Vai Valsts policijas amatpersonai var iestāties disciplinārā, krimināltiesiskā vai cita veida normatīvajos aktos paredzētā atbildība, ja vēlāk, iegūstot papildu pierādījumus, tiek konstatēts, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir pieņemts nepamatoti vai prettiesiski? Vai šādas atbildības izvērtēšana ir iespējama arī gadījumā, ja papildu pierādījumi norāda, ka amatpersona nav pienācīgi pārbaudījusi visus lietas materiālus, nav veikusi nepieciešamās pārbaudes vai lēmumā ir izdarījusi secinājumus, kas neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem?
Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu nav vienpersonisks, bet tiek pieņemts saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un prokuratūras uzraudzībā.
Ņemot vērā, ka uzraudzība pār Kriminālprocesa likuma kārtībā pieņemtajiem lēmumiem un to pamatotību ir prokuratūras kompetencē, gadījumā, ja prokuratūrā ir saņemta sūdzība par Valsts policijas amatpersonas pieņemto lēmumu, prokurors to izvērtē un lemj, vai amatpersonas pieņemto lēmumu atstāt spēkā vai atcelt (nosūtīt papildu pārbaudes veikšanai vai uzsākt kriminālprocesu).
Tāpat prokurors, konstatējot iespējamus pārkāpumus Valsts policijas amatpersonas rīcībā, var iesniegt iesniegumu Prokuratūras likuma 20. panta kārtībā, prasot veikt pasākumus pārkāpuma novēršanai.
Vienlaikus arī bez prokurora vērtējuma saņemšanas par pieņemtā lēmuma tiesiskumu, Valsts policijā konstatējot iespējamu dienesta disciplīnas vai profesionālās ētikas pārkāpumu, amatpersonas rīcība var tikt vērtēta disciplināratbildības aspektā, tostarp izskatot iesniegumu (sūdzību).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!