Parādnieka atrašanās ieslodzījumā pati par sevi nav šķērslis konkrētā nolēmuma izpildei un parāda piedziņai. Turklāt parādnieka atrašanās ieslodzījumā neliedz parāda atgūšanai vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu pat tad, ja tas ir šīs personas vienīgais mājoklis. 

Piedzinējs, iesniedzot izpildei izpildu dokumentu, pieteikumā norāda piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus, tostarp piedzinējs var lūgt parāda piedziņai pārdot parādniekam piederošu nekustamo īpašumu. Zvērināts tiesu izpildītājs vērtē izpildu lietā esošos apstākļus – to, cik liels ir parāda apmērs, un to, kādi piespiedu izpildes līdzekļi būtu efektīvākie un vienlaikus arī samērīgākie, lai panāktu parāda piedziņu pēc iespējas drīzākā laikā. Ja tas iespējams, zvērināts tiesu izpildītājs parāda piedziņai sākotnēji piemēro saudzīgākus piespiedu izpildes līdzekļus, piemēram, vērš piedziņu uz parādniekam izmaksājamo darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem vai noguldījumiem kredītiestādē.

Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikts, ka persona, izciešot sodu brīvības atņemšanas vietā, var tikt nodarbināta. Kārtībai, kādā notiek ieturējumi no notiesātās personas darba samaksas, ir paredzēti īpaši nosacījumi. No notiesātajam aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušu notiesāto, notiesāto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, – vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas. 

Ja ar ieturējumu veikšanu no parādnieka darba samaksas nepietiek, lai saprātīgā termiņā segtu parādu, zvērināts tiesu izpildītājs var pieņemt lēmumu vērst piedziņu uz parādnieka nekustamo īpašumu, arī tādu, kas apgrūtināts ar ķīlu.