Lūdzu, īsumā iepazīstiniet ar “Eurojust”!
Tā ir Eiropas Savienības (ES) Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, lai stiprinātu un padarītu efektīvāku ES dalībvalstu sadarbību cīņā pret smagu pārrobežu noziedzību.
“Eurojust” ir divi galvenie uzdevumi. Pirmais ir veicināt krimināltiesisko sadarbību starp ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, t. i., visu krimināltiesiskās sadarbības instrumentu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi ārvalstīs.
Otrais uzdevums ir izmeklēšanu koordinēšana. Ja vairākās ES un trešajās valstīs tiek veiktas paralēlas vai saistītas izmeklēšanas, tad “Eurojust” nodrošina platformu to koordinēšanai, lai tās viena otru papildinātu, nevis traucētu.
Tikai kopīgi izmeklējot smagus noziedzīgus nodarījumus, kas skar vairākas valstis, var pārtraukt organizētās noziedzīgās grupas darbību tās struktūras pamatlīmenī.
Katrai valstij strādājot atsevišķi, tas nav iespējams.
Pirms neilga laika intervēju Latvijas pārstāvi Eiropas Prokuratūrā (EPPO). Šī iestāde izmeklē lietas, kas saistītas ar ES finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Ar ko atšķiras “Eurojust” no EPPO?
Lielākā atšķirība ir tā, ka EPPO ir patstāvīga izmeklēšanas iestāde, kura veic arī kriminālvajāšanu un virza lietas uz tiesu. Savukārt “Eurojust” neveic kriminālizmeklēšanu. Mūsu uzdevums ir atbalstīt un koordinēt izmeklēšanas un sadarbību starp valstīm, bet pašu izmeklēšanu veic nacionālās iestādes.
“Eurojust” veicina un koordinē visu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, proti, Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, Eiropas apcietināšanas orderu, tiesiskās palīdzības lūgumu, iesaldēšanas rīkojumu, kriminālprocesu nodošanu u. c., izpildi, lai tā būtu sekmīga.
“Eurojust” tika izveidota, jo krimināltiesiskā sadarbība savstarpējās sadarbības lūgumu izpildē bija diezgan lēna, problemātiska un nebija pietiekami efektīva.
Iemesls minētajam – ES valstu tiesību sistēmas ir ļoti atšķirīgas, kā rezultātā iestādēm nereti trūka savstarpējās izpratnes un krimināltiesiskās sadarbības lūgumu izpildē radās sarežģījumi.
2019. gadā tikāt apstiprināta Latvijas pārstāvja amatā uz pieciem gadiem ar pagarinājumu vēl uz pieciem gadiem. Kādi ir jūsu galvenie darba pienākumi?
Nacionālā pārstāvja galvenos pienākumus varētu iedalīt divās daļās. Viena daļa ir “Eurojust” pārvaldība, jo katras valsts nacionālais pārstāvis ir kolēģijas loceklis, un kolēģija ir galvenais lēmējorgāns šajā iestādē. Respektīvi, mēs visi piedalāmies “Eurojust” pārvaldībā – lemjam par budžetu, stratēģiskiem un operacionāliem jautājumiem, tas ir, lietu reģistrēšanu, slēgšanu u. c.
Kolēģijā šobrīd darbojas 26 nacionālie pārstāvji, kas ir pieredzējuši prokurori vai tiesneši ar augsta līmeņa zināšanām krimināltiesiskās sadarbības jomā (atkarībā no nacionālās tiesību sistēmas).
Kolēģijai ir arī vairākas tematiskas apakšstruktūras jeb darba grupas dažādu jautājumu risināšanai. Piemēram, es piedalos valdē sadarbībai ar partneriem, kas ir citas iestādes, organizācijas un ne-ES valstis, kā arī Krimināltiesiskās sadarbības instrumentu darba grupā. Minētajās darba grupās sekojam līdzi sadarbības praktiskajām vajadzībām un problēmām, lai “Eurojust” varētu darboties vēl efektīvāk. Aktīvi strādājam, lai stiprinātu sadarbību ar citām organizācijām un ne-ES valstīm, kas savukārt varētu uzlabot sadarbību globālā mērogā. Tāpat apkopojam labākās prakses piemērus, izstrādājam vadlīnijas, ziņojumus un citus priekšlikumus. Izstrādātie ieteikumi uzlabojumiem palīdz kolēģijai definēt darba prioritātes un attiecīgi lemt par budžeta sadalījumu.
Rotācijas kārtībā no šī gada Latvijas pārstāvis ir arī “Eurojust” valdē, kas sastāv no prezidenta, diviem viceprezidentiem, viena ES Komisijas pārstāvja un diviem nacionālajiem pārstāvjiem, kuri tiek deleģēti dalībai valdē uz divu gadu termiņu. Valdei ir “Eurojust” Regulā definētie administratīvie pienākumi, kas neietilpst kolēģijas kompetencē un par kuriem lemj valde.
Otra lielākā pienākumu daļa ir darbs ar krimināllietām – pārrobežu sadarbības veicināšana un izmeklēšanu koordinēšana. Nacionālais pārstāvis ir atbildīgs gan par lietu reģistrēšanu un slēgšanu, gan to virzību.
Nacionālajam pārstāvim ir noteiktas diezgan plašas pilnvaras, lai izpildītu savas funkcijas, t. sk. sazināties ar Latvijas un ārvalstu kolēģiem un apmainīties ar informāciju.
Nacionālais pārstāvis arī piedalās apvienotās izmeklēšanas grupās, tostarp to izveidē.
Ar kādām lietām strādā “Eurojust”?
“Eurojust” kompetencē ir smagi pārrobežu un bieži vien arī organizēti noziegumi, kas skar divas vai vairākas valstis. Tā, piemēram, narkotiku kontrabanda, cilvēktirdzniecība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL) ar pārrobežu raksturu.
Pēc pandēmijas pieaudzis dažāda veida krāpšanu skaits digitālajā vidē un kibernoziegumi, kuru shēmas ir ļoti sarežģītas.
NILL ir horizontāls noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar dažādām noziegumu kategorijām. Piemēram, ja tiek izmeklēta narkotiku kontrabanda vai cilvēktirdzniecība, paralēli izmeklēšanu veic arī par NILL. Visi noziedzīgie nodarījumi tiek veikti ar mērķi gūt peļņu. Ja noziedzīgais nodarījums ir ļoti ienesīgs, noziedzīgās grupas meklē veidus, kā legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus.
Prezentācijā Saeimas Juridiskās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas kopsēdē 21. janvārī teicāt, ka 2025. gadā “Eurojust” Latvijas pārstāvniecībā bija 443 lietas. No tām pēc Latvijas lūguma – 160, bet 283 – pēc ārvalstu lūguma. Kādi ir galvenie noziegumu veidi Latvijas reģistrētajās lietās?
Pēc Latvijas iestāžu lūguma reģistrētajās lietās izplatītākie noziegumu veidi ir NILL, krāpšana, it īpaši, kas izdarīta digitālajā vidē un saistībā ar krāpnieciskajiem zvanu centriem, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību, narkotiku un cigarešu kontrabanda, cilvēktirdzniecība, kā arī citi noziegumi.
Protams, joprojām sevišķi aktuālas ir lietas, kurās tiek izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Tas ir saistīts ar Latvijas aktīvo rīcību NILL apkarošanā, reaģējot uz Moneyval (Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja; šeit un turpmāk – red. piez.) un FATF (Finanšu darījumu darba grupa) rekomendācijām un vairākiem kriminālprocesiem, kas tika uzsākti “ABLV” bankas likvidācijā.
Daudzos gadījumos izmeklēšana par NILL tiek veikta bez tiešas saiknes ar predikatīvo noziegumu (stand alone pieeja), vai arī predikatīvos noziegumus izmeklē ārvalstīs. Tad īpaši nepieciešama sadarbība ar ārvalstīm vai nu izmeklēšanu koordinēšanā, vai pierādījumu ātrā iegūšanā.
Latvijā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi par iespējamu NILL, kuros arestēti naudas līdzekļi lielā apjomā. Vairumā gadījumu, lai varētu noskaidrot, kāda ir šo līdzekļu izcelsme, vajadzēja nosūtīt tiesiskās palīdzības lūgumus vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumus citām valstīm.
Tā kā kriminālprocesā arestēto līdzekļu (mantas) aresta ilgums ir ierobežots, Latvijas iestādes nereti lūdza mūsu atbalstu tiesiskās palīdzības lūgumu/Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpildes veicināšanā, lai lūgumi tiktu izpildīti steidzamības kārtībā un atbildes uz tiem saņemtas noteiktā laikā.
Patlaban šādu lūgumu skaits ir samazinājies.
Latvijas lietu statistikā pēdējos gados pieaugusi arī nelegālās imigrācijas nozīme, kas iepriekš nebija tik aktuāla. Kā tā izpaužas?
Agrāk Latviju daudz mazāk ietekmēja nelegālā migrācija, tas visu laiku vairāk skāra Eiropas dienvidu valstis.
Hibrīdkara kontekstā Latvija saskaras ar migrantu, kuri nelikumīgi šķērso ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, pastiprinātu plūsmu. Līdz ar to palielinās krimināllietu skaits, kurās tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar nelegālo migrāciju. Tādos gadījumos runa ir par starptautiski organizētām noziedznieku grupām, kas to visu organizē, rīko un dara – iesaista pārvadātājus, nodrošina, kur dzīvot, vilto dokumentus u. c.
Lai efektīvi cīnītos ar šāda veida noziedzību, vajadzīga cieša sadarbība ar citu valstu kolēģiem, t. sk. koordinējot izmeklēšanas, ko palīdz nodrošināt “Eurojust”. Tā kā migrantu galamērķis daudzos gadījumos ir Rietumeiropas valstis, nepieciešama kopīga un saskaņota rīcība.
Vai jūs varētu ieskicēt kādu aktuālu lietu ar Latvijas iesaisti “Eurojust”?
Pērn ir bijušas vairākas ļoti apjomīgas lietas ar Latvijas iesaisti. Tomēr, ja jāizceļ viena, vēlētos minēt sekmīgu operāciju aizvadītajā gadā, kad decembrī Ukrainā izdevās likvidēt krāpnieciskus zvanu centrus. Šajā lietā Čehijas, Latvijas, Lietuvas un Ukrainas iestādes, izmantojot apvienotās izmeklēšanas grupas sadarbības mehānismu, ar “Eurojust” atbalstu īstenoja plašu operāciju pret zvanu centru tīklu Dņipro, Ivanofrankivskā un Kijivā. Operācijas laikā Ukrainā tika veiktas 72 kratīšanas birojos, dzīvesvietās un transportlīdzekļos, konfiscēta skaidra nauda, 21 transportlīdzeklis, ieroči, viltotas apliecības un IT aprīkojums, aizturēti 12 aizdomās turētie. Kopumā Čehijā, Latvijā, Lietuvā un Ukrainā par aizdomās turētajiem identificētas 45 personas.
Noziedzīgā grupa bija izveidojusi profesionālu organizāciju ar darbiniekiem, kas, izmantojot viltotus policijas un banku pārstāvju stāstus, attālinātās piekļuves programmas un “drošo kontu” shēmas, izkrāpa no vairāk nekā 400 zināmu cietušo visā Eiropā vairāk par 10 miljoniem eiro.
“Eurojust” koordinēja informācijas apmaiņu, apvienotās izmeklēšanas grupas darbu un kopīgās rīcības dienas plānošanu, kā arī sniedza finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu dalībvalstu iestāžu piedalīšanos operācijā Ukrainā.
Apvienotā izmeklēšanas grupa sniedz iespēju apmainīties ar informāciju un pierādījumiem “pa tiešo”, nesūtot tiesiskās palīdzības lūgumus vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumus. Tā ļauj izveidot kopīgu rīcības plānu, sadalīt procesuālos uzdevumus, ko kurš dara, un kopīgi vienoties par kriminālvajāšanas stratēģiju.
Kā izdodas iegūt pierādījumus?
Šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā būtiska nozīme ir slepenības elementam, jo nepieciešams laikus iegūt plašu digitālo pierādījumu kopumu, lai nepieļautu to iznīcināšanu.
Organizētās noziedzīgās grupas ir augsti organizētas un izmanto sarežģītas drošības sistēmas, pat apsardzi. Lai kratīšanas laikā efektīvi iegūtu un izņemtu digitālos pierādījumus, kas atrodas datoros, mobilajos tālruņos un citās ierīcēs, izmeklēšanas darbības jāveic ļoti ātri, operatīvi un tehniski korekti, lai nepieļautu datu zudumu vai to apzinātu dzēšanu.
Iegūtie dati ir svarīgi arī finanšu izmeklēšanā, jo tie ļauj izsekot finanšu plūsmām. Ņemot vērā, ka norēķini bieži tiek veikti, izmantojot kriptovalūtas, konkrētajiem aktīviem, kā arī citai mantai laikus jāuzliek arests, lai cietušās personas vēlāk varētu realizēt tiesības uz kaitējuma atlīdzību.
Atbalstot Ukrainu, ar “Eurojust” starpniecību izveidots ICPA – Starptautiskais centrs agresijas nozieguma izmeklēšanai. Ar ko tas nodarbojas?
Sākšu ar nelielu atkāpi. Kad 2022. gada februārī sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, vairākas valstis uzsāka izmeklēšanas par iespējamiem būtiskiem starptautiskiem noziegumiem, kas izdarīti Ukrainas teritorijā. Ar “Eurojust” atbalstu Lietuva, Ukraina un Polija izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu (JIT), kurai vēlāk pievienojās Starptautiskā krimināltiesa, kā arī Latvija, Igaunija, Slovākija un Rumānija. Šajā apvienotajā izmeklēšanas grupā tiek veikta izmeklēšana par kara noziegumiem un citiem būtiskiem starptautiskiem noziegumiem, tostarp agresijas noziegumu.
Tā kā attiecībā uz agresijas noziegumu Starptautiskajai krimināltiesai šobrīd nav pilnas jurisdikcijas, starptautiskajā vidē tiek risināts jautājums par speciāla tribunāla izveidi, lai nodrošinātu iespēju saukt pie kriminālatbildības Krievijas augstākās amatpersonas par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Līdz tribunāla izveidei atsevišķās valstīs turpinās izmeklēšana un pierādījumu vākšana par agresijas noziegumu. Lai nezaudētu laiku un svarīgus pierādījumus, no apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniekiem tika izveidots ICPA kā patstāvīgs koordinējošs mehānisms agresijas nozieguma izmeklēšanai.
ICPA norīkotie prokurori un izmeklētāji ciešā sadarbībā koordinē agresijas nozieguma izmeklēšanu, vāc, analizē un nostiprina pierādījumus ar mērķi izveidot kvalitatīvu, kriminālvajāšanai nākotnē piemērotu lietas materiālu kopumu (prosecutorial file). Galvenais nolūks ir nodrošināt, lai, izveidojot speciālu tribunālu vai citu kompetentu tiesu, tai varētu nekavējoties nodot jau sagatavotu lietu ar pienācīgi nostiprinātiem pierādījumiem, tādējādi ievērojami paātrinot procesu un nepieļaujot pierādījumu zudumu.
ICPA darbojas kā patstāvīgs koordinācijas centrs “Eurojust”, un aģentūra tā darbībai sniedz tiesisku un praktisku atbalstu. ICPA dalībnieki regulāri tiekas Hāgā, lai apspriestu kriminālvajāšanas stratēģiju, apsūdzības koncepciju un nepieciešamo pierādījumu kopumu. ICPA izmanto arī “Eurojust” pārziņā esošo Būtisko starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi (Core International Crimes Evidence Database – CICED), kas ļauj centralizēti glabāt, analizēt un savstarpēji izmantot pierādījumus par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un agresijas noziegumu. Minētais nodrošina, ka agresijas nozieguma izmeklēšana tiek veikta koordinēti, ar augstu juridisko kvalitāti un ilgtermiņā izmantojamu pierādījumu bāzi.
“Eurojust” tika paplašināts mandāts izveidot arī CICED – Būtisko starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi.
CICED izveidoja ar mērķi nodrošināt vienotu, drošu un centralizētu pierādījumu bāzi par būtiskiem starptautiskiem noziegumiem, lai labāk atbalstītu nacionālās un starptautiskās izmeklēšanas un kriminālvajāšanu.
Kompetentās nacionālās iestādes no ES dalībvalstīm un ne-ES valstīm, ar kurām “Eurojust” ir noslēgts sadarbības līgums, brīvprātīgi nosūta pierādījumus uz attiecīgo datubāzi, izmantojot drošu datu pārsūtīšanas risinājumu un saglabājot kontroli pār to tālāku izmantošanu. Pierādījumi tiek droši uzglabāti centralizētā datubāzē, kur tos apkopo un analizē. Datubāze ļauj efektīvāk koordinēt izmeklēšanas, atvieglot pierādījumu apmaiņu, sagatavot tematiskos ziņojumus pēc pieprasījumiem, apkopojot pieejamo informāciju par konkrētiem starptautisko noziegumu aspektiem Ukrainā – uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, bērnu deportācijām, filtrācijas nometnēm u. c.
Apkopojot un analizējot CICED esošos pierādījumus, iespējams atvieglot nacionālo un starptautisko tiesu iestāžu darbu, ļaujot identificēt citās valstīs esošus pierādījumus, kas var būt nozīmīgi izmeklēšanā, un veidot saikni starp atsevišķiem notikumiem un sistemātiskām darbībām.
Piemēram, Lietuvas prokuratūra izvirzījusi apsūdzības vairākām personām par kara noziegumiem Ukrainā, tostarp lietā par Lietuvas kinorežisora nogalināšanu kara sākumposmā Mariupolē. Šajā lietā identificētas vismaz trīs personas, kuras tiek turētas aizdomās par viņa nelikumīgu brīvības atņemšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu. Lietuvas kolēģi izmantoja arī starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi, lai pārbaudītu, vai citās valstīs, kur uzturas ievērojams skaits bēgļu, viņu rīcībā nav pierādījumu, kas varētu būt nozīmīgi konkrētās lietas izmeklēšanā.
Kādi ir izaicinājumi un problēmas lietās, kurās atbalstu sniedz “Eurojust”?
Lielākie izaicinājumi pārrobežu organizētās noziedzības izmeklēšanā ir milzīgie datu apjomi, kas tiek iegūti procesuālo darbību, īpaši kratīšanu, laikā, – serveri, mobilie telefoni, datori un cita digitālā informācija. Dati jāapstrādā un jāanalizē, lai izsekotu finanšu plūsmas un identificētu pierādījumus, kas ir svarīgi kriminālprocesa virzībai, un tas rada ļoti lielu slogu izmeklēšanas iestādēm. Tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par specializētu analītisko rīku un mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu izmeklēšanā iegūto datu analīzei. Vienlaikus jebkura datu apstrāde ir cieši saistīta ar personas datu aizsardzības prasībām, tāpēc jārod līdzsvars starp izmeklēšanas efektivitāti un personas datu aizsardzību, ievērojot nepieciešamības un samērīguma principus.
Aktuāla problēma kibernoziegumu jomā ir arī “SIM BOX” tehnoloģijas izmantošana pretlikumīgiem mērķiem. “SIM BOX” infrastruktūra var tikt izmantota gan krāpniecisku noziegumu izdarīšanai, gan atbalstīšanai, kā, piemēram, masveida krāpniecisku SMS (teksta īsziņu) nosūtīšanai vai anonīmu tiešsaistes kontu izveidei, kurus lieto noziedzīgu darbību veikšanai (krāpšanai, narkotiku tirdzniecībai u. c.).
Lai pārtrauktu vai samazinātu “SIM BOX” izmantošanu pretlikumīgiem mērķiem, būtu lietderīgi veikt pasākumu kompleksu “SIM BOX” statusa noteikšanai un pretlikumīgas darbības ierobežošanai.
Pārrobežu organizētās krāpšanas lietās, sevišķi zvanu centru shēmās, nereti ir ļoti liels cietušo skaits.
Jā, tie mēdz būt vairāki simti vai pat tūkstoši personu, kurām kriminālprocesā ir plašas procesuālās tiesības, tai skaitā tiesības tikt uzklausītām un piedalīties tiesas procesā. Iedomājieties, kā šo lietu var iztiesāt?! Praktiski tas nozīmē, ka pilnvērtīga visu cietušo iesaiste var padarīt lietas iztiesāšanu ārkārtīgi apgrūtinošu, ja ne pat gandrīz neiespējamu saprātīgā termiņā.
Vai arī par kaitējuma atlīdzināšanu, ja arestētie līdzekļi nav pietiekami. Piemēram, ja kopējais kaitējums vairākās valstīs sasniedz desmit miljonus eiro, bet dažādās valstīs kopumā arestēti tikai trīs miljoni, rodas jautājums, pēc kādiem principiem šo summu sadalīt starp cietušajiem un kuras valsts cietušajiem sniegt priekšrocības atlīdzības izmaksā. Minētais jautājums joprojām ir neatrisināts un rada praktiskas grūtības pārrobežu lietās.
Tāpat pārrobežu krāpšanas lietās ar daudz cietušo vairākās valstīs ir sarežģīti panākt vienošanos, kurā jurisdikcijā (vienā vai vairākās) tiks veikta personu kriminālvajāšana, ņemot vērā gan jurisdikcijas, gan personu izdošanas ierobežojumus. ES dalībvalstis savstarpēji izdod aizdomās turamos un apsūdzētos. Turpretī trešās valstis visbiežāk neizdod savas valsts pilsoņus. Šie aspekti rada virkni jautājumu, tostarp, vai katra valsts var patstāvīgi tiesāt par tās teritorijā esošajiem cietušajiem nodarīto noziedzīgo nodarījumu daļu, nepārkāpjot ne bis in idem principu. Zināmu skaidrību konkrētajā jautājumā sniedza Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada 23. marta spriedumā lietā C‑365/21.
Tas ir salīdzinoši jauns fenomens, par ko būtu jādomā, proti, kā kriminālprocesu padarīt efektīvāku un kā vienlaikus atrast balansu starp cietušo aizsardzību un to, lai kriminālprocess tiktu iztiesāts saprātīgos termiņos.
