Publisks pasākums definēts Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kur noteikts, ka publisks pasākums ir plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

Tāpat Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko piemiņas dienās. Nosacījums nerīkot publiskus pasākumus piemiņas (atceres) dienās, tostarp 14. jūnijā un 4. jūlijā, neattiecas tikai uz pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo piemiņas dienu raksturam.

Izklaides un svētku pasākumi neatbildīs piemiņas dienu raksturam, tādēļ izglītības iestādēm ir jāpārdomā, kāda veida pasākums tiek rīkots. Tradicionāli izlaidumi saistās ne tikai ar izglītības dokumentu izsniegšanu, bet arī ar svinībām, kurās skolēni, pedagogi un viņu radinieki priecājas un svin skolas absolvēšanu.

Lai gan izlaiduma kā saviesīga pasākuma rīkošana vai nerīkošana un rīkošanas laiks ir izglītības iestādes, izglītojamo un vecāku izvēle, Izglītības un zinātnes ministrija un Izglītības kvalitātes valsts dienests vairākkārt ir aicinājis, izvēloties izlaiduma datumu, ņemt vērā gan Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto, gan ētiskus apsvērumus. Jāuzsver, ka jebkurš pasākums ir jāvērtē gan no tiesiskā, gan ētiskā viedokļa. Attiecībā uz izlaidumu jānodala diplomu, apliecību, citu dokumentu izsniegšana un apsveikumi, saviesīgi pasākumi. Līdz ar to, ja tiek plānoti saviesīgi pasākumi un svinēšana, tad šādi pasākumi, it īpaši valsts un pašvaldību iestādēs, nav pieļaujami.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” noteikts, ka izglītības iestāde organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs, kas sekmē izpratni un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kuri saistīti ar likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām atceres un atzīmējamām dienām, un audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi ir tostarp atbildība, līdzcietība, solidaritāte (šajā gadījumā – ar personām, kuru piemiņu godina attiecīgās dienas). Savukārt izlaiduma kā svētku rīkošana atceres dienā nesekmēs skolēnu izpratni par notikumiem, kas ar šīm dienām saistīti. Jāņem vērā, ka par izlaidumu ir informēti un izlaidumos mēdz piedalīties ne tikai absolventi, bet arī attiecīgās izglītības iestādes skolēni, kuriem ir saistoša izglītojamo audzināšanas vadlīniju ievērošana.

Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā izlaiduma rīkošana valsts noteiktajā piemiņas dienā neveicina skolēnu un absolventu pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī rada nepareizu priekštatu par nepieciešamību ievērot valstī noteikto normatīvo regulējumu un likumā noteikto piemiņas dienu būtību.