Kādi sodi tiek piemēroti naudas mūļiem

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Par naudas mūļiem sauc personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, proti, naudas mūlis par atlīdzību veic darbības, kuru mērķis ir legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 5. panta pirmajā daļā skaidrots, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

• noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
• citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

Valsts policijas pārstāvis Normunds Šteinbriks LV portālam iepriekš skaidrojis: naudas mūļus var iedalīt divās grupās. Vieni ļauj izmantot savus kontus kredītiestādēs, lai caur tiem tiktu pārskaitīti nezināmas izcelsmes naudas līdzekļi, vai arī šie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti, un pēc tam naudas mūlim tie jāizņem. Savukārt otri naudas mūļi iesaistās šobrīd ļoti izplatītajā telefonkrāpniecībā. Proti, viņi fiziski saņem izkrāpto naudu vai paši naudas līdzekļus izņem no svešām kredītkartēm un nodod kādam tālāk.  

Nereti par naudas mūļiem kļūst jaunieši un personas, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās vai vēlas ātri nopelnīt, dažkārt sākotnēji pat neapzinoties, ka veic nelikumīgas darbības. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Kādu sodu paredz likums

Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir noteikta Krimināllikuma 195. pantā, kas paredz, ka personai var tikt piemērots naudas sods, sabiedriskais darbs, mantas konfiskācija, probācijas uzraudzība, kā arī brīvības atņemšana uz laiku līdz pat 12 gadiem.

Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, tāpat arī vainīgā personību un atbildību mīkstinošos (skat. Krimināllikuma 47. pantu) un pastiprinošos (skat. Krimināllikuma 48. pantu) apstākļus.

Naudas mūļu veiktās darbības tiek izvērtētas katrā kriminālprocesā un var kvalificēt arī pēc citiem Krimināllikuma pantiem, piemēram:

• 177. pants paredz atbildību par krāpšanu – par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, naudas sodu, mantas konfiskāciju);
• 193.¹ pants paredz atbildību par datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, mantas konfiskāciju, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, naudas sodu);
• 195.¹ pants paredz atbildību par ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju (var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, naudas sodu).

Kāda ir tiesu prakse soda piemērošanā

Sods ir piespiedu līdzeklis, kura mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un arī citas personas ievērotu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Praksē redzams, ka nereti atlīdzība par naudas mūļa veiktajām darbībām ir samērā niecīga, taču arī tad, ja ieguvums no noziedzīgo darbību veikšanas šķiet mazs, tas nenozīmē, ka atbildība būs tikpat neliela.

Turpinājumā apskatīti piemēri no Latvijas tiesu prakses par to, kāds sods piemērots naudas mūļiem.

• Kriminālsods un jāatmaksā visa legalizētā summa

Kas notika? Vairākas personas vietnē TELEGRAM vienojās par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu ieskaitīšanu kontā, lai tos pēc tam izņemtu skaidrā naudā no bankomāta un nodotu vienai no iesaistītajām personām, tādējādi legalizējot noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 1999 eiro apmērā. Par veiktajām darbībām apsūdzētais A saņēma atlīdzību 100 eiro, savukārt apsūdzētais B – 99 eiro apmērā. Atlīdzības summas tika ieturētas no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet atlikušie 1800 eiro nodoti citai personai saskaņā ar vienošanos.

Kāds bija sods? Apsūdzētie A un B tika atzīti par vainīgiem Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīti ar sabiedrisko darbu uz 180 stundām. Turklāt, lai gan apsūdzētie A un B valsts budžetā labprātīgi iemaksāja nelikumīgi iegūtos 100 un 99 eiro, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda, 1 ka apsūdzētie ir legalizējuši noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 1999 eiro apmērā un neatkarīgi no tā, cik no minētās summas palika apsūdzēto rīcībā, no viņiem piedzenama visa legalizētā noziedzīgi iegūtā finanšu līdzekļu summa, proti, arī atlikušie 1800 eiro.

• Kriminālsods par 400 eiro ieguvumu

Kas notika? Apsūdzētais nolūkā saņemt atlīdzību 25 eiro apmērā pēc personas B norādījuma ar mobilā telefona aplikācijas Snapchat starpniecību nosūtīja personai B sava Revolut bankas konta pieejas datus – e-pasta adresi un konta paroli, kā arī ieejas kodus. Pēc tam apsūdzētais saskaņā ar iepriekšējo vienošanos saņēma savā Swedbank kontā no Grieķijas pilsones konta izkrāptos finanšu līdzekļus 4900 eiro apmērā un tālāk no sava konta internetbankā veica pārskaitījumus 1200 un 3200 eiro apmērā uz citas personas kontu Nīderlandes bankā, atlikušo naudu paturot pie sevis. Banka aizturēja apsūdzētā kontā esošos līdzekļus un pieprasīja skaidrot apsūdzētā kontā ienākušo maksājumu 4900 eiro apmērā izcelsmi. Apsūdzētais bankai sniedza nepatiesas ziņas, norādot, ka šādu summu saņēmis, jo veicis naudas aizņēmumu, mutiski vienojoties par parāda atdošanu.

Kāds bija sods? Apsūdzētais tika atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 193.¹ panta pirmajā daļā, 195. panta otrajā daļā, 195.¹ panta pirmajā daļā. Apsūdzētais, noslēdzot vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, sodīts ar piespiedu darbu uz 250 stundām.2

• Nepilnu 400 eiro vietā – nosacīts sods un vairāk nekā 10 tūkstošu eiro piedziņa valsts labā

Kas notika? Persona, darbojoties grupā ar citām personām un apzinoties, ka viņa bankas Citadele kontā ieskaitītā nauda – kopsummā 10 821,40 eiro – ir noziedzīgi iegūta, daļu izņēma skaidrā naudā, nododot to citai personai, lai sadalītu starp krāpšanas shēmā iesaistītajām personām. Daļu no iegūtajiem naudas līdzekļiem apsūdzētais pārskaitīja citai personai, lai no tās bankas konta izņemtu finanšu līdzekļus skaidrā naudā. Atlikušo noziedzīgi iegūto līdzekļu daļu – 366,40 eiro – apsūdzētais paturēja sev un iztērēja.

Kāds bija sods? Apsūdzētais tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 195. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem (nosacīti), kā arī nolemts no apsūdzētā valsts labā piedzīt 10 821,40 eiro.3

1 Skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 21. novembra spriedumu krimināllietā Nr. 11816001022.

2 Skat. Ekonomisko lietu tiesas 2021. gada 23. decembra spriedumu kriminālprocesā Nr. 11270009021.

3 Skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2023. gada 17. maija spriedumu kriminālprocesā Nr. 11904011422.