Arodslimības ir slimības, kas cilvēkam radušās darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā, un to, ar kādu slimību saslimis vai kādi veselības traucējumi radušies.

Arodslimības diagnoze tiek noteikta, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” nosacījumus. 1. pielikumā ir saraksts ar slimībām, kas var tikt atzītas par arodslimībām.

Šie noteikumi regulē arī arodslimības izmeklēšanas procesu.

Arodslimību nosaka šādā secībā: ja personai konstatētas šo noteikumu 1. pielikumā minētās slimības vai to pazīmes un viņa tiek vai tikusi pakļauta kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, tad persona var prasīt ģimenes ārstam veikt izmeklējumus un noteikt, vai konstatētā slimība ir arodslimība.

Ja, izmeklējot personu, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, kurus, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, tad diagnozes precizēšanai personu nosūta pie arodslimību ārsta.

Arodslimību ārsts izmeklē personu, izvērtē tās veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta personu uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem. 

Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, tad viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstu komisiju arodslimībās (piemēram, uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisiju arodslimībās. Saziņas iespējas un dažas norādes pieejamas slimnīcas tīmekļvietnē šeit.).

Nosūtījumam pievieno izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām. Iesniedzot ārstu komisijā dokumentus, persona pievieno arī darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba līguma kopijas vai citu darba devēja izsniegtu apliecinājumu). Ja šādi dokumenti nav pieejami, persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, savus darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus.

Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts. Tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pārstāvim.

Ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, divu mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība, izsniedz personai atzinumu un nosūta dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai (VDEĀVK) un Valsts darba inspekcijai.

Tādējādi tikai ārstu komisija var novērtēt, vai nosakāma arodslimība un Laimas slimības radītos veselības traucējumus.

Arodslimību nenosaka uz konkrētu laiku, taču ārstu komisija atzinumā norāda, kad atkārtoti jāierodas uz medicīnisko apskati pie arodslimību ārsta, kā arī informē par to ģimenes ārstu, pie kura persona ir reģistrēta.

Darba tiesiskās attiecības. Darba likums paredz, ka darba tiesiskās attiecības ir izbeidzamas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos un atbilstoši tajā noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar likuma 101. pantu darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, tajā skaitā, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Kā iepriekš skaidrojusi Valsts darba inspekcija, saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Šādā gadījumā darbiniekam ir izmaksājams atlaišanas pabalsts likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

Ja arodslimība ir apstiprināta, tad darba devējam ir tiesības turpināt nodarbināt darbinieku līdzšinējā amatā, ja tiek ievēroti ārstu komisijas ziņojumā par arodslimības gadījumu noteiktie norādījumi un ieteikumi. Vienlaikus darba devējam ir pienākums meklēt un īstenot risinājumus, kas samazina arodslimnieka darba slodzi un nepieļauj nodarbinātā veselības stāvokļa pasliktināšanos, īpaši novēršot to darba vides riska faktoru iedarbību, kas izraisījuši arodslimību, savulaik e-konsultācijā “Arodslimības gadījumā darbinieku var nodarbināt līdzšinējā amatā” norādījusi Valsts darba inspekcija.

Valsts darba inspekcijas skaidrojums par turpmākajām nodarbinātības iespējām pieejams arī e-konsultācijā “Kas notiek ar darba attiecībām, ja darbiniekam noteikta arodsaslimšana”.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Atlīdzību par darbspēju zaudējumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir sociāli apdrošinātai personai, kurai nelaimes gadījuma darbā vai konstatētās arodslimības dēļ VDEĀVK noteikusi darbspēju zaudējuma apjomu, sākot no 25%.

Atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā apdrošinātajai personai aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu (darbā gūtos ienākumus) un VDEĀVK noteikto darbspēju zaudējuma pakāpi saskaņā ar tabulu (MK noteikumi Nr. 50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība”):

Atlīdzības par darbspēju zaudējumu aprēķināšanai mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

Atlīdzība par papildu izdevumiem. To arodslimnieki var saņemt neatkarīgi no darbspēju zaudējuma procenta. Atlīdzība paredzēta arodslimības ārstēšanas izdevumu segšanai – rehabilitācijai, medikamentiem utt. Vispirms par visu arodslimības ārstēšanai vajadzīgo samaksu veic arodslimnieks, bet pēc tam apmaksai VSAA iesniedz izdevumus apliecinošos dokumentus.

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un uz to attiecināmo laika periodu nosaka VDEĀVK.

Apdrošināšanas atlīdzību maksā ne ilgāk kā līdz pensijas vecumam. Turklāt šīs atlīdzības saņēmējam veidojas apdrošināšanas stāžs pensijai arī tad, ja persona nestrādā, skaidrojusi VSAA e-konsultācijā “Vai apdrošināšanas stāžā ieskaita laiku, kad saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu”, proti, atlīdzību piešķir saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” normām. Savukārt MK noteikumu Nr. 230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” 14.4. punkts paredz, ka par personu ar invaliditāti (cēlonis – nelaimes gadījums darbā vai arodslimība), kura saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu un nav reģistrēta kā darba ņēmējs vai nav obligāti sociāli apdrošināta kā pašnodarbinātais, ne ilgāk kā līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai vai valsts vecuma pensijas piešķiršanai (tai skaitā priekšlaikus) tiek veiktas obligātās iemaksas no darba negadījumu speciālā budžeta pensiju apdrošināšanai.

Informācija par apdrošināšanas atlīdzību un atlīdzību par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību pieejama VSAA tīmekļvietnē šeit.

Vēl par tematu LV portālā:

• Vai arodsaslimšanas gadījumā jārēķinās ar uzteikumu
• Darbinieks var izvēlēties, vai piekrist piedāvātajiem darba līguma grozījumiem
• Darba devēja uzteikumam jābūt tiesiski pamatotam