Noteiktu drošības līdzekļu izpildes elektroniskā uzraudzība, kas piemērota aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, nav tas pats, kas elektroniskā uzraudzība notiesātajam. Šobrīd normatīvie akti neparedz tādu drošības līdzekli kā “elektroniskā uzraudzība”.

Patlaban regulējums noteic, ka tikai tādam aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā vai mājas arests, ierobežojumu ievērošanas kontrolei var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko ierīci. Turklāt šāda drošības līdzekļa izpildes elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā persona rada augstu vardarbības risku citai personai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 243. pantu kriminālprocesā pastāv šādi drošības līdzekļi:

• dzīvesvietas maiņas paziņošana;
• pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;
• aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;
• noteiktas nodarbošanās aizliegums;
• aizliegums izbraukt no valsts;
• uzturēšanās noteiktā vietā;
• personiskais galvojums;
• drošības nauda;
• nodošana policijas uzraudzībā;
• mājas arests;
• apcietinājums.

Vienlaikus, lai kontrolētu tādu drošības līdzekļu kā aizlieguma tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošanas policijas uzraudzībā vai mājas aresta ievērošanu gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais rada augstu vardarbības risku citai personai (vardarbības riskam pakļautajai personai), šim aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko ierīci (drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību).

Respektīvi, pašlaik likums paredz, ka personai, kura vēl nav notiesāta, bet ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā, un kura rada augstu vardarbības risku citai personai, var piemērot elektronisko uzraudzību tikai iepriekš minēto drošības līdzekļu uzraudzībai (t. i., aizliegumam tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās pienākumam noteiktā vietā, nodošanai policijas uzraudzībā vai mājas arestam).

Citos gadījumos vēl nenotiesātai personai nepārtrauktu elektronisko uzraudzību nepiemēro, jo likumā tas nav paredzēts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 61.¹ pantu elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, kurus nosaka tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.

Turklāt, tikai nosacīti pirms termiņa atbrīvojot no soda, notiesātajam var piemērot elektronisko uzraudzību, ievērojot šādus nosacījumus:

• notiesātais piekrīt elektroniskajai uzraudzībai;
• elektroniskās uzraudzības īstenošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā;
• elektroniskās uzraudzības piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā.

Papildus norādām, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis:

• ne mazāk kā pusi no noteiktā soda par izdarīto mazāk smagu noziegumu;
• ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta;
• ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā;
• divdesmit piecus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums.

Savukārt apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētajos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats.

Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās (skat. KPL 271. pantu).

Saskaņā ar KPL 272. pantu apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

• noziegums bijis vērsts pret personas dzīvību vai pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;
• persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;
• konstatēts viens no šā likuma 264. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētajiem nosacījumiem (persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota; personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas);
• personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

Tāpat apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

Visbeidzot pamats apcietinājumam var būt tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.

Tāpat vēršam uzmanību, ka par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā (tātad par vēl nenotiesātu personu; šeit un turpmāk – red. piez.) lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja, bet līdz iztiesāšanas uzsākšanai – prokurora – ierosinājumu, kā arī uzklausot attiecīgās personas viedokli, izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

Ierosinājuma izskatīšanā piedalās tā iesniedzējs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, šīs personas aizstāvis un pārstāvis. Ierosinājuma izskatīšanā var piedalīties uzraugošais prokurors. Ierosinājumu drīkst izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

Detalizētāka informācija par kārtību apcietinājuma piemērošanai pieejama KPL 274. pantā.

Vienlaikus KPL 275. pants paredz iespēju apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu.

Proti, ja izmeklēšanas tiesnesis vai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis konstatē, ka ir šā likuma 272. pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura īsteno aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis ir tiesīgs aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu tikai tad, ja aizstāvība to izmeklēšanas tiesnesim lūgusi.

Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

Papildus norādām, ka KPL 286. pants paredz ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa (arī drošības līdzekļi ir procesuālie piespiedu līdzekļi, kurus var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam) piemērošanas pārsūdzēšanu.

Pirmstiesas procesā un līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis tā piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

Turpretī, ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc iztiesāšanas uzsākšanas un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā lēmumu var pārsūdzēt augstāka līmeņa tiesai, sūdzību iesniedzot tiesai, kas lēmumu pieņēmusi.