Brīvprātīgi vai piespiedu kārtā – kādos gadījumos un kādā veidā notiek ārzemnieku izraidīšana no Latvijas

Ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīga vīza, Latvijas Republikas uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, kā arī gadījumos, ja ārzemniekam saskaņā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām saistībām ir ļauta ieceļošana bez minētajiem dokumentiem, ievērojot īpaši noteiktu ieceļošanas un uzturēšanās kartību (vairāk skat. Imigrācijas likuma 4.–4.³ pantu).

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 41. pantu ārzemnieku izraidīšana no Latvijas Republikas ietilpst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Valsts robežsardzes (Robežsardze) kompetencē, ņemot vērā, kura no iestādēm ir konstatējusi ārzemnieka nelikumīgo uzturēšanos.

Piemēram, Robežsardze 2021. gadā piespiedu kārtā izraidījusi 80 ārzemniekus un izsniegusi 1300 labprātīgas izbraukšanas rīkojumus, savukārt PMLP 2021. gadā izdeva 202 labprātīgas izbraukšanas rīkojumus un 22 lēmumus par piespiedu izraidīšanu. 2022. gadā līdz 31. jūlijam PMLP izdoti 154 izbraukšanas rīkojumi un septiņi lēmumi par piespiedu izraidīšanu.

Izbraukšanas rīkojums

Konstatējot, ka ārzemnieks Latvijā uzturas nelikumīgi1 – gan tad, ja ārzemnieks likumīgi ieceļojis Latvijas Republikas teritorijā, gan tad, ja ieceļojis, pārkāpjot ieceļošanas nosacījumus, – tiek izdots izbraukšanas rīkojums. Tas ir administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un ārzemniekam uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti – trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.

Kā LV portālam skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, PMLP ir tiesīga pieņemt lēmumus par ārzemnieku izraidīšanu, ja ārzemniekam ir izveidojusies tiesiska saikne ar Latviju. Izbraukšanas rīkojumu izdod PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona šādos gadījumos:

• ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē PMLP amatpersona;

• ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Valsts robežsardzes amatpersona, un pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
  • ārzemniekam ir bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;  
  • ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ilgāk par vienu gadu;
  • Latvijas Republikā likumīgi uzturas ārzemnieka laulātais vai radinieks līdz otrajai pakāpei taisnā līnijā;
  • ārzemnieks ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;
  • ir pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt ārzemniekam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, lēmums par iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu atstāšanu bez izskatīšanas, lēmums par iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu izskatīšanas pārtraukšanu vai lēmums par atteikumu atsākt iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu izskatīšanu;
  • ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju;
  • ārzemnieks ir izcietis sodu par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, izņemot noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī.

Ja ārzemnieka nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā konstatē Robežsardzes amatpersona, izbraukšanas rīkojumu izdod Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, izņemot iepriekš 2. punktā noteiktajos gadījumos, kad izbraukšanas rīkojuma izdošana ir PMLP kompetencē.

Izbraukšanas rīkojuma izpildes termiņš ir no septiņām līdz 30 dienām, bet amatpersonai, kura izdevusi izbraukšanas rīkojumu, pēc ārzemnieka lūguma ir tiesības šo termiņu pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Lemjot par noteiktā termiņa pagarināšanu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus, it īpaši ārzemnieka uzturēšanās ilgumu, ģimenes vai sociālās saites, to, vai ārzemniekam ir nepilngadīgs bērns, kurš apmeklē izglītības iestādi Latvijas Republikā.

Savukārt gadījumā, ja tiek konstatēts, ka, pieprasot uzturēšanās atļauju, ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšana ir nepārprotami nepamatota, tad termiņu, kādā ārzemniekam ir jāizpilda izbraukšanas rīkojums, var noteikt pat īsāku nekā septiņas dienas.

Izbraukšanas rīkojums var ietvert arī lēmumu par ārzemnieka ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.

Ja nelikumīgo uzturēšanos konstatē, kad ārzemnieks jau dodas prom no Latvijas

Ja ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā konstatēta tad, kad viņš izceļo, šķērsojot ārējo robežu, un nav iespējams izdot izbraukšanas rīkojumu līdz starptautiskā reisa transporta atiešanai, Robežsardzes amatpersona informē ārzemnieku par to, ka attiecībā uz viņu tiks izdots izbraukšanas rīkojums “in absentia” (bez ārzemnieka klātbūtnes) procedūras kārtībā.

