SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
PAZIŅOJUMS

Pirmdien pulksten 13.00 notiks Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā plānots ievēlēt galvaspilsētas mēru. Sēdes norisei var sekot tiešraidē. Atvērt

TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
21. martā, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
3
29
3
29

Privātpersonas nevar sodīt par valsts karoga neizkāršanu

Datumus, kuros pie ēkām jāizkar Latvijas valsts karogs, noteic Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmā un otrā daļa.

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Karogs ir viens no valsts simboliem, un likumā ir noteikti datumi, kuros pie ēkām jāizkar Latvijas valsts karogs. Par karoga nenovietošanu tiesiskais regulējums arī paredz sodu, tomēr kopš pagājušā gada vasaras fiziskām personām to vairāk piemērot nedrīkst – tā lēmusi Satversmes tiesa. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka juridiskas personas joprojām var sodīt par karoga neizkāršanu.
īsumā
  • Latvijas valsts karogs pie ēkām jāizkar 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī.
  • Latvijas valsts karogs pie ēkām sēru noformējumā jānovieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
  • Par Latvijas valsts karoga lietošanu pie ēkām atbildīgs ir attiecīgās ēkas vai telpu valdītājs vai turētājs, vai tā pilnvarota persona, kurai uzlikts pienākums nodrošināt karoga novietošanu.
  • Fiziskas personas nevar sodīt par valsts karoga nenovietošanu pie ēkas datumos, kuros to pieprasa likums.
  • Personām ir brīva izvēle karogu novietot pie dzīvojamās mājas fasādes vai lietot karogu mastā.

Karoga izkāršanas datumus nosaka likums

Datumus, kuros pie ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs, noteic Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmā un otrā daļaa. Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību, juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. Pie šīm pašām ēkām valsts karogu sēru noformējumā novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. Likums paredz, ka valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta (MK) vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. Tāpat Latvijas valsts karogu var izkārt tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.405 "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi" 28.punktu par Latvijas valsts karoga lietošanu pie ēkām ir atbildīgs attiecīgās ēkas vai telpu valdītājs vai turētājs, vai tā pilnvarota persona, kurai uzlikts pienākums nodrošināt karoga novietošanu. Jāatceras, ka valsts karogu aizliegts izkārt pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī, un pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta.

Personas, kuras pie ēkām nav novietojušas valsts karogu datumos, kad to noteic likums, likumdevējs paredzējis sodīt. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 201.43pants par Latvijas valsts karoga nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu paredz brīdinājuma izteikšanu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 40 eiro.

Sodīšana par karoga neizkāršanu neatbilst Satversmei

Pagājušā gada vasarā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu lietā Nr.2015-01-01 "Par Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100.pantam". Sūdzības iesniedzējai bija uzlikts administratīvais sods par to, ka viņa pie sev piederošās dzīvojamās ēkas nav novietojusi Latvijas valsts karogu sēru noformējumā. Sūdzības iesniedzēja karogu nebija novietojusi, jo karogs sēru noformējumā traucēja privātas svinības. Personas ieskatā, apstrīdētās normas pārkāpa viņas tiesības uz vārda brīvību, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā.

Satversmes tiesa norādīja, ka valsts karoga novietošana pie dzīvojamās ēkas veicina demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību un šim valsts simbolam ir būtiska nozīme valstiskās apziņas veidošanā un stiprināšanā. Satversmes tiesa atzina Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmo un otro daļu par atbilstošu Satversmes 100.pantam. Arī turpmāk juridiskām un fiziskām personām saglabājas pienākums izkārt Latvijas valsts karogu likumā noteiktajos datumos.

Savukārt attiecībā uz soda piemērošanu par karoga neizkāršanu Satversmes tiesa atzina LAPK 201.43pantu tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošajām dzīvojamām ēkām par neatbilstošu Satversmes 100.pantam. Tas nozīmē, ka šobrīd fiziskām personām neviena no Latvijas pašvaldībām, to izveidotajām pašvaldības policijām nevar piemērot sodu par karoga nenovietošanu pie ēkas datumos, kuros to pieprasa likums.

"Nederīgs valsts karogs jāiznīcina diskrēti."

Tieslietu ministrijā (TM) apstiprina: Satversmes tiesas spriedums liedz piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43pantu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām atbilstoši Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmajai un otrajai daļai.

Valsts heraldikas komisijas loceklis jurists Edgars Pastars skaidro: "Fizisku personu nevar sodīt, attiecībā uz juridisku personu jautājums ir atvērts. Kamēr tiesā nav vērsušās juridiskas personas un tiesa nav lēmusi citādāk, norma ir spēkā un sodīt var."

Satversmes tiesas spriedumi ir obligāti ikvienai personai un institūcijai. Ja kāda no pašvaldībām neņem vērā Satversmes tiesas spriedumu un soda fizisku personu par valsts karoga neizkāršanu, soda saņēmējs pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas, informē TM.

Jautājot, vai saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu ir nepieciešams mainīt LAPK, TM preses sekretāre Ksenija Vītola informē: "LAPK 201.43pants ir formulēts plašāk, tajā tiešā tekstā nav norādīts, ka fiziskās personas būtu sodāmas par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām. Tādējādi grozīt to nav nepieciešams; piemērojot šo pantu, ir jāņem vērā Satversmes tiesas noteiktais."

