Korupcijas skandāli kā ikdiena. Ko darīt?

Šogad sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklājis ļoti apjomīgu un ilgstošu, caur Rīgas Brīvostu īstenotu kontrabandas shēmu; apturēta arī organizēta grupējuma darbība, kas no legālas, licencētas ražotnes Latvijā nelegāli izplatīja cigaretes gan Latvijā, gan arī citās ES dalībvalstīs. Šīs, protams, nav visas, bet tikai vērienīgākās, skaļāk izskanējušās lietas.

Šajās dienās, kad valsti satricinājis "Latvijas Krājbankas" skandāls, no Šveices pienākusi ziņa, ka šīs valsts prokuratūra Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" piemērojusi soda naudu 22 milj. latu apmērā par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts arī par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.

Krimināllietas starptautiskā mērogā

Gan "Daimler AG", gan "Latvenergo" lieta bija ierindota svarīgāko lietu sarakstā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošie darbinieki 15.novembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ziņoja par savas darbības rezultātiem šā gada deviņos mēnešos.

KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe apakškomisijas sēdē informēja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šā gada deviņu mēnešu rādītāji saglabājušies iepriekšējā līmenī gan saistībā ar pārkāpumiem, kas konstatēti administratīvā procesa ietvaros, gan krimināllietām, taču pēdējā laikā raksturīgi, ka krimināllietas ir sarežģītas un laikietilpīgas, izmeklēšanas darbības pārsniedz Latvijas robežas, tādēļ nepieciešama starpvalstu sadarbība.

Piemēram, jau minētajā a/s "Latvenergo" lietā KNAB konstatējis, ka legalizēti naudas līdzekļi ne mazāk kā 1,2 milj. eiro apmērā; pašlaik lietā ir 25 aizdomās turētās personas (tai skaitā septiņas amatpersonas), 36 epizodes un tiesiskās palīdzības lūgumi nosūtīti 16 valstīm.

"Krimināllietas ir sarežģītas un laikietilpīgas, izmeklēšanas darbības pārsniedz Latvijas robežas."

Savukārt "Daimler AG" lietā par 117 autobusu "Mercedes Benz" iegādi figurē nepamatoti paaugstinātas iepirkuma cenas, kukuļi vairāk nekā 4,4 milj. eiro apmērā. Šīs lietas ietvaros nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi 10 valstīm.

"Šogad ir izvērsusies plaša starptautiskā sadarbība – nosūtīti vairāk nekā 40 tiesiskās palīdzības lūgumi dažādās lietās, tie ir ļoti apjomīgi, saistīti gan ar tulkošanu, gan ar citu valstu likumdošanas izzināšanu, kā arī tiesībsargājošo iestāžu struktūras noskaidrošanu. Nosūtot tiesiskās palīdzības lūgumus uz ārvalstīm, lūdzam veikt kratīšanu un arī pratināšanu atbilstoši šo valstu likumiem, bet pastāv arī iespēja, ka mēs lūdzam visas šīs procesuālās darbības veikt, piedaloties mūsu darbiniekiem. Tāds regulējums ir visās Eiropas valstīs," stāstīja J.Strīķe.

Viņa arī norādīja, ka KNAB darbinieku piedalīšanās izmeklēšanas darbībās ārvalstīs šo procesu paātrina un vienkāršo, jo ļauj izvairīties no papildu palīdzības lūgumiem dažādu neskaidrību precizēšanai.

Korupcijas risks gan administratīvajā, gan politiskajā līmenī - augsts

KNAB norāda: korupcijas riski gan administratīvajā, gan politiskajā līmenī arvien saglabājas augsti.

Šogad sadārdzinājušies energoresursi un kāpušas pārtikas cenas, kas tieši skāra valsts amatpersonas, kuru atalgojums pirms diviem gadiem tika ievērojami samazināts un kurām tagad nereti radušās grūtības segt visus sadzīves izdevumus, lasāms Informatīvajā ziņojumā par KNAB darbību 2011.gada pirmajā pusgadā, kas sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Apstākļos, kad tūkstošiem valsts amatpersonu pilda tādus pienākumus, kur tām ir iespējams vienpersoniski pildīt funkcijas likumības uzraudzības un kontroles jomā, dzīves dārdzībai neatbilstoši zems atalgojums rada korupcijas risku un situāciju izraisītas korupcijas izplatības pieaugumu.

Biroja ieskatā, par neadekvāti zemu atalgojumu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir uzskatāms tāds ienākumu līmenis, kas pēc nodokļu nomaksas ir mazāks par 488 latiem. Lielai daļai amatpersonu Valsts policijā, Valsts robežsardzē un daudzās citās likumības uzraudzību īstenojošās institūcijās, kā arī jaunākajam medicīniskajam personālam ienākumu līmenis ievērojami atpaliek no iepriekš minētā atalgojuma minimuma, teikts ziņojumā.

Ierobežoto finanšu resursu dēļ arī cīņā par publiskajiem resursiem nereti tiek pielietoti jebkuri, tostarp prettiesiski, līdzekļi – kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un citas pretlikumīgas darbības.

"Skaidrāk iezīmējas nepilnības pašvaldību pārvaldē, kur aizvien vairāk saplūst izpildvara ar lēmējvaru."

"Augstais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā un politiskās gribas trūkums ieviest vispārēju fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu izslēdz iespējas ar nodokļu administrēšanas pasākumiem konstatēt un atklāt neadekvātu mantiskā stāvokļa izaugsmi amatpersonai un tās ģimenes locekļiem, kas varētu būt saistāms ar koruptīvā ceļā gūtiem materiāliem labumiem. Šādā situācijā, veicot darbietilpīgas kriminālizmeklēšanas darbības, kukuļņēmējus var atklāt tikai tad, kad tie ir "pieķerti pie rokas". Šobrīd nav iespējams precīzāk identificēt, kuros sektoros zema līmeņa administratīvā korupcija ir pieaugusi vai samazinājusies, jo birojs nav veicis salīdzinošu socioloģisko analīzi pastāvīga finanšu trūkuma dēļ.

Birojs vairāku kriminālprocesu un administratīvo pārbaužu ietvaros, tāpat kā iepriekš, ir konstatējis priekšrocību nodrošināšanu atsevišķiem uzņēmējiem vai ekonomiskām grupām publisko iepirkumu pasūtījumu iegūšanā un citus pārkāpumus, kas norāda uz dienesta stāvokļa izmantošanu pretēji valsts interesēm.

Pārskata periodā vēl skaidrāk iezīmējas nepilnības pašvaldību pārvaldē, kur aizvien vairāk saplūst izpildvara ar lēmējvaru. Vairākās pašvaldībās deputāti, meklējot iespējas gūt papildu ienākumus valstī valdošā bezdarba apstākļos, visticamāk, izmantojot savu ietekmi, ir kļuvuši par pašvaldības izpildstruktūru atbildīgiem darbiniekiem. Kad pašvaldības domes deputāti ar domes lēmumu tiek iecelti par pašvaldības iestāžu vai kapitālsabiedrību vadītājiem, veidojas situācija, kurā viņi hierarhiski ir padoti amatpersonai, kuru viņi paši ir iecēluši (ievēlējuši) amatā (piemēram, izpilddirektoram, iestādes vadītājam), kā arī hierarhiski padoti paši sev kā pašvaldības augstākās lēmējinstitūcijas locekļiem.

Tas savukārt rada interešu konflikta un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku, jo deputātiem faktiski jāveic kontrole un uzraudzība attiecībā pret sevi, kā arī, izlemjot jautājumus par materiālo labumu piešķiršanu, pastāv iespējamība, ka deputāti ņems vērā nevis objektīvus kritērijus, izvērtējot lēmumu lietderību un efektivitāti, bet rīkosies personiskās ieinteresētības vadīti."

Lūk, šādas pazīstamas un dzīvē bieži sastopamas ainas zīmē KNAB informatīvais ziņojums.

Ar likumu pilnveidošanu nesteidzas

Protams, ne viss ir rēķināms tikai naudā. Ne katra amatpersona ļausies netīras naudas vilinājumam arī pieticīgos finansiālos apstākļos, savukārt citam nepietiks arī ar pieciem cipariem rakstāma atalgojuma. Cik nu kuram augsta morāles latiņa, ko nenoliedzami gan palīdz stiprināt stingrāka kontrole un bargāki likumi.

J.Strīķe sacīja: "Ir ļoti nepieciešams uzlabot pretkorupcijas vidi valstī, un pirmām kārtām tā ir administratīvās atbildības ieviešana par pārkāpumiem publiskajos iepirkumos valsts un pašvaldību vajadzībām, jo par tiem iesniegumu skaits birojā ir ļoti liels; arī mēs, veicot pārbaudes, bieži konstatējam, ka ir pieļauti daudzi rupji pārkāpumi iepirkumu procedūrā. Ja iesaistītās personas zina, ka par to nekāds sods nesekos, tas strauji palielina bezatbildības sajūtu."

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece norādīja: "Esam sagatavojuši septiņus tiesību aktu projektus, tai skaitā vairākas koncepcijas par dažādiem jautājumiem, un, lai arī projekti ir saskaņoti ar visām citām izpildvaras institūcijām, ārkārtīgi ilgi tiek gaidīta šo dokumentu izskatīšana Ministru kabinetā."

KNAB valdībā iesniedzis informatīvo ziņojumu "Par korupcijas riskiem tiesībsargājošās institūcijās un rekomendācijām to novēršanai", koncepcijas "Publiskās pieejamības nodrošināšana informācijai par lobētājiem", "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusu" un Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.

"Ja iesaistītās personas zina, ka par to nekāds sods nesekos, tas strauji palielina bezatbildības sajūtu."

Savukārt Saeimā ilgstoši bija iestrēdzis fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma projekts un gada pirmajā pusē tika noraidīti priekšlikumi grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Pēc Tieslietu ministrijas norādījuma KNAB minētos grozījumus ierosinājis, lai novērstu pašreizējo situāciju: konstatējot, ka persona ir ziedojusi finanšu līdzekļus politiskai partijai no neskaidras izcelsmes ienākumiem, iespējams, pat nenomaksājot nodokļus, šie līdzekļi tiek atdoti ziedotājam, nevis piedzīti valsts labā.

Kā uzsver KNAB, atsevišķu jautājumu virzību veicinājusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas darbība. Par svarīgāko ieguldījumu KNAB novērtē uzdevuma došanu valdībai saistībā ar administratīvās atbildības piemērošanu par pasūtītāja pārkāpumiem publisko iepirkumu procesā – izstrādāt attiecīgus normatīvos aktus un par atbildīgo iestādi noteikt Iepirkumu uzraudzības biroju.

Taču uz KNAB darbinieku pārmetumiem par iesniegto normatīvo aktu projektu lēno virzību valdībā apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atbildēja: ir taču iespēja arī rīkoties aktīvāk, par problēmu oficiāli informējot atbildīgos ministrus un valdības vadītāju.

Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs uzsvēra: viena no KNAB prioritātēm gan šogad, gan iepriekš ir darbs, kas vērsts uz valsts amatpersonu identificēšanu, kuras ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli, atbalsta noziedzīgos grupējumus, kuri nodarbojas ar kontrabandu; naudas atmazgāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas. "Kaut arī ir virkne šo apjomīgo lietu, kurās iesaistīti visi korupcijas apkarošanas bloka darbinieki, līdztekus tam mūsu kapacitātes robežās maksimāli tiek aktivizēts darbs ēku ekonomikas apkarošanā un negodprātīgo amatpersonu identificēšanā."

Šā gada deviņos mēnešos KNAB pieņemti 135 lēmumi, pie administratīvās atbildības saucot 72 amatpersonas. Pārbaudot valsts amatpersonu ienākumu atbilstību izdevumiem, konstatēts, ka 51 gadījumā valsts amatpersonu un viņu radinieku ienākumi, iespējams, nav bijuši atbilstoši izdevumiem, tāpēc šie pārbaudes materiāli nosūtīti VID. Sešos mēnešos VID, pamatojoties uz iepriekš pēc KNAB lūguma veikto auditu rezultātiem, pieņēmis lēmumu par papildu nodokļu aprēķināšanu un soda naudas uzlikšanu trim personām nepilnu 9000 latu apmērā. Prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 14 lietas pret 41 personu, un ir uzsākti 15 kriminālprocesi.

"Par neadekvāti zemu atalgojumu šobrīd ir uzskatāms tāds ienākumu līmenis, kas pēc nodokļu nomaksas ir mazāks par 488 latiem."

Bet kopumā savas pastāvēšanas laikā KNAB prokuratūras iestādēm nosūtījis 183 krimināllietas pret 421 personu. KNAB izmeklētajās krimināllietās stājušies spēkā 98 tiesas spriedumi pret 169 personām.

Apakškomisijas sēdē, protams, izraisījās domu apmaiņa par šo rādītāju lielo starpību.

Sabiedrības "Delna" vadītāja Inese Voika norādīja, ka ir nepieciešams noskaidrot, kādēļ ierosinātās lietas tik ilgi ievelkas. J.Strīķe minēja vidējos termiņus – divi trīs mēneši izmeklēšana KNAB (izņemot iepriekš minētās sarežģītās lietas, kur tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpilde var ievilkties pat līdz pusotram gadam), mēnesis prokuratūrā, un tad tiesas procesa gaidīšana trīs līdz piecu gadu garumā. Turklāt tiesas spriedumi lielākoties tiek vēl pārsūdzēti.

J.Strīķe arī piebilda, ka Latvijā salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm tiesas prasa daudz sīkākus pierādījumus. "Pierādījumu slieksnis ir ļoti augsts!" viņa sacīja.