Lai atvieglotu nosacījumus ārvalstnieku nodarbinātībai Latvijā, jau veiktas un vēl tiek gatavotas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos. Vienlaikus plānots stingrāk uzraudzīt negodprātīgos darbadevējus, kuri nodarbina viesstrādniekus, neievērojot likuma prasības. Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” paredz uz vienu gadu aizliegt fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar darbaspēka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti.
Vienošanās par nepieciešamajiem grozījumiem vairākos tiesību aktos tika panākta pērn Cilvēkkapitāla attīstības padomē, ņemot vērā darba devēju organizāciju identificētās problēmas darbaspēka piesaistē, sarunā ar LV portālu informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Indra Leonova.
Darbaspēka pieejamība ir viens no galvenajiem faktoriem, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Komentējot izmaiņas, viņš norādīja: “Normatīvā regulējuma grozījumos, no vienas puses, ietverti mehānismi, kas ļaus piesaistīt darbaspēku, no otras, – darba devējam būs lielāka atbildība, kādā veidā izmantot ārvalstnieku piesaistes mehānismu. Komplekso pasākumu ieviešana kopumā palīdzēs uzlabot situāciju ar trūkstošo darbaspēku. Vienlaikus jāakcentē ne tikai birokrātiskā sloga atvieglošana, bet jāveicina arī patlaban neaktīvo iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, pārkvalifikācija un noteiktu darba prasmju apguve.”
Šajā LV portāla apkopojumā sniedzam ieskatu jau pieņemtajās un plānotajās izmaiņās tiesību aktos, kas regulē ārvalstu darbaspēka nodarbinātību Latvijā.
Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”, kas stājās spēkā 2023. gada 22. decembrī, paredz izmaiņas attiecībā uz dokumentiem, kuri jāiesniedz, apliecinot ārzemnieka kvalifikāciju un izglītību.
Iepriekš bija noteikts, ka uzaicinātājam, iesniedzot pieprasījumu par ārzemnieku, kuru paredzēts nodarbināt Latvijā, jāiesniedz kvalifikāciju vai izglītību apliecinoša dokumenta kopija arī gadījumos, ja profesija Latvijā nav reglamentēta. Prasība netika attiecināta uz ārzemniekiem – vienkārša darba veicējiem (Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupa).
Praksē tas nozīmēja, ka uzaicinātāji (darba devēji) nereti mākslīgi pazemināja amatu grupas un, piemēram, kvalificētus strādniekus un amatniekus noformēja kā vienkāršu darbu veicējus, lai izvairītos no prasības iesniegt izglītību vai triju gadu pieredzi apliecinošu dokumentu kopiju, norādīts noteikumu grozījumu anotācijā.
Darba devēju skatījumā šādu dokumentu apliecinājumi bija lieki. Viņuprāt, būtiskākais ir apmācība, lai nodarbinātie spētu veikt kvalificēta strādnieka darbu un prastu apieties ar attiecīgā uzņēmuma instrumentiem un iekārtām.
Ar grozījumiem noteikts, ka izglītību/pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju var neiesniegt, ja ārzemnieku paredzēts nodarbināt profesijā, kas Latvijā nav reglamentēta. Tomēr uzaicinātājam ir pienākums iesniegt pašapliecinājumu, ka ar ārzemnieku ir notikusi darba intervija par nepieciešamo kompetenci paredzēto darbu veikšanai vai, ja tādas nav, apņemšanos realizēt ārzemnieka apmācību.
30. janvārī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu” noteic, ka visās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem ārzemniekiem jānodrošina minimālais finanšu līdzekļu apmērs vidējās algas līmenī nozarē iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējo publicēto informāciju) vai saskaņā ar nozares ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai.
Tāpat MK noteikumos paredzēts: gadījumā, ja nozares vidējā alga ir augstāka par mēneša vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru nosaka ne mazāku par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā.
Kā skaidro EM, šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai mazinātu darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs un vienlaikus atvieglotu prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem tiesības uz nodarbinātību.
Līdz šim noteikumi paredzēja, ka ārzemniekam, kurš saņēmis vīzu un tiesības uz nodarbinātību, jānodrošina atalgojums, kas nav mazāks par mēneša vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā (2022. gadā saskaņā ar CSP publicēto informāciju tā bija 1373 eiro). Noteikumi pieļāva pielīdzināt mēneša bruto darba samaksu vidējai nozarē iepriekšējā gadā tikai tiem ārvalstu darbiniekiem, kuri ir sezonāli nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Kaut arī CSP dati liecina, ka vidējā darba samaksa Latvijā pastāvīgi pieaug, vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir daudz brīvu darbavietu un liels darbaspēka iztrūkums, bruto darba samaksa ir zemāka nekā vidējais bruto atalgojums valstī iepriekšējā gadā, vēstīts noteikumu grozījumu anotācijā.
Darbaroku trūkums īpaši skāris būvniecību, apstrādes rūpniecību, transporta nozari, viesmīlību un ēdināšanu, zina teikt EM valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla pārvaldības un makroekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Salmiņš.
Līdzšinējā prasība nodrošināt ārvalstniekam vidējo bruto darba samaksu valstī, nevis konkrētajā nozarē radīja situāciju, ka vietējais darbaspēks saņēma ievērojami mazāku atalgojumu nekā iebraucējs no ārvalstīm.
Piemēram, viena no nozarēm, kurā noslēgta ģenerālvienošanās, ir būvniecība. Tā noteic, ka no 2024. gada 1. janvāra minimālā alga nozarē ir 930 eiro mēnesī vai 5,57 eiro stundā. Izmaiņas paredz pārejas periodu līdz 2024. gada 31. decembrim, kurā darba devēji ir tiesīgi saglabāt līdzšinējo minimālo algu (780 eiro) vai stundas likmi (4,67 eiro) vienkāršāko darbu veicējiem (Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupa), liecina informācija Latvijas Būvuzņēmēju apvienības mājaslapā.
Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka pirms ārvalstu darbaspēka piesaistes darba devējam brīvā vakance jāpiesaka NVA filiālē, stāsta EM Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore I. Leonova. Ja darbavieta pēc pieteikšanās NVA filiālē ir brīva ne mazāk kā 10 darbadienu, darba devējs var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai apstiprinātu ielūgumu vīzas vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam. Minētā ielūguma vai izsaukuma pieteikums jāiesniedz 30 dienu laikā pēc datuma, līdz kuram pieteiktā darbavieta bijusi vai joprojām ir aktuāla NVA administrētajā bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā.
EM tuvākajā laikā iecerējusi nodot starpinstitūciju saskaņošanai grozījumu projektu MK noteikumiem Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, ar kuriem plānots noteikt: ja brīvo darbavietu nebūs izdevies aizpildīt, tad, saņemot no NVA izsniegto atzinumu, būs tiesības 12 mēnešu laikā no NVA izsniegtā atzinuma saņemšanas dienas atkārtoti vērsties PMLP, lai apstiprinātu ielūgumu vīzas vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, nepiesakot NVA brīvo darbavietu.
Noteikumu projekts arī paredz NVA tiesības atteikt atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību gadījumā, ja darba devējs nesadarbojas ar NVA, lai aizpildītu brīvo darbavietu, nepiedalās piedāvāto kandidātu atlasē, nesniedz pamatojumu kandidātu noraidījumam vai ja pieteiktā brīvā darbavieta ir aizpildīta, vai no darba devēja saņemta informācija, ka tā zaudējusi aktualitāti.
Kā akcentē I. Leonova, būtiskākā izmaiņa noteikumu projektā – darba devējam brīvo darbavietu nāksies reģistrēt vienu reizi uz ilgu laika periodu, proti, līdz 12 mēnešiem. Gadījumā, ja uzņēmējam ir desmit brīvu darbavietu, pietiks, ja viņš tās NVA izsludinās vienu reizi.
Vienlaikus ar nosacījumu atvieglošanu ārzemnieku nodarbinātībai EM izstrādājusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pastiprināt kontroles mehānismus trešo valstu pilsoņu piesaistē. Patlaban grozījumi tiek izskatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. 1. februārī Saeima tos konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.
Pašreiz spēkā esošais regulējums paredz pienākumu uzaicinātājam (darba devējam) ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības saistībā ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos, piemēram, uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzā vai uzturēšanās atļaujā norādītajam iemeslam, ārzemnieka izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī noteikumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā informēt PMLP vai Valsts robežsardzi, ja minētie nosacījumi nav izpildīti u. c.
Tomēr regulējums līdz šim neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami iedarbīgas metodes, lai ierobežotu tos uzaicinātājus, kuri likuma prasības nav ievērojuši.
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz tiesības PMLP pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti.
Tādējādi tiks samazināts vīzu un uzturēšanās atļauju negodprātīgo pieprasītāju skaits, kā arī nelegālās migrācijas plūsma uz Šengenas līguma dalībvalstīm, uzsver EM.
EM pārstāvis Varis Prudņikovs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina, ka nav precīzas informācijas, cik izplatīta ir imigrācijas noteikumu pārkāpšana, ievedot ārvalstu darbaspēku.