Vaicājot, vai apstāklis, ka fiziskas personas par karoga neizkāršanu vairāk nesoda, veicinās karoga lietošanu pie ēkām vai tieši pretēji, Valsts heraldikas komisijas pārstāve Ramona Umblija norāda: "Tiesas lēmums iedzīvotāju patriotismu ne īpaši vairo, ne mazina. Fizisku personu vēlme izkarināt valsts karogu ir iekšēja vēlme." Arī jurists Edgars Pastars atzīmē: tagad varēsim redzēt, kurš ir īsts patriots un kurš karogu kāra tikai tādēļ, ka to spieda likums.

Valsts karogam jāgarantē pienācīga cieņa

To, kā valsts karogs novietojams pie ēkām, regulē Latvijas valsts karoga likums un MK noteikumi Nr.405 "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi". Lietojot Latvijas valsts karogu, tam jāgarantē pienācīga cieņa, teikts likumā.

Personām ir brīva izvēle, vai karogu novietot pie dzīvojamās mājas fasādes vai pacelt karogu mastā. Ja karogu izkar pie ēkas fasādes, to visā platumā (vertikālo malu) piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā, pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.

"Tiesas lēmums iedzīvotāju patriotismu ne īpaši vairo, ne mazina."

Savukārt, ja karogu lieto karoga mastā, karoga augšējo malu nostiprina mastā ne zemāk par 6 metriem no zemes tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.

Svarīgi atcerēties, ka bojātu, netīru, izbalējušu vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu lietot aizliedz likums. Līdz ar to gadījumā, ja fiziskas personas rīcībā esošā valsts karoga izskats kļuvis necienīgs, piemēram, tajā ir caurumi vai tas noķēpāts ar dubļiem, labāk atturēties no šāda karoga novietošanas. Joprojām gan fiziskas, gan juridiskas personas saskaņā ar LAPK 201.44pantu var sodīt par necieņas izrādīšanu pret valsts simbolu – karogu. Ja personas rīcībā ir lietošanai nederīgs valsts karogs, tas jāiznīcina diskrētā veidā. Nekādā gadījumā valsts karogu nedrīkst iznīcināt publiski.

Karogs jāpaceļ līdz pulksten 9

Vietās, kur Latvijas valsts karogu nelieto pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9.00 un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21.00 vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies, teikts MK noteikumu Nr.405 10.punktā.

Datumos, kad Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam. Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes.

Normatīvie akti liedz publiski lietot tādu Latvijas valsts karogu, uz kura attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti. Publiski nedrīkst lietot karogu, kas papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem.

Karoga kāta garumam un diametram jābūt proporcionālam karoga izmēram. Pie ēkas fasādes vai telpās lietojamu karoga kātu izgatavo atbilstoši šādām prasībām:

  • karoga kāts ir garāks par karoga garāko malu;
  • karoga kāts ir taisns un gluds, baltā krāsā;
  • karoga kāta augšējā galā ir dekoratīvs uzgalis.

Karoga kāta augšējā galā esošais dekoratīvais uzgalis var būt:

  • konusveida vai lodveida. Dekoratīvais uzgalis ir karoga kāta krāsā, un uzgaļa diametrs platākajā vietā par vairākiem centimetriem pārsniedz kāta diametru;
  • plakans, ažūrā veidots metāla uzgalis alumīnija vai bronzas krāsā.

Pie ēkas fasādes novietojamu karoga kāta turētāju ieteicams izgatavot tā, lai tajā ievietotais karoga kāts atrastos 40 grādu leņķī pret ēkas fasādi.

Karoga masta garums un diametrs ir proporcionāls karoga izmēram. Karoga mastu izgatavo atbilstoši šādām prasībām:

  • karoga masts ir taisns un gluds, baltā vai alumīnija krāsā;
  • karoga masta augšējā galā var būt dekoratīvs lodveida vai sīpolveida uzgalis alumīnija, bronzas vai baltā krāsā.

Ja Latvijas karogu lieto kopā ar citu karogu

Kārtību, kādā Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citiem karogiem, piemēram, citas valsts karogu, noteic Latvijas valsts karoga likuma 4.pants. Latvijas valsts karogs vienmēr novietojams kā pirmais. Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citu karogu, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā pusē, bet citu karogu – labajā pusē, skatoties uz ēkas fasādi. Situācijās, kad kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto vairākus citus karogus, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā malā, bet citus karogus – Latvijas valsts karoga likumā noteiktajā protokolārajā kārtībā pa labi no Latvijas valsts karoga, skatoties uz ēkas fasādi.

Ja kopā ar Latvijas valsts karogu citus karogus lieto karogu mastos, tos izkārto šādi:

  • Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā, bet citus karogus – Latvijas valsts karoga likuma noteiktajā protokolārajā kārtībā pa labi no Latvijas valsts karoga, skatoties uz karogu mastu rindu;
  • Latvijas valsts karogu novieto karogu rindas sākumā un beigās, bet vidū – citus karogus Latvijas valsts karoga likuma noteiktajā protokolārajā kārtībā virzienā no kreisās puses uz labo pusi, skatoties uz karogu mastu rindu.

Gadījumos kad Latvijas valsts karogu un citu valstu vai publisko personu karogus paceļ karogu mastos kopā, tiem jāatrodas vienādā augstumā. Šādā gadījumā cita karoga platumam (vertikālai malai) jāatbilst Latvijas valsts karoga platumam, bet garumam (horizontālai malai) jāatbilst attiecīgā karoga autentiskajai proporcijai.

Vietās, kur Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citiem karogiem, sēru noformējumā lieto tikai Latvijas valsts karogu.

Labs saturs
29
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU