VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tieslietas
9
9

Lielākos zaudējumus Eiropā rada PVN izkrāpšanas shēmas

LV portālam: Gatis Doniks, Eiropas prokurors.

Eiropas prokurors Gatis Doniks: “Latvijas iedzīvotāji ar PVN saistīto krāpšanu biežāk veic citās valstīs: Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā. Vairums Latvijā izmeklēto kriminālprocesu ir saistībā ar ES fondu – valsts budžeta – līdzekļu izkrāpšanu.”

Nepilnu triju gadu laikā, kopš darbojas Eiropas Prokuratūra, Latvijā uzsākts 40 kriminālprocesu. No tiem 33 lietas pašreiz ir aktīvā izmeklēšanā, bet sešās ir panākti galīgie nolēmumi. Vairums Latvijā izmeklēto kriminālprocesu ir saistīti ar Eiropas Savienības fondu – valsts budžeta – līdzekļu izkrāpšanu, intervijā atklāj Eiropas prokurors GATIS DONIKS. Tomēr kopumā Eiropā lielākos zaudējumus rada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšana.

īsumā
  • Eiropas Prokuratūras kompetencē ir veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Eiropas Savienības (ES) finanšu interesēm. Ar EPPO regulu tika ieviests jauns tiesiskās sadarbības mehānisms pierādījumu iegūšanai ārvalstīs.
  • Patlaban EPPO piedalās 22 ES dalībvalstis. No šī gada jūnija EPPO pievienosies arī Polija, tajā būs vislielākais Eiropas deleģēto prokuroru skaits – 24. Domājams, līdz gada beigām EPPO pievienosies arī Zviedrija.
  • Pašreiz EPPO veic izmeklēšanu par ES un valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu gadījumos, kuros nodarītā zaudējuma apmērs ir 100 000 eiro vai lielāks.
  • EPPO izmeklē arī kontrabandas lietas, korupciju, kā arī krāpšanas gadījumus, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, kur zaudējumi ir vismaz desmit miljonu eiro apmērā un krāpšanas shēmā jābūt iesaistītām vismaz divām ES dalībvalstīm.
  • EPPO 2023. gada pārskatā atainots, ka lielākais skaits lietu ir uzsāktas par ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu, savukārt ievērojamākos zaudējumus rada PVN izkrāpšana.
  • Vācijā un Itālijā veiktajās izmeklēšanās redzam, ka no PVN izkrāpšanas shēmām tiek ģenerēti skaidras naudas apjomi, kas mērāmi miljardos.
  • EPPO Latvijas biroja izmeklētajās PVN izkrāpšanas lietās Latvijas valsts budžetam ir nodarīti zaudējumi 23 miljonu eiro apmērā. EPPO lietvedībā esošajos kriminālprocesos izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu rezultātā iespējamie nodarītie zaudējumi ir aptuveni 65,3 miljoni eiro.
  • Šajā laikā Latvijā uzsākts 40 kriminālprocesu. No tiem 33 lietas ir aktīvā izmeklēšanā, turpretī sešās ir panākti galīgie nolēmumi. Vairums Latvijā izmeklēto kriminālprocesu ir saistīti ar ES fondu – valsts budžeta – līdzekļu izkrāpšanu.
  • Visbiežāk izmeklēšana tiek uzsākta par ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu ar lauksaimniecības nozari saistītajos projektos. Līdz šim Latvijā izskatīšanai tiesā nosūtīti pieci kriminālprocesi, un trijos no tiem stājušies spēkā tiesas spriedumi. Izplatīta ir ES finanšu resursu izkrāpšana Latvijas pašvaldībās saistībā ar infrastruktūras būvniecības projektiem.  
  • Negribētu apgalvot, ka ikkatram projektam blakus jānoliek uzraugs, kurš diendienā skatās, kas tiek izdarīts. Turpretī vēlētos, lai iestādes biežāk aizbrauc uz projektu ieviešanas vietām un izvērtē, kas notiek dabā un kā norit projekta attīstība.
  • Izmeklēšana un kriminālvajāšana nav pietiekams instruments, lai ar to efektīvi cīnītos. Kopīgi jāstrādā gan likumdevējam, gan tiesībaizsardzības iestādēm. Iespējams, jāmaina PVN regulas, lai mazinātu risku veidot krāpšanas shēmas.

Eiropas Savienības Padome Eiropas Prokuratūru (angļu val. EPPO – European Public Prosecutor's Office) izveidoja saskaņā ar Eiropas Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei. Eiropas prokurora amatā jūs apstiprināja 2020. gada jūlija beigās, bet EPPO sāka darbu 2021. gada 1. jūnijā. Kā darbojas EPPO?

EPPO kompetencē ir veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Eiropas Savienības (ES) finanšu interesēm. Šobrīd EPPO piedalās 22 ES dalībvalstis.

EPPO darbība ir organizēta divos līmeņos. Centrālo līmeni veido centrālais birojs EPPO mītnes vietā Luksemburgā, un tā sastāvā ir Eiropas galvenā prokurore, divi Eiropas galvenās prokurores vietnieki, Eiropas prokurori (viens prokurors no katras iesaistītās dalībvalsts) un administratīvais direktors. Eiropas prokurori veido EPPO kolēģiju, un tā stratēģiski vada EPPO – nosaka darbības virzienu, fokusus un prioritātes.

Centrālais līmenis dalās vēl divos līmeņos: kolēģijas līmenī jeb stratēģiskajā vadībā, kur līdzdarbojas 22 prokurori, un operacionālajā līmenī, kas vada lietu izmeklēšanu un ko veido 15 pastāvīgās palātas. Palātu uzdevums ir uzraudzīt kriminālprocesus visās EPPO valstīs, respektīvi, divarpus gados esam akumulējuši nedaudz vairāk kā 3000 kriminālprocesu.

Es uzraugu izmeklēšanu Itālijas, Vācijas un Rumānijas krimināllietās un papildus vadu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas virzību savas valsts – Latvijas – krimināllietās.

Savukārt decentralizēto līmeni veido biroji katrā EPPO dalībvalstī, proti, Eiropas deleģētie prokurori, nacionālie eksperti un atbalsta darbinieki, kuru skaits un statuss katrā valstī atšķiras. Latvijā šobrīd darbojas četri Eiropas deleģētie prokurori, tikpat arī Lietuvā, bet Igaunijā – trīs. Patlaban visvairāk Eiropas deleģēto prokuroru ir Vācijā – 21.

EPPO pirms diviem gadiem bija pievienojušās 22 ES dalībvalstis. Tās sastāvā nebija Polijas, Zviedrijas, Ungārijas, Dānijas un Īrijas.

No šī gada jūnija EPPO pievienosies arī Polija, tajā būs vislielākais Eiropas deleģēto prokuroru skaits – 24, kuri strādās četros birojos.

Polijā tiek izdarīts daudz noziedzīgu nodarījumu, tostarp pārrobežu mērogā, jo līdz šim noziedznieki, piemēram, no Vācijas, izmantoja, ka Polija nebija EPPO dalībvalsts.

Domājams, līdz gada beigām EPPO pievienosies arī Zviedrija.

Turpretī Dānija un Īrija, iestājoties ES, līgumā paredzēja, ka nepievienosies EPPO, bet Ungārija to nedarīs, kamēr valstī būs esošā politiskā vadība.

Ja valstis ir pievienojušās EPPO, ir daudz vieglāk un ātrāk sadarboties.

Jā, ar EPPO regulu tika ieviests jauns tiesiskās sadarbības mehānisms pierādījumu iegūšanai ārvalstīs. Ikdienā reti izmantojam tos tiesiskās sadarbības mehānismus, kuri pastāvēja pirms EPPO darbības uzsākšanas. EPPO piekritīgajos kriminālprocesos sagatavojam uzdevumu veikt nepieciešamās izmeklēšanas darbības un uzdodam to izpildi citas valsts Eiropas deleģētajam prokuroram. Izmantojot tiesiskās sadarbības mehānismus, kas pastāvēja pirms EPPO darbības uzsākšanas, izmeklēšanas lūgumu izpilde ir laikietilpīga un nepieciešamos pierādījumus bieži vien var iegūt ne ātrāk kā pusgada laikā. Ja tiek plānotas un rīkotas apjomīgas izmeklēšanas operācijas, laika patēriņš ir vēl lielāks.

EPPO pērn kopā ar kolēģiem no Francijas plānoja un veica izmeklēšanu Francijā. Bija jāpārmeklē uzņēmums, kurā strādā 3000 darbinieku. Ar kolēģiem no Francijas un Latvijas izmeklēšanas operāciju veicām trīs nedēļu laikā. Līdz ar to vajadzīgos pierādījumus var iegūt neilgā laikposmā.

Laika ekonomijai, izmantojot EPPO regulā iekļauto tiesiskās sadarbības mehānismu, ir būtiska un neatsverama nozīme kriminālprocesa savlaicīgā norisē.

Kāda ir EPPO kompetence?

Pašreiz EPPO veic izmeklēšanu par ES un valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu gadījumos, kuros nodarītā zaudējuma apmērs ir 100 000 eiro vai lielāks. Iepriekš EPPO kompetences slieksnis bija 10 000 eiro. Tādu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana (kriminālprocess), kuros zaudējums ES vai valsts budžetam būs līdz 100 000 eiro, tiks uzsākta EPPO un nodota izmeklēšanai un kriminālvajāšanai atbilstošajām nacionālajām iestādēm. Kāpēc mainījām kritēriju slieksni? Redzējām, ka EPPO piekritīgo noziegumu skaits pieaug ļoti ātri, bet cilvēkresursu to izmeklēšanai nav pietiekami.

EPPO izmeklē arī kontrabandas lietas, korupciju, kā arī krāpšanas gadījumus, kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, kur zaudējumi ir vismaz desmit miljonu eiro apmērā un krāpšanas shēmā jābūt iesaistītām vismaz divām ES dalībvalstīm.

EPPO 2023. gada pārskatā atainots, ka lielākais skaits lietu ir uzsāktas par ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu, savukārt ievērojamākos zaudējumus rada PVN izkrāpšana.

Apjomīgākā PVN izkrāpšana tiek veikta Vācijā, Spānijā, Itālijā un Francijā.

Kā notiek PVN izkrāpšana?

PVN shēmas var būt dažādas. Viena no tipiskajām, bet ne vienīgā, ir t. s. karuseļveida PVN izkrāpšanas shēma. Tas nozīmē: uzņēmējs norāda, ka prece (elektronika, telefoni, mašīnas, pulksteņi), kas aplikta ar PVN, tiek realizēta iekšējā tirgū, piemēram, Latvijā. Vienlaikus noformē dokumentus, ka tā pati prece it kā tiek transportēta uz Poliju, Bulgāriju, Vāciju vai citām valstīm, kur imitē preces brīvo apgrozījumu attiecīgās valsts tirgū. Patiesībā, viltojot dokumentus, prece tiek pārdota ar e-komercijas starpniecību un nekad nav laista brīvā apgrozībā valstīs, kas norādītas dokumentos.

Krāpjoties ar dokumentiem un preču pārvietošanu starp valstīm, tiek ģenerēti un iegūti nelikumīgi ienākumi, uzņēmumam rodas tiesības uz reverso PVN, tādējādi simulatīvu darījumu rezultātā no vairāku valstu budžetiem nepamatoti tiek prasīta (izkrāpta) PVN atmaksa.

Preces visu laiku atrodas noliktavā vienā valstī, netiek laistas brīvā apgrozībā (vai apgrozībā tiek laista salīdzinoši maza daļa no noliktavā esošajām precēm) valsts iekšējā tirgū, netiek pārvietotas starp valstīm vai arī tiek laistas brīvā apgrozībā citā valstī, bet ar e-komercijas starpniecību (piemēram, tirdzniecības platformā Amazon) pārdotas jebkurā pasaules valstī.

Vācijā un Itālijā veiktajās izmeklēšanās redzam, ka no PVN izkrāpšanas shēmām tiek ģenerēti skaidras naudas apjomi, kas mērāmi miljardos.

Patlaban EPPO Latvijas biroja izmeklētajās PVN izkrāpšanas lietās Latvijas valsts budžetam šādā veidā ir nodarīti zaudējumi 23 miljonu eiro apmērā, bet, pieskaitot nodarītos zaudējumus citu valstu budžetiem, tie ir 41,2 miljoni eiro.

Kāda ir nepilnu trīs gadu EPPO darbības statistika Latvijā?

Šajā laikā Latvijā uzsākts 40 kriminālprocesu. No tiem 33 lietas ir aktīvā izmeklēšanā, turpretī sešās ir panākti galīgie nolēmumi, tostarp trijās lietās ir notiesājoši tiesas spriedumi attiecībā uz deviņām fiziskajām personām, bet piecām juridiskajām personām tiesa piemērojusi piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

2022. gadā tika uzsākts 13, taču 2023. gadā – 16 jaunu kriminālprocesu.

EPPO lietvedībā esošajos kriminālprocesos izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu rezultātā iespējamie nodarītie zaudējumi ir aptuveni 65,3 miljoni eiro.

No tiem 41 miljons eiro saistīti ar PVN izkrāpšanu un 24 miljoni – ar ES fondu naudas, tātad arī Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu, izkrāpšanu. EPPO ir arestējusi 9,9 miljonus eiro, savukārt nosargājusi un/vai atguvusi sešus miljonus eiro.

Pērn par 90%, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaudzis EPPO Latvijas birojā saņemto ziņojumu par noziedzīgiem nodarījumiem skaits. Lielākoties tos ir iesūtījušas tiesībaizsardzības iestādes, proti, Valsts policija (VP) vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nevis kontrolējošās iestādes, piemēram, Lauku atbalsta dienests (LAD), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u. c.

Kādu noziegumu izmeklēšana prevalē Latvijā? Vai tās ir arī PVN izkrāpšanas shēmas?

Nē, PVN izkrāpšana tiek izmeklēta tikai trijos kriminālprocesos, un pagaidām statistiski attiecīgo izmeklējamo noziegumu skaits ir neliels. Latvijas iedzīvotāji ar PVN saistītu krāpšanu biežāk veic citās valstīs: Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā.

Vairums Latvijā izmeklēto kriminālprocesu ir saistīti ar ES fondu – valsts budžeta – līdzekļu izkrāpšanu.

Nodokļu maksātāju publiskie līdzekļi tiek piešķirti privāto tiesību subjektam, lai ar publisko naudu attīstītu tautsaimniecībai noderīgu privāto projektu, kas rada pievienoto vērtību. Atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam arī privāto tiesību subjektam, lai īstenotu projektu, jārīko preču vai pakalpojuma iepirkums, kas jāizsludina Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), jāsaņem trīs godīgi pieteikumi, jāizvēlas zemākā cena, un tikai pēc tam, ja ir uzvarētājs, projektu var sākt realizēt.

Kā notiek patiesībā? Brīdī, kad privāto tiesību subjekts dodas pie valsts prasīt nodokļu maksātāju naudu, viņš jau zina, kas uzvarēs un realizēs viņa iecerēto projektu, respektīvi, jau iepriekš ir noskatīts, slepus sarunāts uzņēmums. Kas notiek tālāk? Konkrētais uzņēmums vai projekta realizētājs – publiskā finansējuma saņēmējs – sagatavo pārējos divus nepieciešamos (fiktīvos) sniedzamā pakalpojuma piedāvājumus citu uzņēmumu vārdā, kurus iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojā ar augstāku piedāvājuma, preču vai pakalpojuma cenu, lai tos kādā vērtēšanas posmā izslēgtu no konkursa un realizēt projektu varētu iepriekš noskatītais, sarunātais uzņēmums.

Izmeklējamajās lietās iespējams fiksēt arī citu nozieguma izdarīšanas veidu: diviem iepirkumam nepieciešamajiem uzņēmumiem tiek palūgts startēt iepirkumā vienlaikus ar iepriekš sarunātu uzvarētāju. Lūguma un fiktīvās dalības būtība ir iesniegt piedāvājumus ar augstāku cenu. Minētajiem diviem uzņēmumiem nekad nav bijis mērķa uzvarēt iepirkumā vai realizēt projektu.

Ir virkne uzņēmumu, kas publiskajos iepirkumos viens otram dažādos veidos vienmēr “piespēlē”.

Vienā gadījumā sarunā, ka uzvarēs kompānija “A”, un firmas “B” un “C” iesniedz augstākas cenas piedāvājumus, citā gadījumā ir vienošanās, ka uzvarēs firma “C”, un attiecīgi kompānijai “A” un “B” ir jāiesniedz piedāvājumi ar augstāku cenu.

Vēl viens raksturīgs nozieguma izdarīšanas veids: persona, kura realizē projektu, kontrolē (faktiski vai juridiski) trīs uzņēmumus, kas nepieciešami iepirkuma īstenošanai. Iesniedzot atbalsta projektu, persona apzinās, ka publiskais iepirkums nebūs godīgs, jo tā būs pasūtītājs un vienlaikus piedalīsies iepirkumā caur kontrolētajiem uzņēmumiem kā potenciālais preces, pakalpojuma piegādātājs. Turklāt visos trijos piedāvājumos ir ietverts preču vai pakalpojumu sadārdzinājums – fiktīvi darbi, pakalpojumi, kas faktiski netiek izpildīti, augstākas pakalpojumu cenas utt. Pasūtītājs, protams, ar 100% garantiju uzvar iepirkumā, un, tā kā pasūtītājs vienlaikus ir arī piegādātājs, publiskie finanšu resursi paliek projekta realizētāja (kas ir viena ģimene vai persona) rīcībā un tiek izmantoti tā interesēs.

Kādās nozarēs visvairāk notiek ES naudas izkrāpšana?

PVN izkrāpšana notiek, izmantojot dažādas preces. Tomēr pārsvarā tā ir elektrotehnika, pulksteņi, dārglietas, automašīnas.

Visbiežāk izmeklēšana tiek uzsākta par ES budžeta līdzekļu izkrāpšanu ar lauksaimniecības nozari saistītajos projektos. Līdz šim Latvijā izskatīšanai tiesā nosūtīti pieci kriminālprocesi, un trijos no tiem stājušies spēkā tiesas spriedumi.

Izplatīta ir ES finanšu resursu izkrāpšana Latvijas pašvaldībās saistībā ar infrastruktūras būvniecības projektiem. 

Aizvadītajā gadā kļuva zināms par vairākām EPPO izmeklētajām lietām par iespējamu ES fondu naudu izkrāpšanu Valkā, Valmierā un Līvānos.

Katru no minētajām lietām nekomentēšu, tās ir izmeklēšanas stadijā. Taču veids, kā iespējamie noziegumi izdarīti, ir līdzīgs. Tiek iegūta nodokļu maksātāju nauda, lai attīstītu infrastruktūras projektus – celtu rūpnīcas, iekārtotu pievadinfrastruktūru teritorijām utt.

Regulējums paredz, ka šādiem projektiem var saņemt finansējumu 40% vai 80% apmērā.

Aizdomas EPPO radīja tas, ka Latvijā projekti ar finansējuma intensitāti 40% apmērā netiek realizēti. Visi projekti tiek īstenoti ar atbalsta intensitāti 80%.

Noteiktos gadījumos projekts jārealizē pašvaldībai, un noslēguma fāzē uzceltais objekts godīgi jāizsola atklātā publiskā izsolē, nevis jārīko atklāta publiskā izsole iepriekš noskatītam pretendentam. Realitātē bieži vien pašvaldības attiecīgos objektus nemaz neceļ, bet par publiskajiem līdzekļiem tos būvē uzņēmējs. Iepriekš minētie un citi fakti tiek slēpti no kontrolējošajām iestādēm, un publiskās izsoles noteikumus pielāgo tā, lai uzvarētu jau noskatītais uzņēmums.

Jāatceras, ka projekta realizācijai pašvaldība, lai nodrošinātu projekta līdzfinansējumu, papildus valsts piešķirtajam publiskajam finansējumam ir ņēmusi kredītu. Rezultātā pašvaldība uzbūvēto infrastruktūru nespēj izsolīt un nevar saņemt adekvātu un tirgus cenai atbilstošu nomas maksu. Tā no 3000–4000 eiro mēnesī tiek samazināta līdz 300–400 eiro.

Tāpat tipisks pārkāpums ir ekonomisko rādītāju safabricēšana. Faktiski, lai saņemtu projektam vajadzīgo publisko finansējumu, tiek uzrādīts, ka projekta realizācijā tiks sasniegti noteikti ekonomiskie rādītāji, kas, protams, dzīvē neīstenojas, un kontrolējošajām iestādēm iesniedz nepatiesus sasniegtos ekonomiskās efektivitātes rādītājus. Nereti uzbūvētie infrastruktūras objekti paliek tukši, darbība tajos nenotiek, un pašvaldībai no sava budžeta ir gan jāatdod publiskais finansējums, gan jāturpina maksāt paņemto kredītu. Tādā veidā tiek nodarīts zaudējums valsts un pašvaldības budžetam.

