No jautājuma nav saprotams, vai lēmums pieņemts administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā un kāds lēmums pieņemts (piemēram, lēmums par administratīvā soda piemērošanu, lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu vai lēmums par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu). Tādējādi tiek sniegta vispārīga atbilde, balstoties uz Administratīvās atbildības likumu (AAL). 

Atbilstoši AAL 168. panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. 

AAL 159. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, – ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta. 

Vienlaikus lēmuma izpildi var apturēt prokurora protests. 

Proti, saskaņā ar AAL 124. pantu prokurors var iesniegt protestu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. 

Tāpat prokurors var izdarīt pārbaudi arī tad, ja ir saņemts iesniegums no personas par viņas tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu, turklāt šis iesniegums jau ir izskatīts kompetentajā valsts institūcijā un ir saņemts tās atteikums novērst iesniegumā minēto likuma pārkāpumu vai likumā noteiktajā termiņā vispār nav sniegta atbilde. Šāds iesniegums ir iesniedzams prokuratūrai rakstveidā, un tajā jānorāda:  

• fiziskajai personai – iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – tās nosaukums un atrašanās vieta; 
• ziņas par iesnieguma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem; 
• ziņas par pārkāpuma būtību; 
• iesniegšanas datums.  

Iesniegumā jābūt iesniedzēja parakstam, un iesniegumam jāpievieno citu institūciju sniegtās atbildes vai citi ar tā saturu saistītie dokumenti vai to noraksti.  

Savukārt kārtība, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ir noteikta AAL 32. nodaļā. 

Atbilstoši AAL 248. pantam par jaunatklātiem atzīstami šādi apstākļi: 

• apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi iestādei vai tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;
• ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kas bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;
• ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums;
• tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai spriedumu;
• Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;
• administratīvā pārkāpuma lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai. 

Kā paredzēts AAL 249. pantā, ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, sodītā persona, cietušais vai prokurors var lūgt, lai tiek ierosināta lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzot pieteikumu: 

• par iestādes lēmuma atcelšanu – rajona (pilsētas) tiesai;
• par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu – apgabaltiesai. 

Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas jaunai izskatīšanai, vai ir stājies spēkā tiesas nolēmums. 

Savukārt pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums.