Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi katram cilvēkam ir tiesības uz pašnoteikšanos, privātās dzīves neaizskaramību un cieņu, kas ietver arī tiesības lemt par savas apbedīšanas veidu. Šīs pamattiesības paredz: persona var izteikt vēlmi, ka viņas ķermenis pēc nāves nedrīkst tikt kremēts. Normatīvie akti nenosaka konkrētu formu minētās gribas izteikšanai (piemēram, tā var būt testamentāra vai brīvā formā uzrakstīta vai izteikta), taču tai jābūt pietiekami skaidrai un identificējamai. Pārējām personām ir pienākums gribu ievērot, ja vien tā nav pretlikumīga vai nesamērīga, tādējādi nodrošinot cieņpilnu attieksmi pret aizgājēja personisko gribu.  

Kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus, šūnas un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izmantošanai, nosaka likums “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”. Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus atļauts izmantot tikai likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar dzīves laikā izteikto gribu. Tādēļ būtiski parūpēties, lai griba tiktu darīta zināma. 

Katra pilngadīga persona dzīves laikā var izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, kā arī norādīt to izmantošanas mērķi (piemēram, ziedot ķermeni pēc nāves zinātnei). Savu gribu var nostiprināt E-veselības sistēmā, turklāt veiktās atzīmes iespējams mainīt jebkurā laikā, bez ierobežojumiem, ja cilvēks pārdomā izdarīto izvēli. 

Jāņem vērā, ka atzīme E-veselības sistēmā ir tikai atļauja, nevis pienākums izmantot ķermeni pēc nāves, līdz ar to šī atzīme negarantē, ka ķermenis noteikti tiks izmantots mērķim, kuram dota atļauja. Saistībā ar praktiskajiem normas piemērošanas aspektiem iesakām vērsties Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūtā.