Vai dome nekustamā īpašuma īpašniekam tiesiski un pamatoti ir piemērojusi papildu nodokļa maksājumu par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi? Piemērojot papildu nodokļa maksājumu, nav ņemts vērā, ka uz nekustamā īpašuma lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas vairākas bišu dravas un visa zeme tiek izmantota lauksaimniecības produktu (bišu produktu) ražošanai. Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta astotajā daļā noteikts, ka šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 30 procentu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – likums) 3. panta pirmo prim daļu ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Minēto papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi saistošajos noteikumos saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
Saskaņā ar likuma 3. panta septīto daļu Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību zemes vienībā, un kārtību, kādā nosakāma šo zemesgabalu platība, kā arī kārtību, kādā noteiktās institūcijas sniedz ziņas pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 1.1 daļā minēto papildlikmi.
Šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 30 procentu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ministru kabinets noteic pazīmes, pēc kurām atzīstams, ka zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Ievērojot Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to”, Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un sniedz informāciju vietējām pašvaldībām papildlikmes aprēķināšanai. Savukārt Valsts zemes dienests elektroniski iesniedz LAD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus.
Pamatojoties uz LAD un Valsts zemes dienesta iesniegtajiem datiem, vietējā pašvaldība aprēķina nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi un nosūta zemes īpašniekam maksāšanas paziņojumu.
LAD vizuāli apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Apsekošana notiek bez zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai to pārstāvju klātbūtnes. LAD apkopo apsekošanā iegūto informāciju par tām zemes vienībām, kas uzskatāmas par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta astotajai daļai.
Gadījumā, ja zemes vienībā atrodas gan lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kura netiek apstrādāta, gan ēkas, gan mežs, kadastrālā vērtība tiek rēķināta proporcionāli platībai. Tādā gadījumā aprēķinu veic pašvaldība.
Pēc LAD norādītās informācijas zemes īpašniekiem jāapstrādā vismaz 70% no kadastrā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai tā tiktu uzskatīta par koptu. Ja LAD konstatē, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir neapstrādāta vai nekopta, tad vietējā pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi. Ja neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pieteikta platību maksājumiem, tiek piemēroti atbalsta apjoma samazinājumi.
Lai pārbaudītu nodokļa aprēķina pareizību, vispirms personai jāvēršas savā pašvaldībā, kas izskatīs jautājumu par to, vai lauksaimniecības zemei nodoklis aprēķināts pareizi.
Atbilstoši likuma 10. panta pirmajai daļai pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību. Ja nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījums vai cita veida lūgums, kas saistīts ar aprēķināto vai aprēķināmo nekustamā īpašuma nodokli vai nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu, ir iesniegts, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv, šim pieprasījumam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu “paraksts”.
Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums.
Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!