Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Valdība 6. septembra sēdē atbalstīja likumprojektu par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, jo Covid-19 infekcija gan Latvijā, gan Eiropā ir mazinājusies. Paredzēts, ka daļa regulējuma, tai skaitā uz likuma pamata izsludinātie pašvaldību saistošie noteikumi, būs spēkā vēl līdz 2023. gada 31. decembrim. Savukārt atsevišķas likuma normas Veselības ministrija plāno saglabāt arī turpmāk un integrēt Epidemioloģiskās drošības likumā un Pacientu tiesību likumā. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.
Jāatgādina, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums tika pieņemts, lai paredzētu atbilstošus piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
Jau sākotnēji likumdevējs likuma darbībai noteica terminētu ietvaru, proti, saskaņā ar pārejas noteikumu 10. punktu likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir paziņojusi, ka starptautiskas nozīmes sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies. Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju pēdējo 12 mēnešu laikā Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs novērojami periodiski mēreni infekcijas viļņi ik pēc diviem trim mēnešiem. Tomēr epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Covid-19 izplatība ES/EEZ teritorijā pakāpeniski samazinās.
Arī Latvijā turpina sarukt personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023. gadā, kā arī pacientu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19, norādīts likumprojekta anotācijā.
Atzīstot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu par spēku zaudējušu, paredzēts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim spēkā ir likuma 10.1 panta otrā daļa, 10.2 pants, 10.3 pants, 38. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa un 42. pants. Šīs likuma normas attiecas uz personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un paredz arī turpmākus ieslodzīto fiziskās konvojēšanas ierobežojumus, kā arī personas dalību pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās un tiesas procesā, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kurās ietverts valsts noslēpuma objekts.
Epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu uz laiku līdz gada beigām varēs tikt ierobežota ieslodzījuma vietu apmeklēšana un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.
Ieslodzīto, kurš atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kuram konstatēta Covid-19 infekcija vai ir aizdomas par inficēšanos, arī turpmāk varēs izvietot atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku līdz 14 dienām.
Likuma 49.7 panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka tās piešķiršanu, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 eiro, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ.
Uz šī deleģējuma pamata ir izdoti MK noteikumi Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”.
Balstoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) veic izvērtēšanu gadījumos, kad saņemti pacientu iesniegumi par iespējamu vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisītu smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, kā arī pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksu vai atteikumu to izmaksāt.
Laika periodā no funkcijas izpildes uzsākšanas 2022. gada 7. maijā līdz 2023. gada 28. aprīlim ZVA ir saņemti 168 prasījumu iesniegumi, no tiem izvērtēti 142, bet desmit gadījumos ir pieņemti lēmumi par kompensācijas piešķiršanu kopumā 344 580 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma nepārtrauktību, kā arī neliegtu pacientiem iespēju savu tiesību aizsardzībai vērsties ar iesniegumu ZVA gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādības izraisījušas smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, tiek saglabāts likumā paredzētais regulējums par kompensāciju un MK noteikumu Nr. 272 “Noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai” spēkā esamība līdz jauna regulējuma izstrādei. Pārejas norma attiecībā uz jaunu MK noteikumu izstrādi būs ietverta Pacientu tiesību likumā.
Atzīstot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu par spēku zaudējušu, spēku zaudēs arī MK noteikumi Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Vienlaikus Epidemioloģiskās drošības likumā būs noteiktas tās MK noteikumu Nr. 662 normas, kuras noteiktu laiku tiks piemērotas arī pēc likuma atzīšanas par spēku zaudējušu.
Likuma 36. panta pirmā daļa paredz, ka Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski, izmantojot UR tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu, ja tāda ir izveidota, vai papīra formātā pa pastu. Savukārt panta otrā daļa paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz UR iesniedzamā dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
Šī likuma norma būs spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka arī turpmāk paredzēts, piemēram, par visiem UR vestajos reģistros reģistrējamajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem informāciju iesniegt tikai elektroniski vai sūtot pa pastu.
Likumprojekta pārejas noteikumos norādīts, ka tiesas lietas, kuru izskatīšana uzsākta līdz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma stāšanās spēkā brīdim, turpinās izskatīt atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Savukārt turpmāk uzsāktajos tiesas procesos izvēle par atbilstošāko procesa veidu izdarāma, pamatojoties uz vispārīgo regulējumu, akcentē Tieslietu ministrija.
Likumprojekta pārejas noteikumu 9. punkts paredz, ka līdz tā stāšanās spēkā brīdim uzsāktos administratīvā pārkāpuma procesus par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50. panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem turpina veikt saskaņā ar Administratīvās atbildības likumā noteikto kārtību.
Likuma 18.1 panta mērķis bija pagarināt periodu, kurā darbinieki ir tiesīgi saņemt naudas līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda, jo likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā bija paredzēts aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un darbinieki nespēja realizēt savas kreditoru tiesības.
Lai nodrošinātu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku interešu aizsardzību, ir būtiski nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18.1 panta piemērošanu arī turpmāk, līdz minētā norma netiks ieviesta likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, norādīts likumprojekta anotācijā. Līdz ar to paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18.1 pants ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar tīmekļvietnē likumi.lv pieejamo informāciju pašvaldības kopumā bija pieņēmušas 185 saistošos noteikumus, kuros bija iekļauti tikai vai tostarp ar Covid-19 saistītie jautājumi. Šobrīd spēkā esošo saistošo noteikumu skaits ir 61, no tiem 14 ietverts regulējums tikai par Covid-19.
Atzīstot likumu par spēku zaudējušu, tiek noteikts pārejas periods līdz 2023. gada 31. decembrim, lai tiktu noslēgti saistošajos noteikumos paredzētie Covid-19 izplatības rezultātā nepieciešamie pašvaldību darbības pielāgošanas un sabiedrības atbalsta pasākumi.
Līdz šī gada beigām tiek saglabāta arī likuma 20. pantā minētā prasība organizēt neklātienes formā (attālināti) vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu. Pārejas noteikumu 4. punktā paredzēts, ka MK izdod virkni noteikumu grozījumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu publiskās apspriešanas organizēšanu gan klātienes, gan neklātienes (tiešsaistes) formā, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Likumprojekts arī nosaka, ka individuālos aizsardzības līdzekļus pašvaldības varēs izdalīt iestādēm to funkciju nodrošināšanai, kas nav saistītas ar Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu. Veselības ministrija pārņems visus individuālos līdzekļus, kas ir valsts rezervēs un iegādāti Covid-19 pandēmijas laikā, un turpmāk izlietos pēc nepieciešamības.
Veselības ministrija uzsver, ka joprojām ir svarīgi turpināt uzraudzīt situāciju Latvijā, kā arī nodot informāciju starptautiskajām organizācijām, tādēļ jāsaglabā diagnostikas un ziņošanas kārtība par Covid-19 infekcijas gadījumiem. Ceļojot ES teritorijā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, tomēr atsevišķas valstis to var pieprasīt, ņemot vērā aktuālo epidemioloģisko situāciju reģionā, tāpēc būs nepieciešams nodrošināt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt attiecīgo sertifikātu.