Šajā gadījumā izbraukšanas rīkojumam var tikt pievienots lēmums par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta (sk. Imigrācijas likuma 61. pantu) un kuriem ir noteikts lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.

Izbraukšanas rīkojums tiek izdots 10 dienu laikā no ārzemnieka izceļošanas dienas, un tas stājas spēkā tā izdošanas dienā, tiek nosūtīts uz ārzemnieka norādīto adresi valodā, kuru ārzemnieks saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot.

Piespiedu izraidīšana

Lēmums par piespiedu izraidīšanu ir administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidīt ārzemnieku uz viņa pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.

Lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu var tikt pieņemts, ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga un ja ir pamats uzskatīt, ka:

• ārzemnieks izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu;
• pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība;
• ārzemnieks slēpj savu identitāti, sniedz nepatiesas ziņas vai citādi atsakās sadarboties;
• ārzemnieks šķērsojis ārējo robežu, izvairoties no robežpārbaudēm, kā arī izmantojis viltotu ceļošanas dokumentu, viltotu vīzu vai uzturēšanās atļauju;
• ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām, un iesniegt dzīvokļa vai mājas īpašnieka rakstveida apliecinājumu par apņemšanos nodrošināt viņa izmitināšanu vai nevar uzrādīt naudas summu, ar kuru pietiek viesnīcas rezervēšanai līdz viņa izraidīšanai;
• kompetenta valsts vai ārvalsts iestāde sniegusi informāciju, kas ir pamatā, lai uzskatītu, ka ārzemnieks apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību;
• ārzemnieks ir iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā;
• ārzemnieks ir notiesāts par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu;
• ārzemnieks iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
• ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu;
• ārzemnieks nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu reģistrēties attiecīgajā Robežsardzes struktūrvienībā;
• ārzemnieks iepriekš patvaļīgi atstājis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai aizturēšanas telpas;
• ārzemnieks ieceļojis Latvijas Republikā, neievērojot lēmumu par iekļaušanu sarakstā vai lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.

Ar lēmumu par piespiedu izraidīšanu ārzemnieks tiek informēts klātienē viņam saprotamā valodā, tiek izsniegts lēmums arī rakstveidā, un atbilstoši kompetencei katrā konkrētajā gadījumā to veic PMLP vai Robežsardze.

Savukārt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ārzemnieku piespiedu izraidīšanu organizē Robežsardze, kurai ir arī tiesības aizturēt ārzemnieku, ja uz viņu attiecas likumā noteiktā izraidīšanas procedūra un pastāv iepriekš minētie apstākļi, kas ir par pamatu ārzemnieka piespiedu izraidīšanai.

Ārzemnieka piespiedu izraidīšanu var īstenot, konvojējot ārzemnieku līdz:

• Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietai;
• izraidīšanas maršruta tranzīta valsts robežšķērsošanas vietai;
• galamērķa valsts robežšķērsošanas vietai;
• ārzemnieka dzīvesvietai vai specializētai iestādei galamērķa valstī.

Lemjot par to, līdz kurai vietai ārzemnieks tiks konvojēts, vērtē:

• ārzemnieka veselības stāvokli;
• ārzemnieka psiholoģiskās īpašības un bēgšanas iespējamību;
• tiešo lidojumu pieejamību;
• izraidīšanas maršruta tranzīta valsts piekrišanu īstenot ārzemnieka piespiedu izraidīšanu caur minētās valsts teritoriju;
• nosacījumus dalībai Eiropas Savienības dalībvalsts organizējamā kopējā izraidīšanas operācijā;
• nepieciešamību mazāk aizsargāto personu nodot ģimenes loceklim, likumiskajam pārstāvim vai specializētās iestādes pārstāvim.