Krāpšanas shēmas ir pietiekami komplicētas, ir jāveic virkne speciālu izmeklēšanas darbību, lai tās atklātu. EPPO visu projekta realizēšanas procesu izmeklē kā vienotu kopumu, mēs nepētām tikai kādu atsevišķu projekta posmu. Šādas lietas EPPO izmeklē par vairākām Latvijas pašvaldībām.

Kad par līdzekļu izkrāpšanu Latvijas pašvaldībās būs zināms kas vairāk?

Papildu informāciju sniegsim, kad būs apsūdzības. Konkrētajos kriminālprocesos izmeklēšana pašlaik ir aktīvajā fāzē, kā arī turpinās procesuālās darbības.

EPPO iesaista izmeklēšanā arī Eiropas Komisiju (EK), un atzinumu saņemšana paildzina izmeklēšanu. Esam vērsušies gan EK ģenerāldirektorātos, kuri uzrauga attiecīgos ES projektus no EK puses, gan Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas ir vienīgā iestāde, kura var sniegt pamatotus juridiskos atzinumus ES līmenī par minēto projektu īstenošanu.

Sacījāt, ka vairāk ziņojumu saņemat no VP un KNAB, bet mazāk no LAD, CFLA un citām ES fondus kontrolējošajām iestādēm. Vai, jūsuprāt, uzraugošajām iestādēm vajadzētu vairāk sekot līdzi, kur paliek ES fondu nauda?

Skaitliski šīs ir divas lielas iestādes, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, LAD pārziņā ir vairāk nekā 25 000 projektu.

Redzam, ka projektu uzraudzība nav pietiekama, jo trūkst cilvēkresursu.

Krāpnieciskās darbības visvairāk notiek projekta realizēšanā – būvniecībā. Negribētu apgalvot, ka ikkatram projektam blakus jānoliek uzraugs, kurš diendienā skatās, kas tiek izdarīts. Turpretī vēlētos, lai iestādes biežāk aizbrauc uz projektu ieviešanas vietām un izvērtē, kas notiek dabā un kā norit projekta attīstība.

Kādi ir EPPO izaicinājumi tuvākajos gados?

Galvenais izaicinājums ir cīnīties ar PVN izkrāpšanu. Izmeklēšana un kriminālvajāšana nav pietiekams instruments, lai ar to efektīvi cīnītos. Kopīgi jāstrādā gan likumdevējam, gan tiesībaizsardzības iestādēm. Iespējams, jāmaina PVN regulas, lai mazinātu risku veidot krāpšanas shēmas.

Uzsākto lietu skaits Latvijā ir ar augošu tendenci. Gada laikā Latvijā uzsākam 15–20 jaunu procesu. Ko tas nozīmē? Strauji palielinās esošā personāla noslodze – galīgos nolēmumus nevar saņemt tik ātri, kā gribētos, un šogad uzsāktie kriminālprocesi pievienojas nepabeigtajiem procesiem iepriekšējos gados. Tas nozīmē, ka būtu jāpaaugstina prokuroru un ekonomisko noziegumu izmeklētāju skaits. EPPO kolēģijā ir uzsāktas sarunas par vēl trim Eiropas deleģēto prokuroru vietām Latvijā. Tuvākajā laikā darbu varētu sākt viens no prokuroriem.

Deviņdesmito gadu beigās katra rajona policijas pārvaldē bija ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļa, kurā strādāja pieci seši cilvēki. Ekonomiskie noziegumi tika apkaroti, sākot ar rajona līmeni. Šogad attiecīgās nodaļas no jauna ir izveidotas tikai reģionālajās pārvaldēs. Protams, jautājums ir par kadru atlasi un cilvēku piesaisti. Tās ir ilgstošas un komplicētas problēmas. Būtisks uzdevums ir stiprināt izmeklēšanas kapacitāti nacionālajā līmenī.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI