Likumdošanas jaunumi: grozot Medību likumu, mazinās staltbriežu populāciju

Rosina izmaiņas Medību likumā ar mērķi samazināt staltbriežu populāciju

19. jūnijā Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”, kura mērķis ir samazināt:

• staltbriežu nodarītos postījumus lauksaimniecības kultūrām un meža jaunaudzēm;
• ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti meža dzīvnieki (it īpaši staltbrieži);
• nekontrolējamu pārnadžu slimību izplatību to uzliesmojuma gadījumā (tādu kā mutes un nagu sērga u. c.).

Likumprojektu iesniedza vairāki Saeimas deputāti: Edgars Putra, Ingmārs Līdaka, Jānis Vitenbergs, Valdis Maslovskis, Edmunds Teirumnieks, Mārtiņš Felss, Māris Kučinskis.

Tabulā var aplūkot piedāvātās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu.

Kā norāda likumprojekta iesniedzēji, plānotās izmaiņas ļaus efektīvāk apsaimniekot staltbriežu populāciju, kā arī samazināt to platību skaitu, kurās staltbriežu medīšana līdz šim nav bijusi iespējama, jo prasība par meža zemes nepieciešamību vismaz 1000 hektāru platībā nav atbildusi aktuālajai situācijai.

Vienlaikus anotācijā skaidrots, ka likumprojekts mazinās birokrātiju, jo Valsts meža dienestam, pieņemot lēmumu par iecirkņa izveidi un/vai staltbriežu medīšanu konkrētā iecirknī, būs jāpavada mazāk laika, izdalot dažādus zemes pielietojuma veidus. Tāpat meža platība nebūs īpaši jāizdala arī mednieku kolektīviem, slēdzot līgumu ar zemes īpašnieku.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta sniegtajiem datiem 2024./2025. gada medību sezonas sākumā Latvijā tika uzskaitīti 68 000 staltbriežu.

“To skaits pēdējos 20 gados ir pieaudzis vairāk nekā 2,6 reizes, kā rezultātā ir būtiski pieauguši staltbriežu nodarītie postījumi lauksaimniecības un mežsaimniecības platībās –ziemāju kultūrām augkopībā un koku jaunaudzēs mežā.

Strauji palielinoties staltbriežu populācijai, ir pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti šie meža dzīvnieki, kā arī lielākajam valsts mežu apsaimniekotājam nesamērīgi pieaugušas izmaksas jaunaudžu aizsardzībai (izmaksas pieaugušas arī privāto mežu īpašniekiem, turklāt jaunaudžu aizsardzība daudzviet lielā staltbriežu blīvuma dēļ ir kļuvusi neefektīva).

Nesamazinot staltbriežu populāciju, pastāv risks nākotnē saskarties ar nekontrolējamu mutes un nagu sērgas uzliesmojumu – tā ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu (mājlopu – liellopu, aitu, kazu, cūku, un savvaļas dzīvnieku – briežu un citu pārnadžu) infekcijas slimība, kurai raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādas, kāju daļā ap nagu un nagu starpā, kā arī tesmeņa ādā,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Jauns Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums

19. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, kura mērķis ir paātrināt dabiskās vides pielāgošanu pierobežā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un NATO reaģēšanai iespējamas bruņotās agresijas gadījumā, nosakot īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai nepieciešamajiem pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem pierobežā un to ietvaros paredzēto materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai, atvieglojot un paātrinot noteiktus procesus.

Likumprojekts paredz, ka jaunais likums, ja Saeima to pieņems, noteiks īpašu tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai Ministru kabineta noteiktajā teritorijā ietilpstošajos nekustamajos īpašumos vai to daļās.

Izbūve likumprojekta izpratnē ir process, kas ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus, piemēram, zemes kadastrālo uzmērīšanu, attīrīšanu no apauguma (tai skaitā koku ciršanu), cirsto koku izvešanai nepieciešamo ceļu ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī citas darbības.

Tāpat atbilstoši likumprojektam Ministru kabinets noteiks pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras, tai skaitā piekļuves izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus vai to daļas, kā arī tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiks nodibināts servitūts un kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām. Attiecīgajām teritorijām tiks noteikts statuss “nacionālo interešu objekts”.

Kā iepriekš uzsvēris aizsardzības ministrs Andris Sprūds, valsts austrumu robežas stiprināšana ir būtiska aizsardzības nozares prioritāte, kuras mērķis ir aizsargāt ikvienu Latvijas iedzīvotāju:

“Īstenojot valdības apstiprināto austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, jau šobrīd ir ievērojami pieaugušas NBS spējas ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumu iespējas šķērsot valsts robežu. Jaunais likums ļaus NBS turpināt darbu pie robežas nostiprināšanas vēl ātrāk un efektīvāk, jo mazinās juridiskos un birokrātiskos ierobežojumus.”

Atbilstoši Aizsardzības ministrijas (AM) sniegtajai informācijai austrumu robežas nostiprināšanas uzdevums ir Krievijas atturēšana un Latvijas teritorijas aizsardzība:

“Ņemot vērā, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process, nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, ļaujot izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību gadījumos, kad uzsākta zemes atsavināšana, nodibinot servitūta tiesības un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu.

AM un NBS, īstenojot Latvijas Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados.

Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku ir nepieciešams atsevišķi vienoties par nepieciešamo teritoriju iegādi (atsavināšanu), kas ir laikietilpīgi.”

Kā skaidro AM, jaunais likums atvieglos NBS pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ieviešanu, jo uz to neattieksies būvniecības un mežu apsaimniekošanas normatīvi:

“Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī paši NBS bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.

Tāpat, lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu.

Vienlaikus jaunais likums dos tiesības infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.”

Ja nekustamais īpašums būs nepieciešams pretmobilitātes pasākumu īstenošanai un būs saņemta MK atļauja, tad AM zemes atsavinās saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu. 

Kā skaidro AM, īpašniekus, uz kuru īpašumiem attieksies pretmobilitātes pasākumi, ministrija uzrunās individuāli pēc likuma pieņemšanas Saeimā:

“Lai pierobežas iedzīvotāji varētu iegūt informāciju par likumprojekta ietekmi uz viņu īpašumu, pēc likuma pieņemšanas parlamentā tiks nodrošinātas atbilstošas saziņas iespējas. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Infrastruktūras izveide pierobežā notiks pa posmiem.”

Nodrošinās patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu

19. jūnijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt patēriņa preču cenu izsekojamību un monitoringu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, noturīgi augstās pārtikas preču cenas veikalu plauktos ir valstī ilgstoši novērota situācija pārtikas preču mazumtirdzniecībā:

“Būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei – mazāk turīgāko iedzīvotāju vidū pārsniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Pēdējos gados novērots pārtikas cenu straujš pieaugums arī globālu krīžu un ģeopolitisko satricinājumu rezultātā. Pārtikas cenas būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību un īpaši skar mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem.”

Kā vienu no iespējamajiem virzieniem šīs problēmas risināšanai Ekonomikas ministrija (EM) saredz pārtikas preču cenu monitoringu un salīdzināšanu, kā arī privātā sektora izstrādātu digitālo cenu salīdzināšanas rīku attīstīšanu, lai sekmētu preču cenu caurredzamību un atklātību mazumtirdzniecībā, kas atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties lētākās preces.

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar 19.² pantu, nosakot, ka:

• nolūkā nodrošināt precīzu cenu dinamikas izsekojamību un monitoringu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) no pārtikas preču mazumtirgotāja ievāks un apstrādās:
• datus par Ministru kabineta (MK) noteiktajā pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm – pārtikas preču cenu monitoringam;
• elektroniskos darījumu (transakciju) datus – patēriņa cenu salīdzināšanai;
• pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniegs 400 000 000 eiro, būs pienākums pēc CSP pieprasījuma MK noteiktajā kārtībā iesniegt augstāk minētos datus CSP (pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem būs tiesības arī šos datus iesniegt CSP);
• lai nodrošinātu patērētāju kolektīvās intereses, veicinot pārtikas preču cenu pārskatāmību un atklātību mazumtirdzniecībā, un lai atvieglotu patērētājiem iespējas izvēlēties un iegādāties preces atbilstoši pirktspējai, augstāk minētie dati, kurus pārtikas preču mazumtirgotāji būs iesnieguši CSP, būs vispārpieejama informācija.

Plānots, ka MK noteiks pamata pārtikas preču grozā iekļaujamās preču grupas un sarakstu, ietverot tajā tirgū pieejamos un bieži patērētos produktus, kā arī CSP iesniedzamo informāciju un tās iesniegšanas kārtību.

Kā norādījusi EM, attiecīgos MK noteikumus plānots izstrādāt līdz 2025. gada augustam.

Latvijā ieviesīs starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu 

19. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kura mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, vienlaikus plānotās izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”:

• ir saistītas arī ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (CRS), kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu;
• precizēs automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķus;
• ar izmaiņām likumā tiks pārņemta Padomes direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC8), prasības.

DAC8 paredz pienākumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim ieviest kopīgu regulējumu informācijas saņemšanai un apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.

Likumprojekts paredz, ka nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam (VID), pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, noteiks Ministru kabinets.

“Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Eiropas Parlaments ir uzsvēris, cik politiski svarīga ir taisnīga nodokļu politika un cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas, cita starpā izmantojot ciešāku administratīvo sadarbību un paplašinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm,” teikts anotācijā.

Dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi un norādījumi par ienākumu, kas gūti no darījumiem ar kriptoaktīviem, aplikšanu ar nodokli, taču tie ir atšķirīgi. Kā skaidrots anotācijā, arī kriptoaktīvu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildi.

Sīkāk ar plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Atkārtoti iesniegts jauns Latvijas Dievturu sadraudzes likums

19. jūnijā Saeima atkārtoti izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”.

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Dievturu sadraudzes (turpmāk – Sadraudzes) un valsts attiecības, nodrošinot Sadraudzes garīdzniekiem Civillikumā piešķirtās tiesības noslēgt laulības ar juridiskām sekām, kā arī regulēt citus valsts un Sadraudzes sadarbībā aktuālus jautājumus.

“Lai stiprinātu demokrātiskās vērtības, reliģisko pārliecību un reliģiskās līdztiesības brīvību, izstrādātais likumprojekts piešķirs tiesības Sadraudzes svētniekiem juridiski reģistrēt laulību, kā arī likums sekmēs valsts un Sadraudzes attiecību sakārtošanu, respektējot Sadraudzes reliģiskās darbības pamatus, t. sk. dievturu gadskārtas svētkus (Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Apjumības, Mārtiņi, Ziemassvētki, Dievaines),” teikts anotācijā.

Saeima jau 2023. gada 7. septembrī pieņēma grozījumu Civillikuma 51. pantā par tiesībām noslēgt laulību arī pie dievturu konfesijas garīdznieka, kuram ir konfesijas vadības atļauja, ar atrunu, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.

Likumprojekta 6. pantā tiek paredzēts, ka Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Sadraudzes svētnieki, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo Sadraudzes svētnieku sarakstā.

#MazākBirokrātijas: ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā veicinās datu atkalizmantošanu valsts pārvaldē

19. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kas paredz veicināt datu atkalizmantošanu valsts pārvaldē un stiprināt starpnozaru datu analītiku publiskajā pārvaldē, kā arī mazināt administratīvo slogu.

Likumprojektu iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lai veicinātu datu atkalizmantošanu valsts pārvaldē, likumprojekts paredz Valsts pārvaldes iekārtas likumu papildināt ar 11.¹ pantu “Informācijas apmaiņa starp iestādēm”, nosakot, ka:

• CSP uzturēs drošu informācijas apstrādes vidi, kuru izmanto valsts informācijas sistēmās esošās informācijas, tai skaitā personas datu, apstrādei:
• valsts un reģionālās politikas plānošanai un ietekmes novērtējumu izstrādei, preventīvu nozares risku identificēšanai un analīzei;
• pakalpojumu sniegšanai un pieejamības uzlabošanai, kā arī to kvalitātes uzlabošanai un efektivitātes analīzei;
• sabiedrības informēšanai, pētniecības un inovāciju projektu īstenošanai;
• iestādes varēs izmantot CSP uzturēto drošās informācijas apstrādes vidi augstāk noteikto mērķu īstenošanai (CSP konsultēs iestādes, kā arī izvērtēs informācijas pieprasījuma pamatojumu un lems par piekļuvi informācijai);
• iestādēm būs pienākums pēc CSP lūguma nodot tai valsts informācijas sistēmās esošo informāciju;
• iestādes būs datu pārziņi pašu veidotajiem datu reģistriem (CSP būs datu pārzinis pašu veidotajām datu kopām, tai skaitā, kas izveidotas no citu iestāžu reģistriem);
• Datu valsts inspekcija ne retāk kā reizi trijos gados veiks personas datu apstrādes revīziju CSP drošās informācijas apstrādes vidē.

Kā norādīts anotācijā, likumprojekts piedāvā noteikt papildu nolūkus valsts informācijas sistēmās pieejamās informācijas, tai skaitā personas datu, izmantošanai:

Proti, šī informācija varētu tikt izmantota ne tikai tiem nolūkiem, kuriem tā ir vākta iestāžu funkciju veikšanai, bet arī lai:

• veiktu politikas plānošanu un ietekmes novērtēšanu, analizētu situāciju un riskus nozarē;
• efektīvā veidā sniegtu valsts pakalpojumus;
• veicinātu inovāciju ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē.

Tāpat likumprojekts paredz stiprināt CSP kā “vienas pieturas punktu” valsts informācijas sistēmās glabātās informācijas, tai skaitā personu datu, apstrādei un savietošanai, ja kādai valsts pārvaldes iestādei tas ir pamatoti nepieciešams.

Līdztekus anotācijā uzsvērts, ka likumprojekts papildina, taču neaizstāj pašreizējo kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar informāciju savu funkciju veikšanai: “Proti, iestādes, kurām savstarpējo vienošanos ietvaros notiek regulāra un efektīva informācijas apmaiņa, šo kārtību varēs saglabāt. Vienlaikus iestādēm būs iespēja izvēlēties šīs darbības nodot CSP, izmantojot jau esošās informācijas apmaiņas sistēmas, piemēram, Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR) un citas, neveidojot jaunus tehniskos risinājumus.”

Plānotās izmaiņas neattiecas un nemaina arī kārtību, kādā tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (“sensitīvie dati”), kuru apstrādi un piekļuves tiesību ierobežojumus nosaka nozaru likumi, tostarp par veselības un sodāmības datiem, teikts anotācijā.

Rosina atteikties no obligātajiem Valsts policijā izdarāmajiem kontrolšāvieniem ar A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem

19. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.

Likumprojekts paredz veicināt sabiedrības noturību un iesaisti visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā. Plānotās izmaiņas mazinās ieroču aprites administratīvo slogu gan attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, kas savā darbā izmanto un pielieto dienesta šaujamieročus, gan attiecībā uz privātpersonām, kā arī padarīs vienlīdzīgāku Latvijas ieroču komersantu konkurētspēju Eiropas Savienības valstu vidū.

Likumprojekts paredz izslēgt no Ieroču aprites likuma tiesību normas, kuras šobrīd nosaka pienākumu, ar kuru netiek sasniegts sabiedrības vajadzībām nepieciešams mērķis:

• 30. panta ceturto daļu: “Pirms personiskā apbalvojuma – vītņstobra šaujamieroča – piešķiršanas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas vai personas nodrošina kontrolšāvienu izdarīšanu no attiecīgā šaujamieroča Valsts policijā;”
• 34. panta otrās daļas 2. punktu: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veido to Latvijā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus) ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);”
• 77. panta otro daļu: “Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizēšana, ar kuriem izdarīti kontrolšāvieni Valsts policijā;”
• 88. pantu “Ložu un čaulu kontrolkolekcija”.

