FOTO: Freepik.
Lai mazinātu bērna retraumatizāciju ģimenes strīdos, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Notariāta likumā un Civilprocesa likumā, paredzot noteikt, ka vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem laulības šķiršanas lietās obligāti jānoformē kā notariāls akts, kas ir izpildāms tāpat kā tiesas spriedums.
Ministru kabinets likumprojektus – grozījumus Notariāta likumā un grozījumus Civilprocesa likumā – atbalstīja 17. jūnija sēdē. Izmaiņas vēl jāskata likumdevējam – Saeimai. Plānots, ka tās varētu stāties 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojektu izskatīšanas gaitai Saeimā var sekot līdzi šeit:
Pašreizējais regulējums paredz, ka laulību var šķirt pie notāra tad, ja laulātie ir noslēguši rakstisku vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali (ja viņiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns un/vai manta).
Praksē bieži veidojas situācijas, kad vecāki, vēloties ātrāk izšķirties, noslēdz formālu privātu vienošanos, neapzinoties, ka šī vienošanās ir nevis priekšnosacījums laulības šķiršanai, bet gan juridisks dokuments, kas regulēs viņu tiesības ilgtermiņā.
Likumprojektu izstrādātāja Tieslietu ministrija norāda uz izplatītu problēmu: nereti pēc laulības šķiršanas vecāki tomēr uzsāk tiesas procesus gan par saskarsmes, gan aizgādības tiesībām, lai arī iepriekš pie notāra bija apliecinājuši, ka par šiem jautājumiem ir panākta vienošanās un strīda nav.
Tādos gadījumos, “lai pierādītu savu prasījumu pamatotību, konfliktā tiek iesaistīts arī bērns, kas kļūst par strīda galveno objektu”, norāda Tieslietu ministrija. Rezultātā var tikt prasītas neskaitāmas bērna psiholoģiskās izpētes, uzsākti paralēli procesi (arī administratīvā procesa un kriminālprocesa kārtībā). “Tādējādi bērns cieš no vecāku savstarpējām attiecībām, turklāt tiek iesaistīts dažādu valsts institūciju procesos, kuri viņam rada papildu stresu un emocionālo pārslodzi, kas var atstāt būtiskas sekas uz bērna attīstību un labbūtību,” secina Tieslietu ministrija.
Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts noteikt, ka, šķirot laulību pie zvērināta notāra, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem jāapliecina notariālā akta formā, kas izpildāms Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā (tiesas sprieduma izpildes kārtībā).
Papildus jau minētajām izmaiņām grozījumi paredz, ka notariālajā aktā par periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem, bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām būs skaidri jānosaka arī saskarsmes izmantošanas kārtība, laiks un vieta, pienākumi un izdevumu sadale starp pusēm saskarsmes tiesību izmantošanai.
Likumprojekta anotācijā Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs ir neitrāla persona, kas palīdz klientiem nonākt pie risinājuma vienošanās ceļā. “Zvērināts notārs pirms notariālā akta taisīšanas noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamajām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu. Likums paredz zvērinātam notāram pienākumu paskaidrot šo informāciju akta dalībniekiem. Ja notārs konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par bērna aprūpes jautājumiem, tad laulības šķiršana bezstrīdus kārtībā pie zvērināta notāra nav pieļaujama,” skaidro Tieslietu ministrija.
Būtiska jaunās kārtības atšķirība – ja notariālais akts, kas noslēgts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā, netiek pildīts, tad zvērināts notārs izdod notariālo izpildu aktu, kas tiek nodots piespiedu izpildei tādā kārtībā kā attiecīgs tiesas spriedums. Tādējādi jaunā plānotā kārtība nodrošina ātru vienošanās piespiedu izpildi bez vajadzības personām vērsties tiesā.
Likumprojekti precizē, ka notariālais izpildu akts:
Grozījumi Civilprocesa likumā vienlaikus paredz: ja Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā taisītie notariālie akti par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām netiek pildīti, tad piemērojamas 620.18 un 620.25 pantā paredzētās civilprocesuālās sekas (tiesneša uzlikts naudas sods līdz 1500 eiro).
Paredzēts arī papildināt Notariāta likuma 107.9 pantu, nosakot, ka uz notariālajiem aktiem par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām nav attiecināmas parādnieka tiesības apstrīdēt bezstrīdus piespiedu izpildi Civilprocesa likuma 406. pantā noteiktajā kārtībā. “Vienlaikus parādniekam joprojām saglabāsies iespēja vērsties tiesā vispārējā kārtībā. Ja viena no pusēm būs cēlusi prasību tiesā, tai ir tiesības lūgt tiesu apturēt notariālā akta piespiedu izpildi,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Tieslietu ministrija uzskata, ka šāds risinājums ļaus mazināt bērna retraumatizāciju ģimeņu strīdos, jo viņš netiks iesaistīts atkārtotos, emocionāli smagos tiesas procesos.
Inese Lībiņa-Egnere
tieslietu ministre
Foto: Edijs Pālens, LETA
Ģimeņu strīdos, kas nonāk tiesā, parasti visvairāk cieš tieši bērni. Nereti viņi tiek ierauti vairākos paralēlos tiesu procesos un nepietiekami tiek ievērotas viņu labākās intereses. Bērns tādējādi kļūst par objektu, par kuru cīnīties, nevis ir patstāvīgs tiesību subjekts, kuram nepieciešams nodrošināt labākos iespējamos apstākļus. Ar šodien pieņemto lēmumu mēs speram nozīmīgu soli pretī bērniem draudzīgākai tiesiskajai videi. Šī iniciatīva ir konkrēts atbalsts bērnam – viņa emocionālajai veselībai un drošībai. Turklāt gadījumos, kad viens no vecākiem vienošanos nepildīs, otrai pusei vairs nebūs jāvēršas tiesā – pietiks ar zvērināta tiesu izpildītāja iesaisti.
Izstrādātie grozījumi ir daļa no tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres 2025. gada prioritātēm bērniem draudzīga tiesiskuma veidošanā. Likumprojekts notariālā akta formu attiecina tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi. Vienošanos par mantas sadali puses joprojām varēs slēgt privātā kārtā vai notariālā akta veidā pēc sava ieskata, paskaidrots anotācijā.
