Lai rastu skaidrību, LV portāls sazinājās ar Kultūras ministriju. Tās Kultūrpolitikas departaments sniedza šādu atbildi:

“Likums “Par Latvijas valsts himnu” ir spēkā esošs, tāpat kā Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”.

Likumā nav atrunāta Latvijas valsts himnas (turpmāk tekstā – himnas) atskaņojuma tonalitāte, un tā pielikumā esošais nošu pieraksts ir kā piemērs skaņdarba melodiskajam un harmoniskajam zīmējumam (norādām, ka arī pats autors savulaik ir pierakstījis šo skaņdarbu dažādās tonalitātēs). Savukārt MK noteikumi nosaka kārtību, kādā tiražējamas himnas notis un skaņu ieraksti, precizējot konkrētas tonalitātes. Attiecīgi oficiālajos pasākumos, kuros tiek atskaņota himna, jāizmanto tās nošu un ierakstu versijas, kuras uzskaitītas MK noteikumos.

Taču ne likums, ne noteikumi neliedz himnu izpildīt, cilvēkiem neoficiāli pulcējoties un dziedot sev ērtā tonalitātē. Galvenais nosacījums – to darīt cieņpilni, nekropļojot melodiju un vārdus.

Turklāt MK noteikumi saka, ka ir atļauts himnu (vai tās fragmentu) vai arī tikai himnas melodiju (vai tās fragmentu) lietot un tiražēt citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu tādā formā un veidā, kurā nav pieļauta necieņas izrādīšana pret himnu.”