Vienlaikus ir zināmi gadījumi, kad Latvija tikusi izmantota kā darbaspēka tranzītvalsts, respektīvi, trešās valsts pilsonis kā nodarbinātais tiek reģistrēts Latvijā, bet faktiski nosūtīts strādāt citā ES valstī.
“Pašreizējā situācijā, kad darba devējam nav pienākuma sadarboties ar NVA piemērotu pretendentu atlasē, arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad darba devējs jau sākotnēji plāno nosūtīt trešo valstu darbinieku pakalpojumu sniegšanai citā ES valstī, nevis nodarbināt šeit. Rezultātā pieaug vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kuru mērķis lielā mērā ir negodprātīgi izmantot Latvijas imigrācijas sistēmu. Līdz ar to tiek patērēti lieli resursi darba atļauju/vīzu izsniegšanai, kas ir papildu slogs gan PMLP, gan Ārlietu ministrijai,” situācijas nopietnību izklāsta I. Leonova.
Turklāt ar šādu vakanču pieejamību tiek maldināti arī vietējie darba meklētāji, pagarinot darba meklēšanu, viņa piebilst.
I. Leonova zina teikt, ka šobrīd Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sadarbojas ar Vācijas tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar A1 sertifikātu izsniegšanu. Ir saņemti vairāki Vācijas lūgumi tos anulēt gadījumos, kur tika saskatīti potenciāli vergturības riski.
“Ne velti starp pirmajām trim nozarēm, kurās tiek piešķirts visvairāk darba atļauju, ir darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar darbaspēku,” norāda J. Salmiņš. “Iebraucot Latvijā, cilvēks atrodas Eiropas Savienībā. Neviens nezina, kur viņš pēc tam nonāk, – varbūt Vācijā, Dānijā, Francijā. Tā ir problēma. No vairākām valstīm esam saņēmuši signālus, ka nesakārtots regulējums ietekmē migrāciju arī citās valstīs.”
“Problēmas mēdz būt ar kvalifikāciju, proti, vai darbiniekam ir atbilstošas prasmes veikt konkrētus darba pienākumus. Tas atstāj negatīvu iespaidu uz Latvijas reputāciju,” sacīja V. Prudņikovs. Ierodoties Latvijā, ir konstatēti arī dokumentu viltojumi, piemēram, viltoti studiju līgumi, transportlīdzekļa vadītāja apliecības u. c.
PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē akcentēja vēl vienu neatrisinātu problēmu, respektīvi, gadījumos, kad komersantam pārkāpumu rezultātā ir liegts ievest darbaspēku no ārvalstīm, tā vietā tiek nodibināts jauns uzņēmums.
Lai novērstu, ka Latvija ir darba atļauju tranzītvalsts, EM iecerējusi, ka trešās valsts pilsonis saņems darba atļauju Latvijā un kā darba ņēmējs tiks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā. Par šādu risinājumu vēl ir nepieciešamas diskusijas ar Ārlietu ministriju.
Šobrīd EM paspārnē jau notiek darbs pie “zaļā koridora” kritēriju izstrādes, kas ļautu samazināt administratīvo slogu godprātīgajiem komersantiem un tādējādi paātrināt nepieciešamā darbaspēka piesaisti. Ārvalstu darbaspēka skaidra un vienkārša piesaiste veicinātu Latvijas konkurētspēju un investīcijas.
Tiek vērtēta arī pastiprinātas kontroles mehānisma plāna izstrāde, lai sekmētu atbildīgu darbaspēka migrāciju šī brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.
PMLP dati liecina, ka 2022. gadā piešķirta 19 731 darba atļauja. Starp pirmajām trim populārākajām nozarēm ir sauszemes un cauruļvadu transports, ēku būvniecība, darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar darbaspēku.
Visvairāk darba atļauju saņēmuši Uzbekistānas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi. Savukārt trīs pieprasītākās profesijas ir kravas automobiļu vadītājs, būvstrādnieks un palīgstrādnieks.
Tiesības uz nodarbinātību piešķir, ņemot vērā, uz kādu laiku darba devējs viesstrādnieku uzaicinājis. Šis periods var ilgt, sākot no pāris nedēļām līdz pat pieciem gadiem, skaidroja PMLP pārstāve.
2023. gadā darba devēji NVA bija reģistrējuši 87 330 brīvo darbavietu, liecina informācija NVA mājaslapā.
Visvairāk brīvo darbavietu bija būvniecības/nekustamā īpašuma (36%), transporta/loģistikas (17%) un ražošanas (13% no kopējā brīvo darbavietu skaita) jomā.
2023. gada decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 5,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita – reģistrēti kopumā 50 344 bezdarbnieki.