Kā norādīts anotācijā, kontrolšāvienu veikšana ar nolūku no dienesta lietojuma un civilā lietojuma vītņstobra šaujamieročiem iegūt čaulu un ložu paraugus ar to turpmāku uzglabāšanu nesasniedz izvirzīto mērķi:

“Vītņstobru ložu un čaulu kolekcija praksē nav kļuvusi par efektīvu kriminālistikas instrumentu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā saistībā ar dienesta lietojuma vai civilo lietojumu vītņstobra šaujamieroča prettiesisku pielietošanu vai izmantošanu. Pēdējo 20 gadu laikā nav bijis neviens gadījums, kad ložu un čaulu kolekcija būtu bijusi izmantojama šādiem mērķiem.

Gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs neuztur vītņstobru šaujamieroču ložu un čaulu kolekciju nedz dienesta lietojuma, nedz civilā lietojuma šaujamieročiem. Vienīgā valsts ar analogu sistēmu Latvijai ir Rumānija.”

Šobrīd valsts nodeva par kontrolšāvienu veikšanu Latvijā ir 73,50 eiro (papildus jāiesniedz trīs patronas, kuru cena var būt dažāda – pat līdz 4,00 eiro/gab.), teikts anotācijā.

Tehniski precizēts Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likums

19. jūnijā Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, kas tehniski precizē Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, kā arī pilnveido Farmācijas likumā nostiprināto reglamentāciju licencēšanas jomā un kuģu apgādes jautājumos.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju likumprojekts ir izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai nodrošinātu tiesisko kārtību kuģu apgādei ar zālēm, kuru sastāvā ir II un III saraksta vielas, novēršot šo zāļu izplatīšanas ierobežojumus, kā arī likumprojekts juridiski sakārtos Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu.

Proti, ar likumprojektu tiek precizētas tiesību normas, kas attiecas uz farmaceitiskās darbības licencēšanu.

Rosina grozīt Satversmi, nosakot, ka Latvija atzīst tikai divu dzimumu pastāvēšanu

19. jūnijā Saeima izskatīšanai visām komisijām (Juridiskā komisija – atbildīgā) nodeva likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz papildināt Satversmes ievada ceturto rindkopu ar šādu teikumu: “Valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete – un neveicina, kā arī neatbalsta, mākslīgi veidotu dzimšu izplatību.”

Likumprojekta iesniedzēji ir vairāki Saeimas deputāti: Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne, Kristaps Krištopans.

Šobrīd Satversmes ievada ceturtajā rindkopā ir šāds teikums: “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.”

Kā norāda likumprojekta iesniedzēji, plānotie grozījumi paredz attiecīgo rindkopu papildināt ar vērtībās balstītu teikumu, kurā skaidri un nepārprotami tiek pateikts, ko valsts atzīst, ko neveicina un ko neatbalsta:

“Satversmes ievadā ir skaidri definēta mūsu valsts identitāte: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Tātad – mūsu valsts balstās kristīgajās vērtībās.”

Tādējādi valsts pamatlikumā ir nepieciešams nostiprināt to, ka Latvijā tiek atzīti tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete –, kas tostarp tiešā veidā attiektos arī uz izglītības sistēmu – konkrēti uz skolēnu seksuālo izglītošanu skolās.

Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka šis ir būtisks solis valsts pamatvērtību saglabāšanai un nostiprināšanai, uzsverot kristīgo pamatu nozīmību, jo tieši uz tiem tapusi Eiropa un arī Latvijas valsts:

“Mūsu himna “Dievs, svētī Latviju!” ir vārdi, kas noslēdz Satversmes ievaddaļu un kas ir nepārprotams apliecinājums tam, ka Latvija ir dibināta kā kristīga demokrātija.”

Tāpat likumprojekta iesniedzēju ieskatā “šāds Satversmes ievada papildinājums ne tikai nostiprinās dzimumu dalījumu Latvijā, bet arī seksuālās izglītošanas pamatus skolās, izslēdzot jebkāda veida spekulācijas par neskaitāmām dzimtēm un par to, ka dzimums nav bioloģiski determinēts, bet gan ir indivīda izvēles iespēja”.

Vienlaikus anotācijā norādīts, ka izglītības procesā ir svarīgi pieminēt, ka eksistē homoseksualitāte un transseksualitāte, un pedagogiem ir jābūt zināšanām par to, bet šādai informācijai metodiskajos materiālos ir jābūt pasniegtai zinātniskā līmenī, nevis šauri domājošā, aktīvistu līmenī.