Labdien! Vēlētos noskaidrot, kāpēc Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēta tieša mantiskā atbildība ārstniecības personām gadījumos, kad pacientam tīši, nolaidības vai bezdarbības dēļ tiek nodarīts kaitējums. Tā vietā kompensācijas izmaksai tiek izmantots Ārstniecības riska fonds, kuru finansē valsts iedzīvotāji. Tikmēr ārstniecības persona, pieļaujot kļūdu vai pārkāpumu, būtiskus zaudējumus nesedz un neko nezaudē. Es pilnībā izprotu, ka ārstniecības joma ir saistīta ar paaugstinātu risku un ka ne vienmēr ir iespējams novērst nevēlamas sekas, pat ja ārstniecības persona rīkojusies pēc vislabākās sirdsapziņas. Tomēr vēlos izprast situācijas, kurās vaina ir acīmredzama: neprofesionalitāte, pacientu tiesību neievērošana, Ārstniecības likuma vai citu normatīvo aktu, kas saistīti ar personas ārstēšanu, pārkāpšana.
Ņemot vērā veselības jomas specifiku, kas ietver situācijas ar kritiskiem pacientu veselības stāvokļiem, neatliekamu vajadzību pēc augstas sarežģītības un riska veselības aprūpes pakalpojumiem, tūlītēju lēmumu pieņemšanu, jāapzinās, ka ārstniecība vienmēr ir saistīta ar noteiktu risku radīt kaitējumu pacientam. Tāpēc Pacientu tiesību likums paredz pacienta tiesības uz atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības procesa laikā.
Ārstniecības riska fonda izveides pamatmērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu ārpustiesas procesa kārtībā arī tad, ja ārsts visu ir izdarījis pēc vislabākās sirdsapziņas un nav konstatējama vainojama ārsta rīcība. Process tiek organizēts tā, lai tas būtu pēc iespējas ātrs, efektīvs un pacientam pieejams, kā arī ar iespējami mazāku administratīvo slogu gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm.
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 17. panta pirmo daļu Ārstniecības riska fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi, kurus katru gadu veic ārstniecības iestādes, un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi
Vienlaikus Veselības ministrija vērš uzmanību uz to, ka Pacientu tiesību likumā paredzētās pacienta tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu neizslēdz ārstniecības personas saukšanu pie administratīvās, disciplinārās vai kriminālās atbildības, ja konkrētajā situācijā tiek atklāts, ka ārstniecības process bija ietekmēts ar tādām ārstniecības personu darbībām, par kurām normatīvajos aktos ir paredzēta attiecīga atbildība. Piemēram, Krimināllikuma 138. pants paredz kriminālatbildību par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
