Vai tad, ja ārstniecības personas bezdarbības dēļ ir iestājušās smagas sekas, tostarp personas nāve, ārstniecības personu var saukt pie kriminālatbildības ne tikai saskaņā ar Krimināllikuma 138. pantu, bet arī pēc citiem Krimināllikuma pantiem? Piemēram, ja pacients ārstniecības iestādē ir atstāts bez jebkādas uzraudzības vairākas stundas vai pat dienas un šādas bezdarbības rezultātā iestājusies nāve, vai šāda rīcība vai bezdarbība var tikt kvalificēta arī saskaņā ar Krimināllikuma 141. pantu par atstāšanu bez palīdzības vai citiem Krimināllikuma pantiem, ja pastāv to piemērošanas priekšnoteikumi?
Jautājumā aprakstītajā situācijā jāņem vērā tāds krimināltiesību institūts kā krimināltiesisko normu konkurence. Normu konkurences gadījumos ir viena noziedzīga darbība vai bezdarbības akts, kā rezultātā jāvērtē vismaz divas krimināltiesiskās normas.
Krimināllikuma 138. pantā paredzētais nodarījums apdraud personas dzīvības un veselības saglabāšanas intereses. Savukārt Krimināllikuma 141. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir cilvēka veselība un/vai dzīvība.
Ja pastāv krimināltiesisko normu konkurence, tad personas izdarītā darbība atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, bet ne vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, jo viena noziedzīga nodarījuma sastāvs pilnībā aptver cita noziedzīga nodarījuma sastāvu un personas izdarītā darbība ir kvalificējama tikai pēc vienas Krimināllikuma normas.
Krimināltiesību teorijā atzīts: ja izdarīts ir tikai viens noziedzīgs nodarījums, kas atbilst vairākiem citiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kuri paredzēti dažādos Krimināllikuma pantos, tad jāizvēlas ir viens, kas vispilnīgāk atbilst radītajam kaitējumam, vai tā norma, kas pilnīgāk izsaka konkrētā noziedzīgā nodarījuma saturu vai izceļ kādu tās daļu, paredzot atbilstošu sankciju.
Ievērojot to, ka Krimināllikuma 141. panta norma ir vispārīgāka attiecībā pret Krimināllikuma 138. panta normas speciālo raksturu, turklāt abu minēto normu sekas aptveras un pantu sankcijas ir līdzīgas, šo normu konkurences gadījumā ir piemērojama speciālā norma, jo citādi nav jēgas noteikt īpašu normu, kurā paredzēta atsevišķa ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana, kas izraisījis smagas sekas (nāvi).
Jautājumā minētajā piemērā personas nodarījuma papildus kvalificēšana pēc Krimināllikuma 141. panta būtu atzīstama par kļūdainu, jo ārstniecības personai nodarījums faktiski tiktu inkriminēts divas reizes. Sekas – cietušās personas nāve, kas konkrētajā gadījumā var būt izraisīta tikai aiz neuzmanības, – veido Krimināllikuma 138. panta otrajā daļā paredzēto kvalificēto sastāvu, tāpēc kopības veidošana ar Krimināllikuma 141. panta attiecīgo daļu, vēlreiz apsūdzot personu par atstāšanu bez palīdzības, ir lieka.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
