E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37253
Lasīšanai: 11 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Personai, kura ir aizturēta, apcietināta vai notiesāta ar brīvības atņemšanu, ir tiesības informēt radiniekus par savu atrašanās vietu

J
jautā:
14. septembrī, 2025
Santa

Labdien! Cilvēks tiek aizturēts un līdz pārvešanai uz cietumu ievietots izolatorā. Vai šim cilvēkam, lai informētu par savu atrašanās vietu, ir dota iespēja sazināties ar radiniekiem uzreiz pēc nonākšanas cietumā? Ja ieslodzītais nedod nekādas ziņas par sevi, vai ir iespējams noskaidrot, kurā vietā viņš atrodas, lai nosūtītu vai cietuma darbiniekiem nodotu ieslodzītajam adresētu vēstuli?

A
atbild:
Šodien
Linda Ņikona
LV portāls
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Personai, kura ir aizturēta, apcietināta vai notiesāta ar brīvības atņemšanu, jebkurā gadījumā ir tiesības informēt radiniekus par savu atrašanās vietu. Ja nezināmu iemeslu dēļ persona šīs tiesības nav izmantojusi, tad pastāv iespēja, ka viņa nevēlas attiecīgo informāciju sniegt.

Proti, ja persona radiniekiem nav devusi nekādu ziņu par savu atrašanās vietu, noskaidrot to varēs tikai tad, ja attiecīgā persona tam piekritīs.

No jautājuma īsti nav saprotams arī personas statuss, proti, vai personai ir aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai jau notiesātā statuss, tādējādi sniedzam vispārīgu informāciju.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 62. pantu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā ir īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. 

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv Kriminālprocesa likuma 264. pantā noteiktie aizturēšanas nosacījumi. 

Savukārt aizturētā statusu persona iegūst ar faktiskās aizturēšanas brīdi, bet zaudē trīs gadījumos: 

  • kad kriminālprocesu izbeidz kopumā vai pret konkrēto personu;
  • ja personu atzīst par aizdomās turēto vai apsūdzēto; 
  • ja personu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas un neatzīst par aizdomās turēto vai apsūdzēto (persona iegūst personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu). 

Vairāk informācijas par aizturētā statusu var izlasīt LV portāla skaidrojumā “Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā statuss. Ar ko tie atšķiras?”

Aizturētajam ir Kriminālprocesa likuma 60.2 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības, kas noteiktas šā likuma 63. pantā.

Konkretizējot norādām, ka Kriminālprocesa 60.2 panta trešās daļas 2. punkts paredz: pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu paziņo viņa tuviniekam, mācību iestādei, darba devējam, kā arī sazināties ar vienu no tiem, ciktāl šāda sazināšanās neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, ir tiesības ne tikai aizturētajam, bet arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 268. panta pirmo daļu procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā jāizlemj par aizturētā atzīšanu par aizdomās turēto vai apsūdzēto un par drošības līdzekļa piemērošanu. 

Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 2. pantā noteikts, ka īslaicīgās aizturēšanas vieta ir Valsts policijā izveidotas speciāli aprīkotas telpas, kurās šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek ievietotas un turētas aizturētās personas.

Kā norādīts Valsts policijas tīmekļvietnē, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas vietā, personai ir tiesības saņemt pienesumus. Pienesumu saturam jāatbilst kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu sarakstam, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 289 “Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu sarakstu”.

Iesniedzot pienesumu, personai jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība) un jāaizpilda pienesuma iesnieguma forma.

Pienesumu pieņemšana īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek organizēta saskaņā ar īslaicīgās aizturēšanas vietas dienas darba kartību (skat. turpat Valsts policijas tīmekļvietnē).

Vienlaikus Valsts policijas tīmekļvietnē norādīts, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību ievērošanas dēļ Valsts policija telefonisku informāciju par personām (aizturēšanu, ievietošanu un atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietās u. c.) nesniedz. Informācijas saņemšanai jāierodas klātienē (uzrādot personu apliecinošu dokumentu), iesniedzot rakstveida iesniegumu vai elektroniski iesniedzot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu.

Papildus norādām, ka Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas birojs iepriekš LV portālam norādījis, ka īslaicīgās aizturēšanas vietās nav paredzēta satikšanās ar radiniekiem, laulāto vai citām personām.

Ja aizturēto atzīst par aizdomās turēto vai apsūdzēto, tad viņam var piemērot apcietinājumu, kas ir viens no drošības līdzekļu veidiem.

Saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 3. pantu apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli — apcietinājumu.

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā. Izmeklēšanas cietumus Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija.

Apcietinātā tiesības ir noteiktas minētā likuma 13. pantā, piemēram, tās ir tiesības:

  • informēt vecākus, aizbildni, aizgādni, bērnus, brāļus, māsas, vecvecākus, mazbērnus (turpmāk radinieki), laulāto vai citu personu par savu atrašanās vietu. Attiecīgie izdevumi tiek segti no izmeklēšanas cietuma līdzekļiem;
  • sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma, sarakstoties, izmantojot izmeklēšanas cietuma tālruni (taksofonu) vai videosaziņas iespēju, izņemot gadījumu, ja apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām;
  • uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī ģimenes un radniecisko attiecību saglabāšanai un sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanai un veicināšanai, izņemot gadījumu, kad apcietinātajam ir procesa virzītāja noteikti ierobežojumi attiecībā uz tikšanos un saziņu ar minētajām personām;
  • glabāt pie sevis individuālai lietošanai atļautās mantas, komersanta izveidotā pastāvīgā tirdzniecības vietā izmeklēšanas cietuma teritorijā iegādātos pārtikas produktus, saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem nepārtikas preces izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā un daudzumā.

Vienlaikus atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.3 pantam apcietinātais var sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma telefonsarunu veidā vismaz reizi nedēļā, un atļautais sarunas ilgums ir vismaz piecas minūtes. Izdevumus par telefonsarunām sedz apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sazinās.

Apcietinātā videosaziņa ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma notiek šajā likumā minētajos gadījumos un apjomā.

Papildus norādām: Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 34. panta otrajā daļā noteikts, ka apcietinātajam, kuru par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda izolatorā, nav atļauts:

1) izmantot tiesības uz tikšanos;

2) iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus;

3) nosūtīt vēstules privātpersonām vai saņemt vēstules no tām;

4) izmantot tiesības uz telefonsarunām vai videosaziņu;

5) lietot galda spēles;

6) smēķēt.

Savukārt kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūta soda izciešanai, ir noteikta Latvijas sodu izpildes kodeksa 15. pantā. Personas, kas atrodas ieslodzījumā, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad nolēmums nodots izpildīšanai.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minētajā pantā paredzēts: tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 523 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 3.3. punktā noteikts, ka, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona un darbinieks nodrošina notiesātajam iespēju paziņot ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai par savu atrašanos brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, nosūtot par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem paziņojumu (1. pielikums).

Savukārt notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus ir noteiktas Latvijas sodu izpildes kodeksa 47. pantā.

Papildus norādām, ka uz līdzīgu jautājumu par to, kā var pārbaudīt, kurā ieslodzījuma vietā šobrīd atrodas persona, Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) iepriekš LV portālam norādījusi:

“IeVP nav tiesību sniegt informāciju, kas norādīta jautājumā. Izņēmums ir valsts un pašvaldību institūcijas, kurām ārējos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības pieprasīt un saņemt šāda satura informāciju, vai citi ārējos normatīvajos aktos paredzētie gadījumi.

To nosaka:

IeVP kā datu pārzinim, apstrādājot datu subjekta personas datus, jānodrošina ikviena datu subjekta pamattiesību un brīvību ievērošana, it īpaši privātās dzīves neaizskaramība attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.

Proti, ievērojot iepriekš minēto tiesisko regulējumu, gadījumos, kad persona (neatkarīgi no tā, vai runa ir par pirmās pakāpes radiniekiem, civillaulībā dzīvojušajiem, vienkārši dzīves partneriem, vēstuļu draugiem, skolas biedriem u. tml.) vēršas ar lūgumu sniegt tai jebkādu informāciju vai izsaka lūgumu attiecībā uz personu, kas atrodas vai varbūt atrodas ieslodzījumā, IeVP un tās struktūrvienības pienākums vienmēr un bez izņēmuma ir nodrošināt ikvienas ieslodzītās personas kā datu subjekta pamattiesību un brīvību ievērošanu, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 142 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas