Par naudas mūli kļūst, piemēram, ļaujot izmantot savus kontus kredītiestādēs, lai caur tiem tiktu pārskaitīti nezināmas izcelsmes naudas līdzekļi, vai arī šie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti, un pēc tam naudas mūlim tie jāizņem un jānodod citai personai. Nereti par naudas mūļiem kļūst jaunieši un personas, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās vai vēlas ātri nopelnīt, dažkārt sākotnēji pat neapzinoties, ka veic nelikumīgas darbības. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības.
FOTO: Freepik.
Tā dēvētie naudas mūļi ir personas, ar kuru starpniecību tiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Dažkārt cilvēki sākotnēji pat neapzinās, ka ir iesaistījušies naudas atmazgāšanā, tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības. Noskaidro, kāds sods var tikt piemērots!
Par naudas mūļiem sauc personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, proti, naudas mūlis par atlīdzību veic darbības, kuru mērķis ir legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 5. panta pirmajā daļā skaidrots, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:
Valsts policijas pārstāvis Normunds Šteinbriks LV portālam iepriekš skaidrojis: naudas mūļus var iedalīt divās grupās. Vieni ļauj izmantot savus kontus kredītiestādēs, lai caur tiem tiktu pārskaitīti nezināmas izcelsmes naudas līdzekļi, vai arī šie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti, un pēc tam naudas mūlim tie jāizņem. Savukārt otri naudas mūļi iesaistās šobrīd ļoti izplatītajā telefonkrāpniecībā. Proti, viņi fiziski saņem izkrāpto naudu vai paši naudas līdzekļus izņem no svešām kredītkartēm un nodod kādam tālāk.
Nereti par naudas mūļiem kļūst jaunieši un personas, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās vai vēlas ātri nopelnīt, dažkārt sākotnēji pat neapzinoties, ka veic nelikumīgas darbības. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Plašāk par tēmu uzzini LV portālā >> |
Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir noteikta Krimināllikuma 195. pantā, kas paredz, ka personai var tikt piemērots naudas sods, sabiedriskais darbs, mantas konfiskācija, probācijas uzraudzība, kā arī brīvības atņemšana uz laiku līdz pat 12 gadiem.
Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, tāpat arī vainīgā personību un atbildību mīkstinošos (skat. Krimināllikuma 47. pantu) un pastiprinošos (skat. Krimināllikuma 48. pantu) apstākļus.
Krimināllikuma 195. pants Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
(1) Par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. (3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. |
Naudas mūļu veiktās darbības tiek izvērtētas katrā kriminālprocesā un var kvalificēt arī pēc citiem Krimināllikuma pantiem, piemēram:
Valsts policijas jaunākā izplatītā informācija par naudas mūļu darbībām >>
|
Sods ir piespiedu līdzeklis, kura mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un arī citas personas ievērotu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Praksē redzams, ka nereti atlīdzība par naudas mūļa veiktajām darbībām ir samērā niecīga, taču arī tad, ja ieguvums no noziedzīgo darbību veikšanas šķiet mazs, tas nenozīmē, ka atbildība būs tikpat neliela.
Turpinājumā apskatīti piemēri no Latvijas tiesu prakses par to, kāds sods piemērots naudas mūļiem.
Kas notika? Vairākas personas vietnē TELEGRAM vienojās par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu ieskaitīšanu kontā, lai tos pēc tam izņemtu skaidrā naudā no bankomāta un nodotu vienai no iesaistītajām personām, tādējādi legalizējot noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 1999 eiro apmērā. Par veiktajām darbībām apsūdzētais A saņēma atlīdzību 100 eiro, savukārt apsūdzētais B – 99 eiro apmērā. Atlīdzības summas tika ieturētas no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet atlikušie 1800 eiro nodoti citai personai saskaņā ar vienošanos.
Kāds bija sods? Apsūdzētie A un B tika atzīti par vainīgiem Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīti ar sabiedrisko darbu uz 180 stundām. Turklāt, lai gan apsūdzētie A un B valsts budžetā labprātīgi iemaksāja nelikumīgi iegūtos 100 un 99 eiro, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda, 1 ka apsūdzētie ir legalizējuši noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 1999 eiro apmērā un neatkarīgi no tā, cik no minētās summas palika apsūdzēto rīcībā, no viņiem piedzenama visa legalizētā noziedzīgi iegūtā finanšu līdzekļu summa, proti, arī atlikušie 1800 eiro.
Kas notika? Apsūdzētais nolūkā saņemt atlīdzību 25 eiro apmērā pēc personas B norādījuma ar mobilā telefona aplikācijas Snapchat starpniecību nosūtīja personai B sava Revolut bankas konta pieejas datus – e-pasta adresi un konta paroli, kā arī ieejas kodus. Pēc tam apsūdzētais saskaņā ar iepriekšējo vienošanos saņēma savā Swedbank kontā no Grieķijas pilsones konta izkrāptos finanšu līdzekļus 4900 eiro apmērā un tālāk no sava konta internetbankā veica pārskaitījumus 1200 un 3200 eiro apmērā uz citas personas kontu Nīderlandes bankā, atlikušo naudu paturot pie sevis. Banka aizturēja apsūdzētā kontā esošos līdzekļus un pieprasīja skaidrot apsūdzētā kontā ienākušo maksājumu 4900 eiro apmērā izcelsmi. Apsūdzētais bankai sniedza nepatiesas ziņas, norādot, ka šādu summu saņēmis, jo veicis naudas aizņēmumu, mutiski vienojoties par parāda atdošanu.
Kāds bija sods? Apsūdzētais tika atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 193.1 panta pirmajā daļā, 195. panta otrajā daļā, 195.1 panta pirmajā daļā. Apsūdzētais, noslēdzot vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, sodīts ar piespiedu darbu uz 250 stundām.2
Kas notika? Persona, darbojoties grupā ar citām personām un apzinoties, ka viņa bankas Citadele kontā ieskaitītā nauda – kopsummā 10 821,40 eiro – ir noziedzīgi iegūta, daļu izņēma skaidrā naudā, nododot to citai personai, lai sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītajām personām. Daļu no iegūtajiem naudas līdzekļiem apsūdzētais pārskaitīja citai personai, lai no tās bankas konta izņemtu finanšu līdzekļus skaidrā naudā. Atlikušo noziedzīgi iegūto līdzekļu daļu – 366,40 eiro – apsūdzētais paturēja sev un iztērēja.
Kāds bija sods? Apsūdzētais tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem (nosacīti), kā arī nolemts no apsūdzētā valsts labā piedzīt 10 821,40 eiro.3
Izglītojošas videoanimācijas
Ieskaties LV portāla videoanimāciju cikla epizodēs, kas veltītas cīņai pret netīrās naudas legalizāciju! Sekojot līdzi izmanīgajam Fredo, kurš meklē vientiesīgus palīgus šķietami nekaitīgu, bet, kā izrādās, noziedzīgu nodarījumu veikšanai, uzzināsiet noderīgu informāciju, kā atpazīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un pasargāt sevi, jo agrāk vai vēlāk tās nonāk tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā.
|
1 Skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 21. novembra spriedumu krimināllietā Nr. 11816001022.
2 Skat. Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 23. decembra spriedumu kriminālprocesā Nr. 11270009021.
3 Skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 17. maija spriedumu kriminālprocesā Nr. 11904011422.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām