Saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.5 panta pirmo daļu sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis (arī atsevišķa dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kas neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā un kuram pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa statusu, kā arī dzīvoklis pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā. 

Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi. 

Par sociālo dzīvojamo māju veidošanu lemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome, par to pieņemot lēmumu. 

Sociālā dzīvokļa statusu pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kas neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, piešķir pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. 

Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. 

Likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nav paredzēts, ka fiziskā persona, kurai pašvaldība uz laiku ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa īres tiesības, var attiecīgo dzīvokli nopirkt. Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības palīdzība tām personām, kas atbilst likuma nosacījumiem.    

Likums noteic, ka pašvaldības dome ir tiesīga lemt par tai piederošas neizīrētas dzīvojamās telpas nodošanu atsavināšanai likumā noteiktajā kārtībā, ja konkrētā telpa nav nepieciešama šajā likumā noteiktās pašvaldības palīdzības sniegšanai nevienai no pašvaldības domes saistošajos noteikumos paredzētajām personu kategorijām. 

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu. 

Likums noteic, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. 

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta trešā daļa paredz, ka publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. 

Konkrētā dzīvokļa statusu var noskaidrot, vēršoties pašvaldībā, kurā attiecīgais īpašums atrodas.