Valsts probācijas dienests: finanšu krāpšanā apsūdzētie visbiežāk nav apzinājušies, ka veic noziegumu

Sarunā pievērsāmies personām, kas VPD nonākušas par Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana”, 193. panta “Nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”, 193.¹ panta “Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem” un 195. panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” pārkāpumiem.

Finanšu noziegumus pastrādājušo klientu skaits ir noturīgs

Pēc VPD datiem finanšu noziegumu izdarītāji veido nelielu, taču noturīgu probācijas klientu daļu. 2023. gadā VPD redzeslokā bija 782 šādas personas, bet 2024. gadā – 778. Tie ir vien 6,4% no visiem VPD reģistrētajiem klientiem.

Visbiežāk par finanšu noziegumiem VPD nonāk vīrieši. Tas nav nekas neparasts, jo izteikts vīriešu vairākums vērojams arī kopējā VPD klientu skaitā (84% vīriešu, 16% sieviešu). Tomēr finanšu noziegumus pastrādājušo sieviešu daudzums proporcionāli ir lielāks par cita veida noziegumus izdarījušo sieviešu skaitu.

“Ja klientu skaitu vērtējam pēc četriem minētajiem Krimināllikuma pantiem, tad redzam, ka 72% pārkāpēju ir vīrieši, bet 28% – sieviešu. Savukārt, piemēram, par Krimināllikuma 193. panta pārkāpumiem VPD redzeslokā nonākuši 68% vīriešu un 32% sieviešu,” komentē A. Zavackis.

Kontroles mehānismi atkarīgi no piespriestā soda

VPD nav izstrādāta specializēta programma darbam ar finanšu noziedzniekiem, kāda ir, piemēram, personām, kuras paveikušas dzimumnoziegumus, vardarbīgus noziegumus, vai probācijas uzraudzībā nonākušajiem jauniešiem.

VPD pārstāvji norāda, ka arī citās valstīs nav ierasta prakse finanšu noziedzniekiem veidot atsevišķu probācijas programmu, tādējādi ar konkrētajām personām strādā tie paši darbinieki, kuru uzmanības lokā ir arī citus noziegumus izdarījušie. 

Tas, kā VPD strādā ar finanšu noziegumos sodītajiem, atkarīgs no piespriestā soda veida.

Ja persona ir notiesāta ar sabiedrisko darbu, VPD rīkojas, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Spriedumā ir noteikts stundu skaits, kas cilvēkam jānostrādā sabiedrības labā, un VPD uzdevums ir atrast viņam piemērotāko darba vietu, kā arī uzraudzīt, lai paredzētais sabiedriskā darba stundu skaits būtu izpildīts. Galvenā uzmanība šajā procesā tiek veltīta tam, lai cilvēks atlīdzinātu sabiedrībai par nodarīto kaitējumu, norādītos darbus veicot saskaņā ar darba grafiku. Turpretī problēmas vai cēloņi, kas saistīti ar nozieguma izdarīšanu, šajā sodā netiek risināti.

Ja persona VPD nonāk kā nosacīti notiesāta, dienests ir tiesīgs ar viņu strādāt padziļināti, vispirms veicot risku un vajadzību novērtējumu. 

“Mums jāsaprot riska faktori, kas veicinājuši nozieguma izdarīšanu. Ņemot vērā konstatēto, pieņemam lēmumu, ko ar attiecīgo indivīdu iesākt,” skaidro A. Zavackis.

Piemēram, ja cilvēks noziegumu veicis nakts stundās, VPD var noteikt aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā. Savukārt, ja problēma saistīta ar vielu lietošanu, valsts dienestam deleģējusi tiesības noteikt aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, kā arī apmeklēt VPD norādīto speciālistu. Visu nosacījumu izpildi VPD kontrolē.

Daudzi neapzinās, ka veic noziedzīgas darbības

VPD pārstāvji zina teikt, ka klientiem, kuri dienesta redzeslokā nonākuši par finanšu noziegumiem, nereti ir vājākas finanšu pārvaldības prasmes, taču pietiekama izglītība un darba pieredze, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Dažkārt klientu vidū nonāk personas, kas iepriekš nodarbinātas finanšu sektorā.

“Mums ir bijuši klienti, kuri strādājuši bankā un palīdzējuši slēpt aizdomīgus pārskaitījumus,” atklāj A. Zavackis.

Kā vēl vienu iezīmi, kas raksturīga finanšu krāpniekiem, VPD pārstāvji min viņiem piemītošo pārliecību, ka ar paveiktajām darbībām netiek nodarīts liels kaitējums.

Proti, daudzi no šiem cilvēkiem noziedzīgas darbības uztver kā labu biznesu, kurā iespējams ātri nopelnīt.

“Viņi iedomājas, ka nevienam pāri nedara, nesit, nav vardarbīgi. Līdz ar to, kas tas par noziegumu, ja apsēžas pie datora, nospiež dažas pogas un iegūst sev līdzekļus,” klāsta A. Zavackis.

Viņš piebilst, ka personām, kuras nonākušas VPD uzraudzībā par finanšu krāpšanu, bieži vien ir atkarība no azartspēlēm. Turklāt arī visus noziedzīgi iegūtos līdzekļus mēdz ieguldīt tieši azartspēlēs.

Finanšu noziedzību ietekmē mūsdienu patērētāju kultūra

VPD pārstāvju ieskatā viens no finanšu noziegumus veicinošiem aspektiem ir patērēšanas kultūra un maldīgais priekšstats, ka naudu var iegūt ļoti ātri.

Tie, kas veic finanšu noziegumus, nereti domā: kāpēc neizmantot iespēju viegli iegūt naudu?

“To pastiprina stāsti par cilvēkiem, kuri neilgā laikposmā kļuvuši turīgi. Tādā veidā persona jūt spēcīgāku tieksmi izvēlēties nelegālus ceļus,” akcentē A. Zavackis.

Sarunā ar LV portālu VPD pārstāvis atminas savu ārvalstu izcelsmes pasniedzēju, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā.

“Viņš nesaprata, kā cilvēki Latvijā var ņemt kredītu, lai dotos atpūsties ārzemēs. Tā ir atpūta par naudu, ko vēl neesi nopelnījis. Taču mūsdienās tā bieži notiek, un daļa minēto personu meklē nelegālas iespējas nodrošināt sev atpūtu un vieglu dzīvi,” stāsta A. Zavackis.

Arī K. Gromova piekrīt kolēģa sacītajam, uzskatot, ka mūsdienās naudas krāšana ir zaudējusi savu nozīmi. Cilvēkam visu vajag tagad un uzreiz. 

Recidīva gadījumi nav ļoti izplatīti

Saskaņā ar VPD veikto pētījumu 37% dienesta klientu triju gadu periodā no nonākšanas probācijas sistēmā atkārtoti paveikuši noziegumu. VPD atsevišķi neapkopo informāciju par recidīva gadījumiem finanšu krāpnieku vidū, taču, ņemot vērā dienesta rīcībā esošos datus, pieļaujams, ka recidīva līmenis ir tāds pats vai nedaudz mazāks. 

Atbildot uz jautājumu, vai šāds līmenis uzskatāms par augstu, VPD pārstāvji norāda, ka dažu cita veida noziegumu izdarītāju recidīva līmenis pārsniedz pat 90%. Tādējādi secināms, ka recidīva risks starp finanšu noziedzniekiem ir salīdzinoši neliels.

A. Zavackis uzsver, ka atšķirībā no vidējā probācijas klienta tiem, kuri pastrādājuši finanšu noziegumus, tā galvenokārt bijusi pirmā sodāmība.

“Tas ir cerīgi. Jo ilgāka kriminālā pagātne, jo lielāks risks atgriezties noziedzīgajā pasaulē,” uzskata VPD pārstāvis.

Viņš piebilst, ka visbiežāk no dienesta redzeslokā esošajiem klientiem noziegumus atkārtoti veic personas, kurām nav ko zaudēt – nav darba, ģimenes, dzīve ir nesakārtota.

Turpretī cilvēki, kas investējuši resursus izglītībā, profesijas iegūšanā un karjerā, ir piesardzīgāki un, visticamāk, likuma pārkāpumu otrreiz neveiks. Finanšu krāpnieki vairumā gadījumu pieder šai grupai.

Vērtējot finanšu noziedznieku vidējo vecumu, secināms, ka tās ir nobriedušas personas ap 40 gadiem, kurām varētu būt ģimene, bērni. Arī minētie faktori VPD pārstāvju ieskatā attur finanšu noziegumus veikt atkārtoti.