M. Puķe uzsver, ka gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, ir jāinformē arī tiesībsargs, kurš saskaņā ar Imigrācijas likuma 50.⁷ pantu novēro piespiedu izraidīšanas procedūru, kurā ietilpst:

• piespiedu izraidīšanai pakļauto aizturēto ārzemnieku apmeklēšana izmitināšanas vietā, lai novērtētu izmitināšanas un uzturēšanas apstākļus, arī medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un citu vajadzību apmierināšanu;
• ārzemnieka iztaujāšana, lai noskaidrotu viņa informētību par piespiedu izraidīšanas procesu, viņa tiesībām un to īstenošanas iespēju;
• aizturēšanas brīdī izņemto aizturētās personas personīgo mantu atdošanas, transportēšanas no aizturēto personu izmitināšanas centra līdz izceļošanas punktam, bagāžas nodošanas un reģistrēšanas novērošana, kā arī dalība piespiedu izraidīšanas procesa faktiskajā īstenošanā, lai novērtētu izraidāmā ārzemnieka cilvēktiesību ievērošanu.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 66. pantu izdevumus par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai nosūtīšanu uz valsti, kas uzņem viņu atpakaļ, sedz no valsts budžeta un, ņemot vērā situāciju, piedzen no ārzemnieka, viņa uzaicinātāja vai darba devēja, ja tas nelikumīgi nodarbinājis ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā.  

Savukārt pret personām, kuras nodrošina ārzemniekiem iespēju nelikumīgi uzturēties, pārvietoties un strādāt Latvijā, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process un var tikt piemērots arī naudas sods (skat. Imigrācijas likuma IX¹ nodaļu).

Ja ārzemnieks nepiekrīt izraidīšanai

Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par iekļaušanu sarakstā, un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, tos apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē.

Ārzemnieku iepazīstina ar pieņemto lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu valodā, kuru viņš saprot vai kura viņam pamatoti būtu jāsaprot, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, izskaidro viņam pieņemtā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informē viņu par tiesībām uz juridisko palīdzību.

Augstākas iestādes lēmumu par izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minēto lēmumu darbību.

Savukārt Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.

Kad rīkojums vai lēmums nav nepieciešams

Izbraukšanas rīkojumu neizdod vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu nepieņem, ja:

• ārzemniekam ir derīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts uzturēšanās atļauja vai cits dokuments, kas dod viņam tiesības tur uzturēties, un ārzemnieks nekavējoties dodas uz attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju;
• ārzemnieku uzņem atpakaļ cita Eiropas Savienības dalībvalsts saskaņā ar starptautiska līguma nosacījumiem, kas Latvijas Republikai kļuvuši saistoši laikā līdz 2009. gada 13. janvārim;
• PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona humānu apsvērumu dēļ pieņem lēmumu atļaut ārzemniekam noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā gadu uzturēties Latvijas Republikā;
• saskaņā ar Imigrācijas likuma 18. pantu ir pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā;
• pierobežā konstatēto ārzemnieku, kurš nelikumīgi šķērsojis ārējo robežu un attiecībā uz kuru nav pastāvējuši apstākļi, kas ļāva viņam uzturēties Latvijas Republikā, uzņem atpakaļ trešā valsts saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto līgumu vai vienošanos nosacījumiem;
• ārzemniekam ar tiesas spriedumu ir piespriests papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas;
• atbilstoši starptautiskajai sadarbībai krimināltiesiskajā jomā ārzemnieks ir pakļauts atpakaļnosūtīšanas vai izdošanas procesam.

Turpretī Imigrācijas likuma 47. pants nosaka, ka ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Augstākā tiesa iepriekš atzinusi2, ka lietās, kas saistītas ar ārzemnieka izraidīšanu, ir būtiski ņemt vērā cilvēktiesību aspektu. Proti, Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības cilvēktiesību jomā, kas nozīmē, ka ir rūpīgi jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi, lai secinātu, ka, izraidot personu no Latvijas, netiek pārkāptas šīs personas cilvēktiesības.

1 Nelikumīga uzturēšanās nozīmē ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā, kura neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) Nr. 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 4. panta vai Imigrācijas likuma 4. vai 4.1 panta noteikumiem.

2 LR Senāta Administratīvo lietu departamenta 31.08.2020. lēmums Nr. SKA-1263/2020.