Arī Ieslodzījuma vietu pārvaldei vajadzēs informēt VID par aizdomīgiem ieslodzīto darījumiem

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Par Tieslietu ministrijas 2021. gada pārskata sagatavošanas pareizību” cita starpā tika izteikts ieteikums Tieslietu ministrijai (TM) un Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP), sadarbojoties ar Finanšu ministriju (FM) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izvērtēt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un veikt pasākumus, kas sekmētu ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzību, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu un informācijas sniegšanu VID par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem.

Savukārt VK revīzijas ziņojumā “Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte” tika izteikts ieteikums TM un IeVP veikt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts un pašvaldību (t. sk. sociālo dienestu) informācijas sistēmām objektīvas informācijas ieguvei par notiesātā dzīvesvietu, izglītību, ģimenes stāvokli u. tml. atbilstoši tiesiskajam regulējumam.

Lai īstenotu VK ieteikumus, likumprojekts paredz:

• uzlabot ieslodzīto naudas aprites uzraudzību;
• ieviest Ieslodzīto informācijas sistēmu (IIS2) – digitālu datu apstrādes rīku, kurā tiks glabāta informācija par ieslodzītajiem un ar viņiem saistītām personām;
• iekļaut regulējumu par brīvprātīgā darba kārtību cietumos.

Ieslodzīto naudas aprites uzraudzības uzlabošana

Normatīvie akti nosaka īpašu kārtību ieslodzīto naudas apritei, kura ir pieļaujama un arī aktīvi tiek izmantota.

Ieslodzīto naudas apritē ir iesaistītas divas institūcijas: Valsts kase (maksājumu pakalpojumu sniedzējs) un IeVP (konta turētājs). Vienlaikus IeVP nav vairāku personu līdzekļu apriti kontrolējošu likumu subjekts, jo tā nav ne maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ne kredītiestāde, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Saskaņā ar anotācijā norādīto šobrīd IeVP nav pienākuma sniegt informāciju VID par ieslodzīto finanšu darījumiem.

Vienlaikus likums “Par nodokļiem un nodevām” nenoteic, ka tajā minētais neattiecas uz ieslodzītajiem kā sabiedrības grupu, un ir jāsekmē ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzība un jānodrošina nodokļu nomaksa un informācijas sniegšana VID par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem, teikts anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka arī IeVP būs pienākums līdz katra gada 1. februārim sniegt VID informāciju par:

• ieslodzīto kontu apgrozījumu, ja tas ir 15 000 eiro vai vairāk;
• skaidras naudas iemaksām, ja tās ir 7000 eiro vai vairāk;
• naudas pārvedumiem (dāvanām) no fiziskām personām, ja tie ir 1425 eiro vai vairāk.

Sniedzot informāciju par ieslodzītā konta apgrozījumu, IeVP būs jānorāda šādas ziņas VID:

• ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods;
• konta atlikuma summa iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās;
• konta kopējā debeta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā;
• konta kopējā kredīta apgrozījuma summa iepriekšējā gadā.

Par skaidras naudas iemaksām IeVP būs jānorāda VID:

• ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods;
• iepriekšējā gadā kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa eiro.

Savukārt, sniedzot VID informāciju par dāvanām no fiziskajām personām, IeVP būs jānorāda:

• ieslodzītā vārds, uzvārds un personas kods;
• dāvinātāja vārds, uzvārds un personas kods;
• naudas pārvedumu summa, kas iepriekšējā taksācijas gadā saņemta no dāvinātāja.

Jāziņo arī par aizdomīgiem darījumiem

Likumprojekts paredz, ka IeVP, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, arī būs nekavējoties jāziņo VID par ieslodzītā vai bijušā ieslodzītā darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.

Plānots, ka IeVP reizi nedēļā būs jāiesniedz VID informācija par skaidras naudas darījumiem, kas atbilst sliekšņa deklarācijas vai aizdomīga darījuma kritērijiem.

Ieviesīs Ieslodzīto informācijas sistēmu

Plānotās izmaiņas paredz papildināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ar IX nodaļu “Ieslodzīto informācijas sistēma un informācijas apstrāde”.

Likumprojektā noteikts, ka Ieslodzīto informācijas sistēma (IIS2) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir IeVP. Sistēmas darbības mērķis ir nodrošināt IeVP funkciju īstenošanu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildes jomā.

Plānots, ka IIS2 tiks iekļauta brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildes ietvaros veicamo uzdevumu īstenošanai nepieciešamā informācija attiecībā uz ieslodzītajiem, viņu radiniekiem, apmeklētājiem, darbiniekiem, brīvprātīgajiem u. c.

Vienlaikus, lai nodrošinātu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, notiesāto resocializāciju, apcietināto sociālo rehabilitāciju, garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi, likumprojektā paredzēts, ka IeVP sistēmā apstrādās ieslodzītā veselības datus, personas datus, kas atklāj ieslodzītā reliģisko vai filozofisko pārliecību un politiskos uzskatus, datus par ieslodzītā dzimumdzīvi un seksuālo orientāciju jeb īpašu kategoriju personas datus.

Noteiks brīvprātīgā darba kārtību cietumos

Šobrīd normatīvajos aktos brīvprātīgais darbs ieslodzījuma vietās skaidri nav noregulēts.

Likumprojekts paredz papildināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu arī ar jaunu X nodaļu “Brīvprātīgais darbs un tā norises kārtība ieslodzījuma vietās”, lai brīvprātīgais darbs varētu noritēt mērķtiecīgi, jēgpilni un droši kā pašiem brīvprātīgajiem, tā arī IeVP personālam un ieslodzītajiem.

Kā norādīts anotācijā, izvērtējot visus ieslodzījuma vietu darbības aspektus un drošības apsvērumus, ir pilnīgi skaidrs, ka brīvprātīgo iesaiste ir pieļaujama tikai noteiktās darbības jomās.

Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka brīvprātīgos varēs iesaistīt:

• izglītības un darba prasmju attīstīšanā un veicināšanā;
• lietderīgā brīvā laika pavadīšanā un brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanā;
• atbalsta sniegšanā atkarību pārvarēšanas procesā;
• ģimenes saišu stiprināšanas pasākumu organizēšanā un īstenošanā;
• sociālo jautājumu risināšanā.

Paredzēts, ka par brīvprātīgo varēs kļūt persona, kura:

• ir izteikusi vēlēšanos kļūt par brīvprātīgo;
• ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta aizgādnība;
• prot valsts valodu;
• nav ieslodzītais;
• nav sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, ja pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas IeVP ir izvērtējusi, vai tas nekaitē sabiedrības interesēm, un ir atļāvusi šai personai veikt brīvprātīgo darbu.

Atbilstoši likumprojektam brīvprātīgajiem būs iespēja saņemt kompensāciju par izdevumiem, piemēram, transporta izdevumiem. Kompensācijas apmēru un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, priekšlikumiem, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.