No 1. jūlija ieslodzīto konvojēšanas funkciju pakāpeniski pārņem Ieslodzījuma vietu pārvalde

Pakāpeniska ieslodzīto konvojēšanas funkciju pārņemšana no Valsts policijas (VP) uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP) noris divos posmos. 

Atbilstoši ieslodzīto konvojēšanas funkciju pārņemšanas pirmajam posmam ar 2025. gada 1. jūliju IeVP amatpersonai (nevis VP amatpersonai, kā tas bija līdz šim) jānodrošina ieslodzītā konvojēšana, ja ieslodzīto nepieciešams nogādāt: 

• ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai;
• citā ieslodzījuma vietā saistībā ar brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildi;
• uz tiesu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;
• uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personai atrodoties ieslodzījuma vietā. 

Savukārt ar 2027. gada 1. janvāri (ieslodzīto konvojēšanas funkciju pārņemšanas otrais posms) IeVP no VP pārņems arī ieslodzīto konvojēšanu: 

• uz VP īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;
• uz medicīnisko ekspertīzi. 

Kā iepriekš norādījusi Tieslietu ministrija (TM), konvojēšanas funkciju pārņemšana ieslodzīto pārvadāšanu padarīs efektīvāku, tostarp nodrošinās īsākus un elastīgākus konvojēšanas maršrutus, kas samazinās drošības riskus sabiedrībai un ieslodzītajiem: 

“Plānotās izmaiņas ilgtermiņā nodrošinās arī izmaksu optimizāciju ieslodzīto konvojēšanas procesos. Līdz šim VP konvojēšanas izmaksām tika pieskaitīti izdevumi par notiesāto un apcietināto personu uzturēšanu īslaicīgās aizturēšanas vietās.” 

Vienlaikus grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā ir papildinājuši tiesību akta 8. pantu ar trešo daļu, nosakot, ka ieslodzījuma vietas priekšnieks turpmāk var aizliegt apmeklējumu, kas var apdraudēt ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošību, citu personu tiesības vai var veicināt noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu. 

Kā norādīts grozījumu anotācijā, ieslodzījuma vietas ikdienā apmeklē dažādu kategoriju personas, kuras nav IeVP personāls: 

• ieslodzīto tuvinieki, kas ierodas uz īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos (šo personu ierašanos un ieslodzījuma vietas priekšnieka kompetenci neatļaut satikšanos nosaka Latvijas Sodu izpildes kodekss un Apcietinājumā turēšanas kārtības likums);
• skolotāji, kas nodrošina izglītību ieslodzījuma vietā, komersanti, kas izveidojuši darba vietas ieslodzījuma vietās, ieslodzīto pārstāvji, mācītāji, advokāti, prokurori, notāri u. c. personas, kas ierodas ieslodzījuma vietā profesionālo pienākumu pildīšanai;
• brīvprātīgie un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas iesaistās noteiktu aktivitāšu īstenošanā ieslodzījuma vietā. 

“Diemžēl katru gadu tiek konstatēti gadījumi, kad otrajā un trešajā punktā minētās personas mēģina ienest vielas, izstrādājumus vai priekšmetus, kuri ir aizliegti ieslodzījuma vietā, kā arī var būt citi gadījumi, kad konkrēto personu apmeklējums ir jāaizliedz drošības vai citu apsvērumu dēļ,” teikts anotācijā. 

Līdz šim ieslodzījuma vietas priekšniekam nebija likumā noteiktas tiesības šādus apmeklējumus aizliegt. 

“Kritēriji, kas jāizvērtē, pieņemot šādu lēmumu, ir pietiekami plaši, lai garantētu tādas tiesības ieslodzījuma vietas priekšniekam visos gadījumos, kas var būtiski ietekmēt situāciju ieslodzījuma vietā vai prettiesiski skart kādu personu intereses. 

Vienlaikus regulējums paredz šāda atteikuma apstrīdēšanas iespēju ieslodzījuma vietas priekšniekam, kā arī ieslodzījuma vietas priekšnieka lēmuma pārsūdzēšanu tiesā, lai dotu iespēju personai pārliecināties par pieņemtā lēmuma tiesiskumu,” paskaidrots grozījumu anotācijā. 

Tāpat anotācijā uzsvērts, ka šāds ieslodzījuma vietas priekšnieka atteikums nav liegums personai uz visu mūžu vai uz noteiktu laika posmu apmeklēt ieslodzījuma vietu: “Attiecīgais atteikums nozīmē aizliegumu konkrēti definētam ieslodzījuma vietas apmeklējumam.” 

Ar visām izmaiņām iespējams iepazīties šeit.