Darbinieka darbnespējas gadījumā, kā tas ir arī jautājumā norādītajā situācijā, darba devējam ir pienākums darbiniekam, kuram ir summētais darba laiks, apmaksāt saskaņā ar grafiku kā slimības naudu, nevis darba samaksu plānotās darba stundas, kurās darbinieks būtu strādājis. Proti, darbinieka attaisnota prombūtne, piemēram, atvaļinājums, darbnespēja u. tml., darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta, un šis laiks nav jāatstrādā.  

Uz to norāda Darba likuma 140. pantā noteiktais: summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku. Darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Tādējādi, ņemot vērā minēto, darbinieku, kam darbnespēja nedēļas vidū ir beigusies, atlikušajās nedēļas dienās nevarēs nodarbināt pilnā apmērā, ievērojot nosacījumu – ne ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā –, jo tiks pārkāptas likumā paredzētās darbinieka tiesības uz atpūtas laiku, kas nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī.

Taču, pārskatot darba grafiku un ar darbinieku vienojoties, viņu var nodarbināt mazāku laiku, ievērojot pārskata periodu virsstundu kontekstā. Tas nozīmē: lai neveidotos virsstundas un lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, no pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā. 

Atbildi uz līdzīgu jautājumu ir sniegusi Valsts darba inspekcija e-konsultācijā “Slimības laiks darbiniekam nav jāatstrādā”.