Latvijas Republikas prokuratūra norāda, ka personai ir tiesības lūgt prokuratūru pārvērtēt pieņemto lēmumu un iesniegt par to protestu: 

“Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma (AAL) 124. panta pirmajai daļai prokurors var iesniegt protestu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Protestu iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu. Protestu izskata augstāka amatpersona, bet, ja augstākas amatpersonas nav, – rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši lēmuma pieņemšanas vietai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas. 

Fakts, ka personai ir norādīts, ka policijas lēmums nav pārsūdzams, ir nepilnīgs, jo atbilstoši AAL 121. panta otrās daļas 6. punktam lēmumā  jānorāda ne tikai informācija par to, ka šis lēmums nav pārsūdzams, bet arī informācija par to, ka prokurors ir tiesīgs iesniegt protestu.” 

Atbilstoši Prokuratūras likuma 16. pantam prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja: 

1) informācijā ir ziņas par noziegumu; 

2) ir pārkāptas ierobežoti rīcībspējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības un likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības. 

Vienlaikus prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja: 

1) ģenerālprokurors vai virsprokurori atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību; 

2) faktus par likuma pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts prezidents, Saeima vai Ministru kabinets; 

3) tas noteikts citos likumos. 

Prokurors izdara pārbaudi arī tad, ja ir saņemts iesniegums no personas par viņas tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu, turklāt šis iesniegums jau ir izskatīts kompetentā valsts institūcijā un ir saņemts tās atteikums novērst iesniegumā minēto likuma pārkāpumu vai likumā noteiktajā termiņā vispār nav sniegta atbilde. Šāds iesniegums ir iesniedzams prokuratūrai rakstveidā, un tajā jānorāda: 

1) fiziskajai personai – iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – tās nosaukums un atrašanās vieta; 

2) ziņas par iesnieguma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem; 

3) ziņas par pārkāpuma būtību; 

4) iesniegšanas datums. 

Uz iesnieguma jābūt iesniedzēja parakstam, un iesniegumam jāpievieno citu institūciju sniegtās atbildes vai citi ar tā saturu saistītie dokumenti vai to noraksti. 

Krimināllikuma (KL) 174. panta “Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo” pirmā daļa par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs un ja šīm darbībām nav bijušas šā likuma 125. (Tīšs smags miesas bojājums) vai 126. pantā (Tīšs vidēja smaguma miesas bojājums) paredzētās sekas, noteikts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. 

Par minētā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts pret mazgadīgo, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 1. panta 9.¹ punktā skaidrots, ka vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla izmantošana, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. 

KL komentāros skaidrots, ka krimināltiesībās vardarbību iedala fiziskā (enerģētiskā, mehāniskā) un psihiskā (emocionālā, informatīvā) vardarbībā: 

“Fiziskā vardarbība izpaužas kā spēka pielietošana ikvienā veidā un izmantojot jebkādus līdzekļus un paņēmienus. Tā var būt vardarbība, kas izraisa fiziskas sāpes, – sišana, piekaušana, spīdzināšana, mocīšana, maznozīmīgu miesas bojājumu – vai vieglu miesas bojājumu, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu, nodarīšana. Ja cietušajam tīši nodarīti vidēja smaguma vai smagi miesas bojājumi, nodarījums kvalificējams attiecīgi saskaņā ar KL 125. (Tīšs smags miesas bojājums) vai 126. pantu (Tīšs vidēja smaguma miesas bojājums). 

Fiziska vardarbība var izpausties arī bez fizisku sāpju un miesas bojājumu nodarīšanas, kad vainīgais ierobežo cietušā kustības vai pārvietošanās brīvību, sasienot, izolējot kādā slēgtā telpā, turot cietušo, pagrūžot vai kādi citādi pielietojot fizisku spēku. 

Saskaņā ar BTAL 1. panta 12. punktu psihiskā jeb emocionāla vardarbība ir bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai).”[1]

Papildus norādām: BTAL 1. panta 13.¹ punktā noteikts, ka nolaidība ir bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana; 13.² punktā – pamešana novārtā ir ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas; 13.³ punktā – bērna aprūpes pienākumu nepildīšana ir bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšana, kā arī bērna vecumam neatbilstoša aprūpe, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību.

Vienlaikus KL komentāros tiek skaidrots, ka “kriminālatbildība par KL 174. pantā paredzēto cietsirdīgo un vardarbīgo apiešanos ar bērnu paredzēta tad, ja ar to nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, jo, nekonstatējot likumā norādītās ciešanas, vainīgais atkarībā no nodarījuma objektīvajām izpausmēm saucams pie administratīvās atbildības”.[2]

Atbilstoši BTAL 81. pantam administratīvā pārkāpuma procesā par pamešanu novārtā, fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 140 naudas soda vienībām (līdz 700 eiro).

Vienlaikus BTAL 84. pants par bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu, ja saistībā ar to bērnam iestājušās vai varēja iestāties negatīvas sekas, paredz brīdinājuma piemērošanu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 42 naudas soda vienībām (līdz 210 eiro), bet juridiskajai personai – no 14 līdz 70 naudas soda vienībām (no 70 līdz 350 eiro).

Te gan jānorāda, ka saskaņā ar BTAL bērnu uzraudzības pakalpojums ir kvalificēts uzraudzības un aprūpes pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt bērna atrašanos pieaugušā klātbūtnē un drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu bērnam, sekmējot bērna vispusīgu attīstību. Vienlaikus bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, to reģistrēšanas noteikumus, Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistra pārzini un reģistrā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

Taču administratīvā atbildība ir noteikta arī BTAL 85. pantā “Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana” – par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem, personai, kuras aprūpē bērns ir nodots ar bāriņtiesas lēmumu, vai personai, kura nodrošina bērna īslaicīgu aprūpi, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 42 naudas soda vienībām (līdz 210 eiro).

[1] Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: otrā daļa (IX–XVII nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2018, 501.–502. lpp.

[2] Turpat, 504. lpp.