Darba likuma 149. pants paredz darbiniekam tiesības uz ikgadēju darba devēja apmaksātu četru kalendāra nedēļu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Tas arī ir maksimālais viena darba gada atvaļinājuma ilgums, ko nevar noteikt konkrētā dienu skaitā.  

Jānorāda, ka atvaļinājuma uzkrājumu veidošana nav vēlama, jo nepietiekama atpūta kaitē darbinieka veselībai, spējai kvalitatīvi veikt nolīgtos darba pienākumus. Tāpat tiek radīta nevēlama situācija attiecībā uz finansējuma (atvaļinājuma naudas) deponēšanu ilgtermiņā.   

Domājot par atvaļinājuma izmantošanu, jums ieteicams pārliecināties, vai kādā dokumentā nav noteikta uzņēmuma iekšējā atvaļinājuma izmantošanas kārtība. Ja tāda nav noteikta, tad jums ir tiesības rakstveidā laikus prasīt darba devējam atvaļinājuma izmantošanu pēc savām vēlmēm. 

Jāņem vērā, ka Darba likums dod tiesības galavārdu par to, kādā apmērā atvaļinājumu varēsiet izmantot, noteikt darba devējam. Visticamāk, darba devējs rosinās atvaļinājuma uzkrājumu sadalīt un izmantot pa daļām. Tādēļ ieteicams laikus padomāt par atvaļinājuma uzkrājuma sadalīšanas iespējām un sarunā tās piedāvāt.