FOTO: Freepik.
8. jūnijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz tiesības atbildīgajām iestādēm stingrāk vērsties pret negodprātīgiem darba devējiem – ārvalstu darbaspēka uzaicinātājiem, kuri pārkāpj Latvijā noteikto imigrācijas regulējumu. Vienlaikus likumdevējs deleģējis Ministru kabinetu noteikt jomas, kurās ārzemnieku nodarbināšanai nepieciešamie dokumenti būs jāizskata un jāizsniedz saīsinātā termiņā, lai atbalstītu nozares, kurās trūkst darbaspēka.
Līdzšinējais regulējums paredzēja pienākumu uzaicinātājam (darba devējam) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītās prasības.
Piemēram, Imigrācijas likuma 9.1 pirmā daļa noteic, ka darba devējam, kas uzaicinājis Latvijā strādāt ārzemnieku, ir pienākums gādāt par to, lai uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķis atbilstu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, kā arī lai šis darbinieks izbrauktu no valsts noteiktā laikā.
Uzaicinātājam ir pienākums nekavējoties (bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā) rakstveidā informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) vai Valsts robežsardzi, ja šie nosacījumi nav izpildīti.
Likums arī nosaka uzaicinātāja pienākumu nodrošināt ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu, ja tas ir nepieciešams.
Taču regulējums līdz šim neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami plašas tiesības ierobežot tos uzaicinātājus – darba devējus –, kuri neievēroja imigrācijas prasības par viesstrādniekiem no trešajām valstīm.
LV portāls jau rakstīja, ka tiek konstatēti gadījumi, kad Latvijas imigrācijas sistēma tiek izmantota, lai darbinieki dotos tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, nevis tiktu nodarbināti šeit. Tas ne tikai uzliek papildu administratīvo slogu valsts iestādēm, izsniedzot darba atļaujas un vīzas, bet arī rada cilvēktirdzniecības riskus.
Par to plašāk LV portāla publikācijā >>
Ar grozījumiem papildināts Imigrācijas likuma 9.1 pants, nosakot PMLP tiesības pārkāpumu gadījumā pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku uz laiku no viena līdz trim gadiem.
Piemēram, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas vai nav izpildījis noteikto informēšanas pienākumu, vai nav sedzis ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijā vai atgriešanos mītnes zemē saistītos izdevumus, tad aizliegumu uzaicināt darbiniekus no ārzemēm var noteikt uz laiku līdz vienam gadam.
Ja tiks konstatēts, ka ārzemnieka uzturēšanās Latvijā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatojumam, tad aizliegumu uzaicināt darbiniekus no ārzemēm varēs noteikt uz laiku līdz diviem gadiem.
Savukārt gadījumos, kad darba devējs būs pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības vai nebūs nodrošinājis tādu darba samaksu, kāda norādīta vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos, aizliegumu uzaicināt darbiniekus no ārzemēm varēs noteikt uz laiku līdz trim gadiem.
PMLP lēmumu uzaicinātājam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēt un pārsūdzēt.
Imigrācijas likums papildināts ar 68.7 pantu, paredzot uzaicinātājam piemērot administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas pieļauti, uzaicinot un nodarbinot viesstrādniekus no trešajām valstīm.
Imigrācijas likumā noteikts, ka atbildība var tikt piemērota:
Fiziskajai personai, kas ieņem Komercreģistrā reģistrētu amatu attiecīgajā juridiskajā personā (uzaicinātājs), piemēro naudas sodu no 210 līdz 500 eiro un tiesību izmantošanas aizliegumu – ieņemt noteiktu amatu komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās uz laiku līdz vienam gadam – vai bez tā.
Vienlaikus ar grozījumiem Imigrācijas likumā ir paredzēti atviegloti nosacījumi darbaspēka piesaistei noteiktās tautsaimniecības jomās.
Ministru kabinetam līdz šī gada 31. augustam ir jānosaka jomas, kā arī prasības un kritēriji uzņēmumiem, kas darbam Latvijā ir tiesīgi uzaicināt ārzemniekus, kuru nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus pieņem un izskata, lēmumus pieņem un dokumentus izsniedz Ministru kabineta noteiktajā saīsinātajā termiņā.
Ministru kabinetam jānosaka arī to valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šāda nodarbinātībai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība neattieksies.
Pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma Imigrācijas likuma 4. pants papildināts ar jaunu divpadsmito daļu, nosakot, ka uz noteiktu laiku var ierobežot ārzemnieku – trešo valstu valstspiederīgo – vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijā.
Likumā noteikts, ka Ministru kabinets, izvērtējot ietekmi uz iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, var izdot noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek noteikti vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumi.
Latvijā šādi ierobežojumi patlaban ir noteikti ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā”.
Ārlietu ministrija, pamatojot grozījumu nepieciešamību, informēja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji pieauga Krievijas Federācijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot ES. ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022. gada 30.–31. augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu.
Prognozējot, ka mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā pasaulē trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā var ietekmēt iekšējo drošību, sabiedrības kārtību, starptautiskās attiecības vai sabiedrības veselību, likumā nostiprinātas Ministru kabineta tiesības lemt par vīzu izsniegšanas ierobežojumiem ir ilgtermiņa risinājums operatīvai ceļošanas ierobežojumu ieviešanai, kad tie nepieciešami.
Plašāk par tēmu >>
