SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
PAZIŅOJUMS

Brexit norises gaitai un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos seko jaunajā LV portāla satura sadaļā "Brexit": skaidrojumi; valsts iestāžu informācija; e-konsultācijas! Atvērt

TĒMAS
26. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
3
5
3
5

Kratīšana. Personas un tiesībsargu tiesības un pienākumi

Mājokļa neaizskaramība pieder personas pamattiesībām, kuras aizsargā Latvijai saistoši starptautiski līgumi, konvencijas, kā arī mūsu valsts Satversme un likumi. Taču nozieguma atklāšanas, novēršanas vai pārtraukšanas nolūkā, ievērojot likuma prasības, tiesībsargājošajām iestādēm ir tiesības iekļūt mājoklī un pārmeklēt to.

LV portāla koledža

Kratīšana ir galējs kriminālizmeklēšanas līdzeklis, kura pielietošana nevietā, kā to apliecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums žurnālistes Ilzes Naglas lietā, valstij var nozīmēt prāvu soda naudu un kaitējumu tās tiesiskuma reputācijai. Vienlaikus šis incidents apliecina, cik svarīgi personai ir zināt savas tiesības un tiesībsargiem – pārzināt savas pilnvaras. LV portāla skaidrojumā – kas cilvēkam būtu jāzina par kratīšanu.

īsumā
  • Kratīšanu veic tikai tad, ja citu izmeklēšanas iespēju nav.
  • Likums nosaka, ka personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības.
  • Kratīšana ir jādokumentē, iekļaujot protokolā izmeklētāju darbības un klātesošo piezīmes.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šomēnes atzina, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, veicot nepamatotu kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā saistībā ar tā saukto Neo lietu. Par labu cietušajai no Latvijas nolemts piedzīt 20 000 eiro. Sūdzības par tiesībsargājošo institūciju darbībām, ieskaitot kratīšanas, pastāvīgi ierindojas ECT iesniegto Latvijas iedzīvotāju sūdzību galvgalī.   

Tikai galējos gadījumos

Mājokļa neaizskaramība pieder personas pamattiesībām, kuras aizsargā Latvijai saistoši starptautiski līgumi, konvencijas, kā arī mūsu valsts Satversme un likumi. Taču nozieguma atklāšanas, novēršanas vai pārtraukšanas nolūkā, ievērojot likuma prasības, tiesībsargājošajām iestādēm ir tiesības iekļūt mājoklī un pārmeklēt to.

"Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā," nosaka Kriminālprocesa likums. Kratīšanu izdara, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.

Ievērojot kratīšanas kā izmeklēšanas metodes radikālo raksturu, likumdevējs paredzējis, ka to izdara ar īpašu izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, kurš tiek pieņemts, pamatojoties uz procesa virzītāja ierosinājumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesim jābūt pārliecinātam, ka policijai kratīšanas ordera saņemšanai ir pietiekams pamatojums, norāda krimināltiesību eksperts, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins.

"Ievērojot kratīšanas kā izmeklēšanas metodes radikālo raksturu, likumdevējs paredzējis, ka to izdara ar īpašu izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu."

Tātad ne vienmēr lēmuma pieņēmējs uzskatīs, ka izmeklēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešams veikt tieši kratīšanu. Piemēram, ja nav pilnīgas pārliecības, ka persona tīši izvairās no liecību sniegšanas, tiesa vai tiesnesis var uzskatīt, ka policijai sākumā jāizmanto citus, maigākus, likumā paredzētus paņēmienus, piemēram, aicinot cilvēku pašu labprātīgi sniegt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju.

Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ izmeklēšanai svarīgie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt arī ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu. Taču šādā gadījumā procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc kratīšanas, uzrādot šo darbību pamatojošos materiālus, paziņo par to izmeklēšanas tiesnesim. Ja viņš atzīst, ka kratīšana notikusi prettiesiski, tajā iegūtie pierādījumi atzīstami par nederīgiem konkrētajā kriminālprocesā. Pašu lēmumu par kratīšanu jeb kratīšanas ordera izdošanu pārsūdzēt nav iespējams.

Jāuzrāda orderis un jāizskaidro tiesības

Likums nosaka, ka kratīšana izdarāma tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Tātad, ja persona ir arestēta, izmeklētājiem jānodrošina tuvinieku klātesamība kratīšanā. Ja cilvēka, pie kura notiek kratīšana, klātbūtne nav iespējama vai viņš izvairās no piedalīšanās kratīšanā, likums nosaka, ka kratīšanu veic tai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Galvenais dokuments, kas pamato kratīšanas likumību, ir lēmums par kratīšanu jeb tā sauktais kratīšanas orderis. Tā kopija, uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas veicējiem ir obligāti jāuzrāda cilvēkam, pie kura tā notiek, vai jau iepriekš minētajām personām, ja viņa paša nav klāt. Šajā dokumentā jābūt redzamam izmeklēšanas tiesneša vai prokurora parakstam un norādītam, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

Likums nosaka, ka personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības veicēja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām. Tiesa, likumdošana neparedz, cik detalizēti cilvēkam, kura īpašumā notiek kratīšana, izmeklētāji paskaidro viņa tiesības, norāda A.Judins, šo faktu raksturodams kā līdz šim nenovērstu likumdošanas trūkumu.

Kratīšana jādokumentē protokolā

Īpašuma kratīšanai nav jānotiek, izmeklētājiem ielaužoties un izvandot to. Likums paredz, ka izmeklēšanas darbības veicējs cilvēku, pie kura notiek kratīšana, uzaicina labprātīgi izsniegt meklējamās lietas. Tikai tad, ja persona atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt pats, taču "nenodarot nevajadzīgus bojājumus".

Lai arī izmeklēšanas laikā izņemamie priekšmeti un dokumenti ir uzskaitīti lēmumā par kratīšanu, tās veicējiem ir tiesības izņemt arī citas lietas, kurām var būt nozīme izmeklējamajā lietā, kuru glabāšana ir aizliegta vai liecina par citu noziedzīgu nodarījumu. Visus izņemtos priekšmetus un to izņemšanas iemeslus izmeklētājiem ir jāuzrāda klātesošajiem, kā arī jāiekļauj un jāapraksta protokolā, kas ir otrs svarīgs dokuments, par kura klātesamību kratīšanā vajadzētu zināt.

"Likums nosaka, ka kratīšana izdarāma tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē."

"Ja jūsu īpašumā notiek kratīšana, jums ir tiesības pieprasīt, lai protokolā tiktu fiksēts viss, kas noticis kratīšanas ietvaros, kā arī pašam tajā ierakstīt savas piezīmes un pretenzijas," skaidro A.Judins. Ja kratīšanā būs pieļautas nelikumības, protokolā minētie fakti turpmāk kalpos kā liecība par tām.

Ja kratīšanā pieaicināti cietušie vai liecinieki atpazīst kādu no tajā atrastajiem priekšmetiem, piemēram, sev nozagtu lietu vai ieroci, ar ko izdarīts noziegums, arī to norāda protokolā. Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami. Ja kratīšanā izņemtie priekšmeti tiek nodoti ekspertīzei, protokolā norāda ekspertīzes iestādi vai amatpersonu, kuras rīcībā šie priekšmeti nonākuši. Kratīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas, "cik vien iespējams, savedama iepriekšējā kārtībā".

Neriskēt ar pretošanos

Likums izmeklētājiem ļauj kratīšanas vietā esošajām personām aizliegt atstāt to, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, izmeklētāji ir tiesīgi tās pārvietot uz citām telpām. Kratīšanā var būt iekļauta arī pārmeklējamajā objektā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana, ko var veikt, gan sākot kratīšanu, gan beidzot to. Otrā no tām pieļaujama, ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos. Tātad pie personas būtu pamats meklēt tikai tādas lietas, kuras var būt saistītas ar izmeklējamo lietu.

"Nevar būt tā, ka kratīšanas uzdevumā meklē 150 kilogramus smagu un kubikmetru lielu agregātu, bet pie reizes pārmeklē arī mājokļa saimnieka un viņa viesu kabatas, vai gadījumā tajās nav narkotikas," skaidro A.Judins. Pat, ja tās tur atrastos, izmeklēšanas tiesnesis par izmeklēšanas darbībām, kas nav saistītas ar konkrēto lietu, visas kratīšanā iegūtās liecības var atzīt par nederīgām. Lai gan šādā gadījumā personu varētu saukt pie atbildības par narkotisko vielu glabāšanu vai pārnēsāšanu, tai būtu pamats vērsties tiesā par veidu, kā kratīšana izdarīta, skaidro eksperts. Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, ja nepieciešams, pieaicinot ārstniecības personu, kas var būt gan vīrietis, gan sieviete.

"Pat ja cilvēks uzskata, ka kratīšana nav likumīga, viņam jāpilda kratīšanas veicēju prasības. Ja tās izrādīsies nelikumīgas, kratīšanas rezultāti nebūs spēkā."

Latvijas likumi paredz, ka personai ir tiesības pretoties nelikumīgām darbībām. Taču, kamēr kratīšana nav atzīta par nelikumīgu, cilvēks, pie kura tā notiek, nevar pretoties izmeklētāju darbībām, piemēram, pielietojot ieroci vai tamlīdzīgi.

"Pat ja cilvēks uzskata, ka kratīšana nav likumīga, viņam jāpilda kratīšanas veicēju prasības. Ja tās izrādīsies nelikumīgas, kratīšanas rezultāti nebūs spēkā. Nevajag riskēt ar pretošanos," iesaka A.Judins. Izņēmums varētu būt vienīgi hipotētiska situācija, ja kratīšanas īstenotāji veic acīmredzamu noziegumu, piemēram, laupa vai izvaro. Citādi pretošanās draud ar liekām nepatikšanām – saukšanu pie atbildības par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām vai pat uzbrukumu tam. Kratīšanas laikā personai ir tiesības izmantot advokāta un tulka pakalpojumus.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU