“Latvijas valsts karoga likums neparedz pienākumu lietot Latvijas valsts karogu pie dārza mājiņas, ja vien ēkas tehniskajā dokumentācijā tai nav noteikts dzīvojamās ēkas statuss. Galvenais kritērijs šajā gadījumā ir ēkas statuss, nevis atrašanās vieta (piemēram, lauku teritorijā) vai personas uzturēšanās ilgums ēkā (piemēram, persona tur pastāvīgi nedzīvo),” paskaidro Ārlietu ministrijas Diplomātiskā pasta nodaļas vadītāja vietniece un Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre. 

Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 3. pantu Latvijas valsts karogu lieto šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, garantējot tam pienācīgu cieņu. 

Latvijas valsts karogu aizliegts lietot: 

• pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī; 
• pie ēkām, kuru fasāde tiek remontēta; 
• citās nepiemērotās vietās un apstākļos. 

Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu, savukārt lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā. 

Atbilstoši Latvijas valsts karoga likuma 7. pantam: 

• Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī; 
• Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. 

Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos, kā arī to var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu. 

Plašāka informācija pieejama LV portāla publikācijā “Latvijas valsts karoga lietošana – simbols, pret kuru jāizturas ar cieņu”.