SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. janvārī, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Noziedzība
5
5

Cik daudz un kas maināms Operatīvās darbības likumā

Ja noziegums ir īpaši bīstams, tiesībsargājošās iestādes nekavējoties var sākt operatīvās darbības pasākumus.

FOTO: www.sxc.hu

Kā redzams Saeimas likumdošanas datu bāzē, līdz ar daudziem citiem grozījumiem dažādos likumos līdz pērnā gada 8.decembrim bija jāiesniedz priekšlikumi likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” 2.lasījumam. Šis termiņš, šķiet, bija nedaudz iekavēts, jo vēl janvāra sākumā saistībā ar Operatīvās darbības likumu un tajā viešamajām izmaiņām publiski izskanēja neierasti asa viedokļu apmaiņa starp Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas (par minēto likumprojektu atbildīgās) priekšsēdētāju Ainaru Latkovski un komisijas locekli deputātu Andreju Elksniņu.

Kā liecina likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums, likuma grozījumu pamata ideja bija vienādot Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas saistībā ar lēmumu pieņemšanu par tādu operatīvās darbības pasākumu un izmeklēšanas darbību veikšanu, kas ievērojami aizskar cilvēktiesības. Piemēram, šobrīd spēkā esošā Operatīvās darbības likuma 7.panta piektā daļa nosaka, ka sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, var veikt bez tiesneša akcepta. Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Ja šā akcepta nav, operatīvās darbības pasākumi ir jāpārtrauc.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 212.panta ceturtā daļa paredz, ka neatliekamos gadījumos speciālās izmeklēšanas darbības var uzsākt, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

Komisijas akceptētie likuma grozījumi 2.lasījumam

Starpība starp šīm likuma normām, kā redzams, ir gana liela un pietiekami svarīga, jo operatīvajā darbībā ietilpst visai sabiedrībai cilvēktiesību aizsardzības aspektā pietiekami aktuāli un jutīgi pasākumi.

Likumā gan arī teikts, ka operatīvās darbības pasākumi veicami vispārējā veidā, ja to paņēmieni, veids un apjoms ievērojami neaizskar personu konstitucionālās tiesības. Bet tādi pasākumi kā operatīvā korespondences kontrole, personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem) un operatīvā iekļūšana (sarunu valodā dēvēta par kratīšanu) veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Un tikai gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu iepriekš minētos iespējamos īpaši smagos noziegumus, operatīvās darbības pasākumus var veikt noteiktā kārtībā, kurā tagad izstrādāti Operatīvās darbības likuma grozījumi.

Komisijas ieteiktā versija likuma 2.lasījumam 7.panta piektajā daļā ir šāda: "Gadījumos kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, ja reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darbdienā jāsaņem tiesneša akcepts. Tiesnesis, akceptējot operatīvās darbības pasākumu, lemj par tā neatliekamas uzsākšanas pamatotību, kā arī turpināšanas nepieciešamību, ja tas nav pabeigts. Ja tiesnesis atzinis operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts iegūto informāciju nekavējoties iznīcina."

"Paredzētas izmaiņas likuma 17.pantā, iekļaujot publiski nepieejamas vietas videonovērošanu bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas."

Vēl likuma grozījumos paredzētas izmaiņas Operatīvās darbības likuma 17.pantā, operatīvo korespondences kontroli, personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu noklausīšanos papildinot ar operatīvo publiski nepieejamas vietas videonovērošanu bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas.

Šeit vietā atgādināt, ka uz Operatīvās darbības likuma 7.panta piektās daļas nepilnībām un nepieciešamību veikt precizējumus norādīts arī Satversmes tiesas 2011.gada 11.maija spriedumā lietā Nr.2010-55-0106 – gan par operatīvajās darbībās iesaistīto institūciju viedokļu dažādību saistībā ar tiesneša akcepta nepieciešamību, gan to, ka likumā minētais jēdziens "novērst" ietver ne vien noziedzīga nodarījuma novēršanu, bet arī citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu; likumā arī nav noteikts, ko darīt ar neatliekamības kārtībā uzsākta sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, ja tiesnesis atzinis operatīvās darbības pasākuma veikšanu par prettiesisku vai nepamatotu.

Papildus vēl pussimts likuma grozījumu

Deputāts A.Elksniņš līdztekus šeit minētajiem Operatīvās darbības likuma grozījumiem komisijā bija iesniedzis vēl 55 priekšlikumus izmaiņām. A.Latkovskis LTV raidījumā "De facto" sacīja: ja šādus grozījumus likumā ieviestu, tie neļautu tiesībsargājošām iestādēm izmantot operatīvo darbību, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud valsts teritoriālo vienotību, neatkarību, kurina nacionālo naidu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas sēdē, kurā lēma par likuma grozījumiem 2.lasījumam, A.Elksniņš savus priekšlikumus, minot konkrētus piemērus, pamatoja ar to, ka pašlaik valstī, izmantojot nepilnības normatīvajos aktos, ir vērojama tiesībsargājošo iestāžu patvaļa un nekontrolēta darbība, dienesta pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, gan nelikumīgi noklausoties sarunas, gan iegūstot informāciju, kura tiek ļoti nevīžīgi uzglabāta, bieži vien arī nelikumīgi nopludināta.

Pašlaik paredzētie grozījumi likumā saistībā ar videonovērošanu ir parādījušies ar 20 gadu novēlošanos, tikai tagad legalizējot līdz šim veiktās darbības šajā jomā. Deputāts arī norādīja, ka Ģenerālprokuratūra jau 2008.gadā vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijai ziņojusi, ka Operatīvās darbības likums ir novecojis un tajā nepieciešami grozījumi. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele 2009.gadā norādījusi uz likuma neatbilstību starptautisko tiesību normām.

"Negodprātīgu rīcību arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieku starpā ne ar vienu likumu, arī Krimināllikumu, izskaust nevarēs."

"Grozījumu mērķis nav vērsties pret operatīvajiem pasākumiem kā tādiem; atbilstoši Eiropas cilvēktiesību praksei, tie ir pieļaujami. Bet, kā norādīja arī Ineta Ziemele, cilvēkiem Latvijā ir jādod iespēja uzzināt, vai par viņiem tiek vākta informācija, kāda rakstura tā ir. Vēl ir jābūt garantijai, ka šī informācija netiek nelietderīgi uzkrāta. Operatīvās darbības likumam jābūt niansētākam gan jautājumā par dažādām tiesībsargājošo iestāžu interesi izraisošām trešajām personām, gan par to tiesībām un garantijām, lai mazinātu iejaukšanās risku privātajā dzīvē," likuma grozījumu ideju skaidroja A.Elksniņš.

Viņš pauda viedokli, ka likuma grozījumiem ir jābūt kompleksiem un to izstrādē plašāk jāiesaista sabiedrības pārstāvji – gan no Tiesībsarga biroja, gan nevalstiskajām organizācijām, un brīdināja – Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECCT) pret Latviju jau ierosinātas vairākas lietas par Operatīvās darbības likuma prasību atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

"Lietuva ECCT jau ir zaudējusi četras lietas, un Latvija, neko nemainot, var pieredzēt līdzīgu notikumu gaitu. Tagad ir jāizvēlas divas pozīcijas – vai mēs ejam Lietuvas ceļu, pēc katra zaudējuma ECCT maksājot kompensācijas un pieņemot grozījumus savā likumā, vai rīkojamies kā Igaunija, kas, vērojot Lietuvas pieredzi, ir mainījusi šo likumu," savus uzskatus pauda deputāts. "Ar maniem likuma grozījumu priekšlikumiem nekādā veidā netiek ierobežota nevienas drošības iestādes darbība, bet to mērķis ir panākt lielāku šo iestāžu uzraudzību no prokuratūras un tiesas puses, lai nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus."

Drošības iestāžu speciālisti: tiks traucēta operatīvā darbība

Pussimt likuma grozījumus šeit aplūkot nav iespējams, tādēļ atliek citēt komisijā uzklausīto speciālistu vērtējumu.

Iekšlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas priekšnieks Vilnis Vītoliņš cita starpā uzsvēra - likumi tiek rakstīti, domājot par godīgiem cilvēkiem, bet negodprātīgu rīcību arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieku starpā ne ar vienu likumu, arī Krimināllikumu, izskaust nevarēs. "Bet citādi man neizdevās sadzirdēt un saprast, kas tieši Operatīvās darbības likumā ir tik problemātisks. Iekšlietu ministrijas ierosinātie grozījumi likumā tapa pirms Satversmes tiesas sprieduma un likumprojekta izstrādes darba grupā tika vispusīgi apspriesti. Iekšlietu ministrijā turpinās diskusija par operatīvo darbību, un viena no problēmām, kas tika iezīmēta, ir cilvēku tiesības tikt informētiem par operatīvās darbības veikšanu. Šajā aspektā tiek pētīta citu valstu pieredze."

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norādīja, ka galvenā problēma pašlaik ir Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normu saskaņošana; deputāta Elksniņa priekšlikumi ir uzskatāmi par pamatu diskusijas turpināšanai un pašlaik nav virzāmi iekļaušanai pašreizējo grozījumu likumprojektā. Viņa atzina, ka 20 gadus vecais likums, kas mantots no padomju laikiem, patiešām ir pārskatāms: ir stipri apšaubāms, vai tas atbilst šālaika situācijai. "Nav tik svarīgi, vai tie būs apjomīgi likuma grozījumi vai jauns likums, bet ekspertu diskusija par šo jautājumu katrā ziņā būs lietderīga," secināja I.Gratkovska.

Augstākās tiesas pārstāvis Pāvels Gruziņš sacīja, ka ideja par jaunu Operatīvās darbības likumu pastāvēja jau 1999.- 2000.gadā. "Ar pašreizējo likumu, veicot grozījumus, kas ieteikti arī Satversmes tiesas spriedumā, var strādāt. Negribu teikt, ka Elksniņa kunga priekšlikumi nav pieņemami un ir noraidāmi, bet par tiem ir jāspriež, tie ir rūpīgi jāizskata. Ja tos tagad iekļautu likumā, tie bremzētu operatīvo darbību. Vēl ir jādomā par to, vai mūsu mazajā valstī ir nepieciešams tik daudz operatīvās darbības subjektu – jo katram ir savas intereses, katrs "velk deķi" uz savu pusi."

"Pieņemot likuma redakciju šādā veidolā, ievērojami tiks apgrūtināts drošības iestāžu darbs."

Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis: "Šie priekšlikumi izskatās vairāk pēc jauna likuma radīšanas nekā esošā grozīšanas. Pieņemot likuma redakciju šādā veidolā, ievērojami tiks apgrūtināts drošības iestāžu darbs. Jo tas nozīmē ne tikai kriminālprocesuālo izmeklēšanu, bet arī pretizlūkošanu, kas lielā mērā balstīta uz operatīvā darba pamatprincipiem. Iekļaujot likumā tik daudzus, atsevišķus grozījumus, tie traucēs šo darbu. Vēl jāņem vērā apsvērumi, ka tas, cik lielā mērā kāda informācija var tikt atklāta procesā iesaistītajām personām, var ietekmēt informācijas apmaiņu un sadarbību ar ārvalstu partneriem. Taču diskusija par jauna Operatīvās darbības likuma izstrādāšanu noteikti ir vajadzīga."

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe: "Cilvēktiesības ir attiecināmas ne tikai uz aizdomās turētajiem, pret kuriem izmanto operatīvo darbību, bet arī uz cietušajiem, pret kuriem vērsta noziedzīgā darbība. Tādēļ, ja šo likumu neapdomīgi grozīs, var notikt tā, ka zināmās situācijās konkrēti noziedznieki netiks pieķerti, noziegumi netiks atklāti un cilvēki nepelnīti cietīs, nesagaidot palīdzību, ko var veikt ar operatīvās darbības līdzekļiem."

Komisijā saistībā ar bijušā advokāta A.Elksniņa priekšlikumiem vairākkārt izskanēja viedoklis, ka tie tapuši, vairāk vadoties no advokāta skatupunkta, vairāk aizstāvot tieši personas, pret kurām iespējams vērst operatīvo darbību.

Taču vienlaikus komisijai arī nācās izvēlēties turpmāko rīcības ceļu. Jau sākotnēji tika spriests, ka iekļaut vairāk nekā 50 likuma grozījumu priekšlikumu pašlaik izskatāmajā likumprojektā nozīmētu ļoti ievilcināt šo procesu, turklāt ar risku ieviest arī pietiekami neizsvērtas izmaiņas. A.Latkovskis ierosināja dot uzdevumu Ministru prezidentam līdz noteiktam laikam izveidot darba grupu, kura savukārt līdz noteiktam termiņam izstrādātu un iesniegtu komisijai Operatīvās darbības likuma grozījumu projektu. Balsošanā šis priekšlikums neguva balsu vairākumu, tāpat kā deputāta Jāņa Ādamsona ierosinājums dibināt speciālu apakškomisiju jauna likumprojekta izstrādei.

Beigās tika nobalsots, ka komisijā tiks izveidota īpaša darba grupa, pieaicinot plašu ekspertu loku, kura nekavējoties ķersies pie faktiski jauna Operatīvās darbības likumprojekta izstrādes. Par darba grupas vadītāju pieteicās un arī tika apstiprināts J.Ādamsons.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU