Zvērināts notārs šajā procesā ir iesaistīts kā neatkarīgs un neitrāls fizisko personu tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs. Tāpēc notārs iestāsies par to personu (šajā gadījumā – bērnu) tiesībām un interesēm, kuru labklājība un emocionālā drošība ir atkarīga no vecākiem un viņu šķiršanās lietā pieņemtajiem lēmumiem. 

Zvērināti notāri jau kopš 2011. gada ved laulības šķiršanas lietas bezstrīdus kārtībā, un no 2026. gada 1. marta notāriem būs daudz stingrāk jāpievēršas vecāku vienošanās noteikumiem, kas attiecas uz bērnu aizgādību, dzīvesvietu, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām. Tieslietu ministrijas iniciatīvas rezultātā Notariāta likumā tika rosināti grozījumi, nosakot, ka vecāku vienošanās par nepilngadīgo bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām jānoslēdz kā notariāls akts, kuru var izpildīt tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Iniciatīva radās tādēļ, ka salīdzinoši liela daļa pie zvērinātiem notāriem šķirto laulības lietu turpmāko trīs četru gadu laikā nonāca tiesā, jo šķirtajiem vecākiem radās strīds par viņu tiesībām, pienākumiem un attiecībām ar nepilngadīgajiem bērniem. Šādu tiesvedību skaita palielināšanās liecina par to, ka labprātīgajā šķiršanās procesā pie notāra daudzi vecāki “nolika malā” jautājumu risināšanu par bērniem, lai pēc iespējas ātrāk izšķirtos, paši sajustos emocionāli un finansiāli neatkarīgāki, un “par bērniem domāsim pēc tam”.  

Diemžēl jūsu aprakstītā situācija ir viena no notāru praksē pamanītākajām pazīmēm, ka vecāki, kuri nosaka bērnu dzīvesvietu pie abiem vecākiem, to dara, lai kādam no vecākiem nebūtu jāmaksā uzturlīdzekļi (tas ir kā ultimāts tam, kurš vēlas šķirties), vai arī kādam no vecākiem konkrētajā brīdī nav intereses vai spējas rūpēties par bērniem (dzīvesvieta ārvalstīs, jaunas attiecības, atkarību problēmas u. c.). Tas nenozīmē, ka vienmēr pastāv iepriekš minētie iemesli, bet šie noteikumi notāru dara uzmanīgu. 

Domājams, ka konkrētajā situācijā vecākiem jāsniedz zvērinātam notāram vairāk informācijas, lai būtu pārliecība par pieņemto lēmumu atbilstību bērnu vislabākajām interesēm. Piemēram, esam aprēķinājuši, ka bērnu uzturam mēnesī vidēji tiek tērēti x EUR katram, no kuriem atbilstoši mantas stāvoklim katram no vecākiem jāmaksā x : 2 EUR vai mātei jāmaksā x EUR un tēvam jāmaksā x EUR. Var norādīt kontus, kuros naudas līdzekļi iemaksājami, ja bērni kādu apstākļu rezultātā nākotnē izvēlas dzīvot tikai pie viena no vecākiem vai katrs pie sava. Ja vecāki, kā paši apgalvo, ir labās attiecībās, tad samaksas pienākums pastāv, tomēr nekur nav liegts abpusēji apstiprināt, ka maksājumu neveicam, jo tas sakrīt. Turpmāk ar vispārīgiem noteikumiem un bez konkrētiem un saprotamiem lēmumiem laulību pie zvērināta notāra nevarēs šķirt. 

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) paskaidro, ka ienākums saistībā ar uzturlīdzekļiem bērniem, kuru bijušais laulātais maksās, pamatojoties uz bijušo laulāto savstarpējo vienošanos, neveidos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu. Arī gadījumā, ja naudas līdzekļus tērēs pats bijušais laulātais (piemēram, komunālajiem maksājumiem, pārtikai u. c.), šādi naudas līdzekļi neveidos ienākumu un tie nebūs jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.