Svētku laikā krāpnieki īpaši aktīvi izmanto cilvēku emocijas un vēlmi palīdzēt. Smagi slims bērns, ugunsgrēkā vai citā nelaimē cietusi ģimene, bez līdzekļiem un atbalsta palicis vientuļš seniors vai cilvēks ar invaliditāti. Aicinājums ziedot minētajos un līdzīgos gadījumos nereti ir vienīgā iespēja nelaimē nonākušajiem, bet tā var būt arī krāpšana. Tāpēc svarīgi tās atšķirt. Atbildīga ziedošana ne tikai pasargā pašu ziedotāju, bet arī nodrošina, ka palīdzība sasniedz tos, kuriem tā ir nepieciešama.
Pārliecināties, kam ziedot
Krāpnieki bieži izveido viltus labdarības lapas vai profilus sociālajos medijos, kas izskatās līdzīgi reāli pastāvošu organizāciju profiliem vai tīmekļvietnēm, informē Valsts policija.
“Par juridisko personu var un vajag pārliecināties. Sabiedriskā labuma organizācijas Latvijā ir reģistrētas īpašā reģistrā, un tām ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem. Uzticamas organizācijas publicē finanšu pārskatus un informāciju par ziedojumu izlietojumu. Tāpat organizācijām jāspēj uzrādīt dokumentus par ziedojumu saņemšanu un izmantošanu,” atgādina Valsts policija. Tā aicina: redzot aizdomīgu ziedojumu vākšanu, jāziņo policijai vai Valsts ieņēmumu dienestam, kas katru gadījumu individuāli izvērtē.
Valsts policija norāda, ka par krāpšanas risku var liecināt:
- emocionāli stāsti, bieži ar svešām fotogrāfijām;
- steidzinoši aicinājumi “ziedot tūlīt” vai pārspīlēti emocionāli stāsti;
- atteikšanās no praktiskas palīdzības – prasa tikai naudu, bet nepieņem lietas vai produktus vai atsaka tiešo apmaksu par pakalpojumu, zālēm vai manipulācijām ārstniecības vai citai iestādei;
- nav skaidras informācijas par līdzekļu izmantošanu;
- organizācijas vārdā prasa veikt ziedojumus uz privātpersonas kontu;
- internetā nav atrodama informācija par organizācijas iepriekšējiem projektiem vai rezultātiem.
Valsts policija iesaka:
- attiecībā uz juridiskajām personām pārbaudīt to reģistrāciju;
- ziedot uzticamām organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss;
- izmantot uzticamas platformas – ziedojumu vākšanas vietnes (piemēram, ziedot.lv);
- pārbaudīt ziņas medijos vai sabiedrības atsauksmes par konkrēto iniciatīvu;
- ja rodas šaubas, sazināties tieši ar organizāciju, izmantojot tās oficiālos kontaktus, nevis tikai sociālos medijus;
- nesūtīt naudu anonīmiem kontiem vai caur neoficiāliem kanāliem.
Valsts policija uzsver, ka attiecībā uz ziedojumu kastēm pastāv kritēriji, kas nav atrunāti normatīvajā regulējumā, bet vieš uzticību par to patiesumu, un kurus var viegli pamanīt:
- ziedojumu kaste ir aizslēgta;
- uz kastes norādīts organizācijas, kas vāc ziedojumus, nosaukums, akcijas nosaukums (akcijas iespēju robežās tiek reklamētas, kas ir viens no pieturas punktiem, lai pārliecinātos par to patiesumu) un ziedojumu vākšanas mērķis.
Ziedojumi juridiskajām personām
“Ziedojumi juridiskajām personām ir drošāki un caurskatāmāki, jo tiem nepieciešama oficiāla reģistrācija, ir publiski pieejami finanšu pārskati, iespējami nodokļu atvieglojumi, ja organizācija atbilst likuma normām, un informāciju par šīm organizācijām var pārbaudīt oficiālajās datubāzēs, piemēram, VID, “Lursoft”,” skaidro Valsts policija.
“Lai ziedojums patiešām nonāktu labās rokās, vērts pievērst uzmanību organizācijas līdzšinējai darbībai – cik ilgi tā pastāv, kas tajā strādā, kādi ir tās darbi, vai tā atklāti informē par finanšu izlietojumu. Uzticamas organizācijas skaidri formulē savu mērķi un regulāri stāsta par sasniegtajiem rezultātiem,” akcentē Latvijas Pilsoniskās alianses, kas apvieno vairāk nekā 130 nevalstisko organizāciju, direktore Kristīne Zonberga.
Sabiedrībā nereti valda uzskats, ka droši ziedot iespējams tikai lielām un plaši pazīstamām organizācijām. Tomēr ziedošanas drošums ir atkarīgs nevis no organizācijas lieluma, bet:
- caurskatāmas finanšu informācijas;
- iespējas pārbaudīt juridisko statusu;
- skaidra palīdzības mērķa;
- regulārām atskaitēm;
- reāliem kontaktiem un publiskās darbības.
Ziedojumi organizācijām ir svarīgi ne tikai gada nogalē, bet arī visu gadu, jo palīdzība cilvēkiem ir vajadzīga nepārtraukti. “Pateicoties ziedojumiem,” norāda K. Zonberga, “iespējams garantēt rehabilitāciju bērniem, atbalstu senioriem lauku teritorijās, palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti, pārtikas pakas ģimenēm krīzes situācijās, kā arī operatīvu reaģēšanu ārkārtas gadījumos. Nereti ziedojumi ļauj organizācijām arī nodrošināt darbu saviem darbiniekiem, bez kuriem atbalsts nebūtu iespējams.”
Ziedojumi privātpersonām
Arī privātpersonas ārstēšanās, ugunsgrēka vai citas nelaimes gadījumā ir tiesīgas lūgt ziedojumus. Šādi ziedojumi balstās uzticībā, jo nav oficiāla reģistra un pienākuma atskaitīties par to izlietojumu, nodokļu atvieglojumi nav attiecināmi un pārbaudāmība ir ierobežota. Normatīvie akti to neregulē, un šādās situācijās, kā paskaidro Valsts policija, ziedotājam jāapzinās paaugstināts risks, jo:
- nav juridiskas institūcijas, kas uzrauga naudas izlietojumu;
- bieži vien nav publisku atskaišu;
- strīda gadījumā ir grūtāk aizstāvēt savas tiesības.
Tādēļ ir īpaši būtiski:
- nesteigties ar maksājumu;
- pārbaudīt informācijas avotu;
- meklēt apstiprinājumu vairākos neatkarīgos avotos.
Ziedojumu vākšanā, izmantojot vairākus kontus vienam mērķim vai vienu kontu dažādiem mērķiem, tas ir ievērojama riska signāls, kas liecina par iespējamu krāpniecību, akcentē Valsts policija. Privātpersonai jābūt skaidri definētam vienam mērķim un vienam pārbaudāmam kontam, turklāt vēlams, lai ziedojumu vākšanu koordinētu, izmantojot uzticamu starpnieku platformu vai juridisko organizāciju.
“Ikvienam ziedotājam ir tiesības zināt, kā tiek izlietoti viņa ziedotie līdzekļi, un būt pārliecinātam, ka tie kalpo paredzētajam mērķim. Uzticēšanās ir pamats spēcīgai un ilgtspējīgai ziedošanas kultūrai Latvijā,” rezumē K. Zonberga.
