Sodāmības dzēšanas termiņu sāk skaitīt no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. Jūsu aprakstītajā situācijā pamatsods ir probācijas uzraudzība, bet papildsods – tiesību atņemšana. 

Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 262. panta 1¹ daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. 

Atbilstoši KL 7. panta trešajai daļai attiecīgais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums, par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam – līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. 

Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. 

Savukārt par nesodītām atzīstamas: 

• personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas; 
• personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums; 
• nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu; 
• pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu; 
• pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību; 
• pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem; 
• pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem; 
• pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem. 

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. 

Tātad jūsu gadījumā pēc pilnībā izciestā pamatsoda un papildsoda sodāmība tiks dzēsta pēc diviem gadiem. 

Vēršam uzmanību, ka KL 44. panta ceturtā daļa paredz: gadījumā, ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu. Savukārt, nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem (jūsu gadījumā – kopā ar probācijas uzraudzību), papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. 

Piemēram, notiesājošs spriedums, ar kuru piemērota probācijas uzraudzība un tiesību atņemšana uz pieciem gadiem, stājās spēkā 2025. gada 15. decembrī. Tātad 2030. gada 15. decembrī būs izciests tiesību atņemšanas sods, bet sodāmība tiks dzēsta 2032. gada 15. decembrī. 

Papildus norādām: Latvijas Sodu izpildes kodeksa 149. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai. 

Institūcija, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija, Valsts probācijas dienests, kas saņēmusi attiecīgā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. 

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods – tiesību ierobežošana –, ir pienākums ievērot uzliktos tiesību ierobežojumus. Par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēta atbildība. Proti, par izvairīšanos no brīvības atņemšanas vai tiesību ierobežošanas soda izciešanas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. 

Vienlaikus Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmajā prim viens daļā paredzēts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai nevar iegūt un atgūt persona, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību saskaņā ar KL 262. pantu (“Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē”) un 262.¹ pantu (“Atteikšanās no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana”).