Saeimā: Rosina noteikt bargākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Uzsākot 2023. gada rudens darba sesiju, 14. Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās 26 jaunus likumprojektus. 

Rosina noteikt bargākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu

Izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Likumprojekta mērķis ir palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, nosakot lielākus sodus:

• par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 km/h līdz 70 km/h;
• par atļautā  braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 70 km/h.

Likumprojekts paredz, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 km/h līdz 70 km/h piemēros naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 140 līdz 192 naudas soda vienībām (700 līdz 960 eiro) un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem. Šobrīd par šādu pārkāpumu likums paredz naudas sodu no 360 līdz 480 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

Savukārt, ja ātrums būs pārsniegts apdzīvotā vietā, tad likumprojekts paredz piemērot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 208 līdz 280 naudas soda vienībām (1040 līdz 1400 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem. Šobrīd par šādu pārkāpumu likums paredz naudas sodu no 540 līdz 680 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 12 mēnešiem.

Šobrīd likumā ir noteikts sods un transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšana par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu virs 60 km/h. Likumprojekta autori rosina papildus būtiski pastiprināt soda sankcijas, ja atļautais braukšanas ātrums tiek pārsniedz vairāk par 70 km/h.

Gadījumos, ja atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk par 70 km/h, likumprojektā paredzēts, ka tiks piemērots naudas sods transportlīdzekļa vadītājam 400 naudas doda vienību apmērā (2000 eiro) un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei varēs nepiemērot publiskā iepirkuma procedūras

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”. Tas paredz noteikt, ka likumā noteiktās iepirkuma procedūras nepiemēro būves ekspertīzes pakalpojuma iepirkumam, ja tas tiek pasūtīts, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu kvalitāti.

Tiesību akta projekts ir izstrādāts ar mērķi atvieglot procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Publiskajos būvdarbu iepirkumos no 2023. gada 1. janvāra sāk darboties obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīdā risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem.

Plašāk par likumprojektu >>

• Ekonomikas ministrija: Publiskā iepirkuma procedūras varēs nepiemērot veikto būvdarbu būvekspertīzes iepirkumos līdz 140 000 eiro

Pārņemot ES regulu, stiprinās dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicinās dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Kā norādījusi Satiksmes ministrija, grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā nodrošinās atbilstību ES jaunajai dzelzceļa pasažieru tiesību Regulai Nr. 2021/782, kas vērsta uz klimatam draudzīga dzelzceļa attīstību.

Jaunais regulējums nosaka stingrākas prasības attiecībā uz pasažieru informēšanu, tostarp samazinātu iepriekšējas paziņošanas periodu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri lūdz palīdzību.

Tāpat pasažieru ērtībām noteiktas paaugstinātas prasības velosipēdu novietnēm vilcienu vagonos.

Vienlaikus jaunais regulējums precizē bagāžas pārvadājumu un pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, kas saistīta ar atbildību par bagāžu, apdrošināšanas jautājumiem bagāžas nozaudēšanas gadījumā, zaudējumu vai kaitējumu rašanos bagāžai, tehniskām prasībām, kas vairāk attiecas uz garākiem pārvadājumiem, skaidro Satiksmes ministrija.

Ar grozījumiem likumā tiktu noteikti arī vairāki izņēmumi, piemēram, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti tūrisma nolūkos, veicot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus vēsturiskā mantojuma dzelzceļa šaursliežu dzelzceļa līnijā Gulbene–Alūksne.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka šobrīd nav tehnisku iespēju izplatīt reāllaika datus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2021/782 10. panta 1. punkta prasībām, izņemot Rīgas Centrālajā stacijā, Daugavpils stacijā un Jelgavas stacijā. Reāllaika dati pilnībā par vilcienu pienākšanu un nosūtīšanu stacijās varētu tikt nodrošināti  pēc jaunu IT sistēmu ieviešanas, attiecīgi šī prasība tiks ieviesta vēlāk – līdz 2030. gada 7. jūnijam.

Plašāk par likumprojektu >>

• Satiksmes ministrija: Dzelzceļa pārvadājumu regulējumā ieviesīs jaunās ES prasības

Kredītiestāde nebūs tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu, pamatojoties uz reputācijas risku

Izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Ar to cita starpā paredzēts no likuma izslēgt 97.² panta septītās daļas 3. punktu un 97.⁵ panta trešās daļas 5. punktu, kas nosaka, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu vai izbeigt pamatkonta standartlīgumu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, lai atvieglotu Eiropas Savienības vai trešo valstu fizisko un juridisko personu līdzdalību Latvijā licencētās maksājumu un elektroniskās naudas iestādēs, noteikt, ka informācija un dokumenti Latvijas Bankā varētu tikt iesniegti valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, vai valodā, par kuru dokumentu iesniedzējs ir vienojies ar Latvijas Banku.

Likumprojekts Juridiskās administrācijas pievienošanai Tiesu administrācijai

Izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts precizē un papildina regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija tiek īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību.

Saeimā sākts darbs pie saistīta likumprojekta – “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Apvienos Juridiskās palīdzības administrāciju un Tiesu administrāciju

Mazinās administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Grozījumi paredz tiesības kooperatīvo sabiedrību biedriem biedru kopsapulcēs piedalīties attālināti.

Likumprojektā ir paredzētas vairākas attālinātās dalības iespējas:

• biedra tiesības balsot pirms biedru kopsapulces;
• biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
• biedru e-sapulces jeb pilnībā digitālas kopsapulces.

Plašāk par likumprojektu >>

• Tieslietu ministrija: Mazinās administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā

#JaunsLikums: Saeimā sāk skatīt Aizsardzības industrijas likumprojektu

Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus.

Jauns likums nodrošinās pārskatāmu un vieglāk uztveramu normatīvo aktu regulējumu par aizsardzības industrijai pieejamo atbalstu, industrijas darbības drošības prasībām, kā arī nosacījumiem sadarbībai ar aizsardzības nozari.

Vienlaikus Saeima skata saistītos likumprojektus – “Grozījumi Mobilizācijas likumā” un “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Ar likumu iesaistīs nacionālo industriju valsts aizsardzības stiprināšanā
• Aizsardzības ministrija: Valdība atbalsta Aizsardzības industrijas likuma izskatīšanu Saeimā

Vietvaru pienākumu veidot pašvaldības policiju nostiprina likumā “Par policiju”

Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, kurā paredzēts noteikt, ka pašvaldībai jāizveido pašvaldības policiju vai pašvaldībām jāizveido kopīgu pašvaldības policiju, vai pašvaldībai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā jādeleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.

Pašvaldība, kurā izveidota pašvaldības policija, atsevišķus pašvaldības policijas uzdevumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma “Par policiju” saskaņotību ar Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un paredz, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, pašvaldībās jābūt izveidotai pašvaldības policijai.

Plašāk par likumprojektu >>

• Iekšlietu ministrija: No 2024. gada 1. janvāra visām pašvaldībām būs jāizveido pašvaldības policija

Noteiks neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu un precizē “aktīvā lietotāja” definīciju

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Grozījumi nosaka pašreizējās neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Neto uzskaites sistēmu Latvijā izmanto mājsaimniecības, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savam patēriņam, piemēram, uzstādot saules paneļus. Mājsaimniecības, kuras jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu, varēs to izmantot līdz 2029. gada 28. februārim.

Klimata un enerģētikas ministrija informē par tās ieceri līdz šī gada beigām izstrādāt Ministru kabineta noteikumus detalizētai neto norēķinu sistēmas darbības kārtībai.

Jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos, tā piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem. Jauninājumu vidū būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā. Pāreju uz tirgū balstītu mehānismu izveidi jo īpaši rekomendē Eiropas enerģētikas regulatoru padome, lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū, skaidro ministrija.

Jauno neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs uzsākt izmantot pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek precizēta aktīvā lietotāja definīcija. Tas ir galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants.

Plašāk par likumprojektu >>

• Klimata un enerģētikas ministrija: Mikroģeneratoru īpašnieki neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim

Plānots atcelt prasību apliecināt valsts valodas prasmi lauksaimniecības zemes pircējiem – ES, EEZ un Šveices Konfederācijas pilsoņiem

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, viena no likumā šobrīd spēkā esošajām prasībām lauksaimniecības zemes iegādei Latvijā ir nosacījums, ka citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāldaļu (akciju) īpašniekam vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi, – ir jābūt saņēmušām ES pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Grozījumi paredz izslēgt no likuma šo normu. Prasība būt saņēmušam dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei tiks arī turpmāk attiecināta uz trešo valstu pilsoņiem.

Anotācijā paskaidrots, ka grozījumi nepieciešami, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB1, kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Likuma tiesiskais regulējums ir atzīts par diskriminējošu un brīvu uzņēmējdarbību ierobežojošu.

Vairākas likuma normas tiek precizētas, nosakot, ka noteiktās prasības un ierobežojumi, iegādājoties lauksaimniecības zemi, attiecināmi arī uz juridisko personu patiesā labuma guvējiem.

Paredzēs nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no valsts pieņemšanai

Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, lai paredzētu nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai un nodrošinātu Regulas 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas izveidi noteikto.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar 12.¹ pantu “Izceļošanas aizliegums”, kas noteiks Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai uz laiku līdz četriem mēnešiem izceļot no Latvijas, ja tiks konstatēts apdraudējums šīs personas dzīvībai, veselībai, drošībai un nepastāv citu, mazāk ierobežojošu alternatīvu, ar kuriem būtu iespējams novērst attiecīgo apdraudējumu.

Par neaizsargātu personu likumā tiks uzskatītas Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās personas:

• bērni, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka viņus var aizvest no valsts teritorijas vai viņi var to atstāt un kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai kļūt par cietušajiem saistībā ar piepiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītiem vardarbības veidiem, kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos, tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai piespiesti aktīvi piedalīties karā;
• pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas var to atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.

Vienlaikus Saeimā tiek skatīts saistīts likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Pilnveidos mantojuma tiesību regulējumu

Izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodoti likumprojekti – “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi Notariāta likumā” un “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” –, kas paredz modernizēt mantojuma tiesību regulējumu.

Likumu grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē.

Tieslietu ministrija skaidro, ka plānots pilnveidot arī mantojuma pieņemšanas procesu, stiprinot mantinieka pienākumu paust savu gribu, pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Tādā veidā tiks mazinātas situācijas, kad mantinieki novilcina mantojuma pieņemšanu, piemēram, faktiski pārņem mantoto nekustamo īpašumu, tomēr nesakārto dokumentus un nenostiprina savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Vienlaikus grozījumi precizē kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtību un mantojuma dalīšanas kārtību.

Tāpat plānots pilnveidot mantojuma aizgādnības regulējumu, noņemot bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. 

Rosina pastiprināt kriminālatbildību par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai

Izskatīšanai Juridiskajā komisijā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz bargākus sodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Piemēram, patlaban Krimināllikuma 285. pants par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai paredz, ka vainīgo soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Likumprojekta autori rosina par minēto nodarījumu paredzēt sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai probācijas uzraudzību, vai naudas sodu.

Savukārt, ja minēto noziegumu pastrādājusi persona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vienā gadījumā vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, rosina noteikt sodu līdz sešiem gadiem cietumā, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas (šobrīd likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas).

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka 2023. gada pirmajā pusē ir būtiski pieaudzis konstatēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar robežas starp Baltkrievijas Republiku un Latvijas Republiku nelikumīgi šķērsojošo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, gadījumu skaits. No 2023. gada 1. janvāra līdz 13. augustam Valsts robežsardzē ir uzsākti 55 kriminālprocesi.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Mazāk dokumentu, piesakoties mantojumam

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Notariāta likumā, kas mazina administratīvo slogu mantojuma saņēmējiem. Likums tiek papildināts ar 253.¹ pantu, nosakot, – ja mantošanas iesniegumam pievienojami dokumenti vai pierādījumi par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu vai mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot, tad iesniedzējs šos dokumentus vai pierādījumus var nepievienot, ja ziņas notārs var iegūt no Fizisko personu reģistra.

Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. oktobrī.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Mantojuma lietās būs jāiesniedz mazāk dokumentu
• Saeima: Potenciālajiem mantiniekiem būs vieglāk iesniegt dokumentus zvērinātam notāram

No nākamā gada 1. jūlija laulību varēs noslēgt bez liecinieku klātbūtnes

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā, nosakot, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.

Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Tieslietu ministrija iepriekš norādīja: “Mūsdienās prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Atzīstams, ka liecinieku klātbūtne ir kļuvusi formāla, jo ne saturiski, ne funkcionāli liecinieki neietekmē un nevar ietekmēt laulības reģistrācijas procesu. Lai gan vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt gan laulības noslēgšanas faktu, gan to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, šobrīd šo pienākumu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un pieeju informācijas sistēmām, veiksmīgi veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas.”

Galīgajā lasījumā atbalstīti arī saistīti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas nosaka, ka regulējums par atteikšanos no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības noslēgšanas procesā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā un piemērojams gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniegti pēc minētā datuma.

Pēc atsevišķa likuma par dievturu reliģisko organizāciju pieņemšanas, tiesības laulāt būs arī dievturu garīdzniekam

Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Civillikumā paredz, ka laulāties varēs arī pie dievturu garīdznieka. Saistītie grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” precizē, ka grozījumi attiecībā uz tiesībām noslēgt laulību arī pie dievturu konfesijas garīdznieka, kuram ir konfesijas vadības atļauja, stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.

Precizē termiņu, kādā varēs tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības

Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Civillikumā cita starpā precizē termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības. Līdz šim pilngadību sasniegusī persona to varēja izdarīt tikai divus gadus pēc pilngadības sasniegšanas.

Likumā tiek noteikts, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

Tās pilngadīgās personas, kurām pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, tagad būs tiesīgas apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no šī grozījuma Civillikuma par termiņa sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai spēkā stāšanās.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ IZSKATĪTIE LIKUMPROJEKTI

Krievijas pilsoņiem pagarinās termiņu, kādā jāapliecina valsts valodas zināšanas

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav tai pieteikušies vai kārtojuši, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.

Saeimas Preses dienests, atsaucoties uz likumprojektu autoriem, informē, ka šie grozījumi esot nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Grozījumi paredz, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt arī persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.

Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam.

Pilnveidos ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizsardzības sistēmu

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

• pilnveidotu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu;
• noteiktu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai;
• precizētu regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību;
• noteiktu regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.

Likumprojekts ir izstrādāts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, papildus ņemot vērā Konkurences padomes priekšlikumus, kuri ietverti Konkurences padomes tīmekļvietnē 2019. gada maijā publicētajā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgus uzraudzības ziņojumā.

Vairāk par tēmu >>

• Konkurences padome: OCTA tirgū ir nepieciešamas nozīmīgas korekcijas

Būs izmaiņas kadastrālās vērtēšanas regulējumā

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Tas nosaka masveida kadastrālās vērtēšanas mērķus un pamatprincipus, vienlaikus pilnveidojot regulējumu par īpašumu kadastrālo vērtēšanu, kadastra datu saturu un pieejamību.

“Likumprojektā paredzētas izmaiņas ir svarīgs solis, lai turpinātu pilnveidot īpašumu kadastrālās vērtēšanas  regulējumu, nosakot kadastrālās vērtības mērķus, principus un to atbilstību nekustamā īpašuma tirgus līmenim 80% apmērā,” iepriekš informēja Tieslietu ministrija.

Rūpējoties par datu pieejamību uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanā, paredzēts, ka sākot ar 2025. gadu Kadastrā tiks atspoguļoti nekustamā īpašuma apgrūtinājumi, piemēram, aizsargjosla ap elektrolīniju u. c. Šis solis palīdzēs ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam un attīstītājam gūt vienkopus  pilnīgu un aktuālu informāciju par nekustamā īpašuma faktiskās lietošanas iespējām.

Papildus jaunais regulējums samazinās arī administratīvo slogu zemes uzmērīšanas procesos, jo nebūs vairs jāgatavo apgrūtinājuma plāni.

Tieslietu ministrija skaidro, ka kadastrālās vērtības tiek izmantotas 16 dažādiem mērķiem, tas ir pamats dažādu nodevu (mantojumu vai dāvinājumu formēšanas situācijās) vai zemes nomas maksas aprēķināšanai, to izmanto gan pašvaldības, gan dažādas valsts iestādes, gan arī zemes un būvju īpašnieki savstarpējos darījumos vai strīdu gadījumos. Tāpēc ir svarīgi, ka, pietuvinot kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma tirgus situācijai, līdz ar kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, tiek strādāts arī pie nodokļu politikas reformas, nodrošinot nekustamā īpašuma nodokļa samērīgu pieaugumu mājsaimniecībām un uzņēmējiem.

Tieslietu ministrija uzsver, ka likumprojekts nav saistīts ar kadastrālo vērtību pārskatīšanu, tajā skaitā palielināšanu. Spēkā esošais Kadastra likums paredz, ka jaunas kadastrālās vērtības stāsies spēkā ar 2025. gadu.

Vairāk par tēmu >>

• TM turpina pilnveidot īpašumu vērtēšanas regulējumu, paplašinot Kadastra datu saturu un pieejamību

Normatīvais regulējums apbūvei aizsargjoslās

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kā arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Grozījumi paredz atļaut sabiedrībai svarīgu ēku apbūvi aizsargjoslās, piemēram, nobrauktuves pludmalē un dabas tūrisma infrastruktūra, tāpat izziņas infrastruktūra un sanitārās ēkas. Līdz šim aizsargjoslās apbūve bija aizliegta, paredzot vien dažus izņēmumus.

Otrajā lasījumā atbalsta Sēlijas ģerboni

Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”.

Likumprojekta mērķis ir noteikt latviešu vēsturisko zemju – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Sēlijas – ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošu.

Vairāk par tēmu >>

• Valsts prezidents aicina Saeimu apstiprināt Sēlijas ģerboni

Likumā noteiks atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas sākotnēji tika izstrādāts, lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī. Grozījumi ir saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

• LV portāls: Top regulējums mobilu speciālistu komandu izveidei paliatīvajai aprūpei mājās

Otrajā lasījumā likumprojektā ietverts arīdzan regulējums jauna pakalpojuma – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā – ieviešanai.

Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums ir sociālais pakalpojums, kas tiek sniegts pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, lai to atbalstītu lēmumu pieņemšanā.

Pakalpojuma mērķis sniegt atbalstu lēmumu pieņemšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, neiespaidojot šīs personas gribu, izvēles un lēmumus, lai atbalstāmā persona pati spētu neatkarīgi pieņemt lēmumus.

Vairāk par tēmu >>

• Labklājības ministrija: Būs pieejams jauns atbalsta pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
• Tiesībsargs: Saeimas kavēšanās apdraud iedzīvotāju dzīves kvalitāti