta dzīvesvietā.
Tāpat paredzēts, ka valsts atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošinās psihosociālo rehabilitāciju ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem, starp kuriem pastāv radniecības vai svainības attiecības vai citām aprūpē iesaistītām personām. Pakalpojuma apjomu, saturu, saņemšanas un finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Vēl likumā noteikts, ka valsts nodrošinās atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta invaliditāte. Paredzēts, ka pakalpojumu nodrošina resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”.
Galīgajā lasījumā atbalstīts arī saistīts likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
|
|
Galīgajā lasījumā atbalstīts Sēlijas ģerbonis
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”.
Likumprojekta mērķis ir noteikt latviešu vēsturisko zemju – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Sēlijas – ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošu.
Vairāk par tēmu >>
PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LKUMPROJEKTI
Likumā “Par policiju” noteiks veidus, kā vietvara nodrošina pašvaldības policijas pakalpojumu
Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”. Tas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra katrai pašvaldībai savā teritorijā būs jānodrošina pašvaldības policija.
Likumprojekts paredz precizēt pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot no 2024. gada 1. janvāra jau ir noteikts Pašvaldību likumā.
Likuma izmaiņas paredz, ka pašvaldībai būs trīs iespējas, lai izveidotu un finansētu pašvaldības policiju. Proti, tā varēs izveidot pašvaldības policiju vai izveidot kopīgu policiju ar citām pašvaldībām, vai arī deleģēt šo funkciju citai pašvaldībai.
Patlaban likums paredz, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ir izvēle veidot vai neveidot savu policiju. Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības, norādīts likumprojekta anotācijā.
Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā.
- Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta pašvaldības policijas izveidošanas kārtību
- Iekšlietu ministrija: No 2024. gada 1. janvāra visām pašvaldībām būs jāizveido pašvaldības policija
Likumprojekts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanai
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” un noteica tam steidzamību (grozījumi tiks skatīti divos lasījumos).
Likumprojekts paredz saglabāt vairākas iepriekš Covid-19 izplatības pārvaldības likumā izmantotās normas, kuru pieņemšana un darbība ir pozitīvi ietekmējusi procesus sabiedrībā un attiecīgajā nozarē, piemēram, iespēju saņemt pakalpojumus un komunicēt ar valsts iestādēm attālināti, izmantojot e-rīkus. Tie būs spēkā līdz pārejas posma beigām vai līdz brīdim, kad tās tiks integrētas attiecīgās nozares tiesību aktos.
Vienlaikus Saeimā konceptuāli atbalstīti saistīti likumprojekti: “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” un “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.
Vairāk par tēmu >>
- Tieslietu ministrija: MK atbalsta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanu
- LV portāls: Atcels Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu
Paredzēs nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no valsts pieņemšanai
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja vēl vienus grozījumus likumā “Par policiju”, kas paredz ieviest nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai un nodrošināt Regulas 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas izveidi noteikto.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar 12.1 pantu “Izceļošanas aizliegums”, kas noteiks Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai uz laiku līdz četriem mēnešiem izceļot no Latvijas, ja tiks konstatēts apdraudējums šīs personas dzīvībai, veselībai, drošībai un nepastāv citu, mazāk ierobežojošu alternatīvu, ar kuriem būtu iespējams novērst attiecīgo apdraudējumu.
Par neaizsargātu personu likumā tiks uzskatītas Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās personas:
- bērni, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka viņus var aizvest no valsts teritorijas vai viņi var to atstāt un kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai kļūt par cietušajiem saistībā ar piepiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītiem vardarbības veidiem, kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos, tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai piespiesti aktīvi piedalīties karā;
- pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas var to atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Vienlaikus Saeimā tiek skatīts saistīts likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.
Būtiski palielinās sodus par ievērojamu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu
Saeimas Juridiskā komisija pirmajam lasījumam 27. septembra sēdē lēma virzīt likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, ar kuru iecerēts palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 144 līdz 192 naudas soda vienībām (no 722 līdz 960 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem.
Savukārt, ja ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, tad plānots piemērot naudas sodu no 208 līdz 280 naudas soda vienībām (no 1040 līdz 1400 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem.
Gadījumos, kad atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk nekā par 70 kilometriem stundā, plānots piemērot naudas sodu 400 naudas soda vienību apmērā (2000 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 36 mēnešiem.
