Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 63. panta pirmo daļu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu (šajā gadījumā tā ir brīvības atņemšana) un papildsodu (šajā gadījumā tā ir probācijas uzraudzība un policijas kontrole).

Tas nozīmē, ka sodāmības dzēšanas termiņš skaitāms no dienas, kad jūs izcietāt papildsodus, ņemot vērā, ka tādi tika piemēroti.

Pieņemsim, ka papildsodi pilnībā izciesti 2023. gada 12. augustā.

Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, tad sodāmības dzēšanas termiņš skaitāms, ievērojot piemērotā pamatsoda faktiskās izciešanas laiku.

No jautājuma izriet, ka jūsu faktiski izciestais pamatsods bija 7 gadi.

Atbilstoši KL 63. panta trešo daļu par nesodītām atzīstamas:

1) personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;

2) personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;

3) nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu;

4) pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu;

5) pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību;

6) pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

7) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;

8) pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.

No iepriekšminētās normas izriet, ka jūs par nesodītu tiksiet atzīts pēc astoņiem gadiem, kurus sāk skaistīt pēc pilnībā izciesta pamatsoda un papildsodiem.

Ja pieņemam, ka probācijas uzraudzība un policijas kontrole tika pilnībā izciesta 2023. gada 12. augustā, tad sodāmība tiks dzēsta 2031. gada 12. augustā (pēc astoņiem gadiem).

Saskaņā ar KL 63. panta septīto daļu, ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi savu labošanos, tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šajā pantā norādīto termiņu izbeigšanās (tiesā jāiesniedz pieteikums un pierādījumi priekšzīmīgai uzvedībai, darba līgums, darba devēja raksturojums u. tml.), savukārt minētā panta astotā daļa paredz, ka sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 45. pantu Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Tas nozīmē, ka Valsts prezidentam ir dota šāda priviliģēta tiesība, taču tas nav pienākums. Savukārt amnestiju dod Saeima. Amnestija ir vienreizējs augstākās valsts varas labas gribas akts, ar īpašu likumu atceļot vai mīkstinot sodu par noteiktu kategoriju noziegumiem vai attiecinot amnestiju uz noteiktām personu grupām, tā ir Saeimas labas gribas izpausme.

Plašāka informācija pieejama LV portāla publikācijā “Amnestija un apžēlošana. Ko tās nozīmē?”.