E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17975
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Invaliditātes kritērijs nav diagnoze, bet funkcionālo spēju kopējais novērtējums

J
jautā:
09. septembrī, 2019
Mona

Vai onkoloģijas slimniekam pienākas invaliditāte? Kāpēc onkoloģijas slimniekam jāgaida 6 mēneši, lai varētu pieteikties invaliditātei? Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc 6 mēnešiem (vai mazāk vai vairāk mēnešiem) neviens ārsts negarantēs izveseļošanos, tāpat arī uzstādītā diagnoze nemainīsies. Vai uz onkoloģijas diagnozi var attiecināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 805 12. pantu? Lūgums izskaidrot šajā pantā minēto: “Ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.”

A
atbild:
19. septembrī, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

Vispirms jāuzsver, ka LV portāls sniedz informāciju par tiesību aktiem un nevar vērtēt pacienta veselības stāvokli. To, vai pacientam varētu tikt noteikta invaliditāte, ņemot vērā vispārējo veselības stāvokli, medicīniskās izmeklēšanas un ārstēšanas rezultātus, vispirms izvērtē ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, kurš lemj par cilvēka nosūtīšanu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nodaļu (VDEĀVK) invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Invaliditātes ekspertīzes laikā tiek lemts, vai cilvēkam noteikt invaliditāti. Tātad par to, kādas ir iespējas, ka Jums varētu tikt noteikta invaliditāte, jājautā ģimenes ārstam vai ārstējošam ārstam.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamās invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību11. punkts paredz, ka “invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas, tai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti”.

Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt agrāk, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi (12. punkts).

Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji ir uzskaitīti MK noteikumu 5. pielikumā, kurā teikts, ka pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu ir veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums (nevis kāda konkrēta diagnoze).

Veicot funkcionālo spēju novērtējumu, komisijas ārsts nosaka funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga) šādās kategorijās:

  • specifiskās garīgās funkcijas;
  • sensorās funkcijas un sāpes;
  • sirds un asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas;
  • nervu, muskuļu, skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas;
  • mācīšanās un zināšanu lietošana;
  • komunikācija;
  • mobilitāte;
  • pašaprūpe;
  • mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem.

Nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi, komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.

Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

Attiecīgi šis veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu.

Proti, invaliditāti nenosaka, ja funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli (vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24%).

Ja funkcionēšanas ierobežojumi ir mēreni, nosaka 3. grupas invaliditāti. Proti, funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags. Pacients ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā (vispārējo darbspēju zaudējums 25–59%).

2. grupas invaliditāti nosaka, ja funkcionēšana ir būtiski ierobežota. Proti, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags. Pacients ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība (vispārējo darbspēju zaudējums 60–79%).

Ja funkcionēšanas ierobežojumi ir ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama, ir nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs –, nosakāma 1. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100%.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU