Atbildi uz iepriekš uzdotu līdzīgu jautājumu sniegusi juriste Olga Lauva, skaidrojot:

“Gadījumos, kad līguma mērķis ir saņemt praktiski izmantojamu informāciju, kura ir apkopojama atbilstoši iepriekš skaidri noteiktiem mērķiem, vai praktisku konkrēta jautājuma risinājumu, piemēram, konkrēta uzdevuma veikšanai, ieteicams slēgt uzņēmuma līgumu.  

Atbilstoši Civillikuma 2212. pantam ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darbarīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumā ir noteikts konkrēts darba rezultāts (piemēram, izstrādāt projektu vai kādu pētījumu). Uzņēmuma līgumu persona izpilda, izmantojot savus resursus (telpas, iekārtas) un darbaspēku. Uzņēmējs patstāvīgi organizē savu darbu.  

Pēc tiesiskā regulējuma autoratlīdzības līgums ir tuvs uzņēmuma līgumam. Tomēr autoratlīdzības līgumu būtu juridiski korekti slēgt tikai tad, ja līguma rezultātā radītais objekts ir autortiesību objekts un līguma mērķis ir šāda autortiesību objekta radīšana un nodošana pasūtītājam (pasūtītājs saņem nodevumu).  

Izvērtējot, vai objekts ir aizsargājams ar autortiesībām, jāņem vērā šādi aspekti, ko paredz Autortiesību likums:  

• likuma 1. panta 1. apakšpunkts noteic, ka autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs; 

• literatūras, zinātnes vai mākslas jomā Autortiesību likuma 4. pantā uzskaitīti darbi, kuri ir aizsargājami ar autortiesībām, neatkarīgi no izpausmes formas un veida, piemēram, literārie darbi – grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi u. c. Autortiesību likuma 5. pants noteic, ka arī atvasinātie darbi (piemēram, ziņojumi, referāti, tulkojumi, apskati, darbu krājumi) var būt aizsargājami ar autortiesībām; 

• likuma 6. pants nosaka, kādi darbi netiek aizsargāti. 

Līdz ar to jāvērtē, vai attiecīgais darbs ir aizsargājams darbs Autortiesību likuma izpratnē. Likums paredz, ka ar autortiesībām aizsargātam darbam jātop autora “radošās darbības rezultātā”. Tādējādi var uzskatīt, ka jaunrade jeb darba oriģinalitāte ir pamatkritērijs, lai noteiktu, vai par šo darbu var slēgt autoratlīdzības līgumu. Ja ir paveikta vienkārša informācijas apkopošana (kompilācija) vai arī tehniska informācijas apstrāde, tad tā nebūs darba oriģinalitāte jeb jaunrade.  

Apstāklis, ka darba radīšanai ir nepieciešama intelektuāla piepūle, automātiski nenozīmēs, ka šīs intelektuālās darbības rezultāts tiek uzskatīts par darbu, kuru aizsargā ar autortiesībām.  

Ņemot vērā minēto, tas, vai par konkrēto darba uzdevumu ir slēdzams autoratlīdzības līgums, vērtējams katrā konkrētajā gadījumā, izvērtējot attiecīgā pasūtījuma saturu un veidu.  

Autoratlīdzības līguma būtiskās sastāvdaļas ir līdzīgas uzņēmuma līguma nozīmīgajām sastāvdaļām. Tomēr autoratlīdzības līgumā vienmēr nepieciešams iekļaut papildu noteikumus par autora mantiskajām tiesībām.  

Piemēram, autoratlīdzības līgumā būtiski atrunāt, vai mantiskās autora tiesības pāriet no autora uz pasūtītāju, kādiem mērķiem pasūtītājs darbu ir tiesīgs izmantot, kādi ierobežojumi tiek noteikti autoram un/vai pasūtītājam uz darba turpmāku izmantošanu.” 

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Kāds līgums jāslēdz ar pašnodarbināto par pakalpojumiem 
• Autortiesību subjektu tiesību aizsardzības vispārīgie principi 
• Uzņēmuma un autortiesību līguma regulējums