Attēlā ir redzams dators, Temīdas figūra, tiesneša āmurs, dokumenti un eiro banknotes.
FOTO: Magnific/AI.
Ņemot vērā, ka Latvijas tiesās pieaudzis saistību piespiedu izpildīšanas pieteikumu skaits, kas rada būtisku slodzi tiesu sistēmai, šī gada 1. jūlijā spēkā stājas grozījumi Civilprocesa likumā, kuri paredz automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tā kā šajās lietās netiek vērtēta parāda pamatotība, pierādījumi vai pušu argumenti, turpmāk pieteikumu pieņemšana, datu pārbaude, paziņojumu nosūtīšana un lēmuma pieņemšana tiks veikta automatizēti, balstoties uz likumā noteiktajiem kritērijiem.
Līdz šim saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā tikai daļēji notika automatizēti un tajā bija paredzēta būtiska tiesneša iesaiste. Taču saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem 2025. gadā Latvijas tiesās saņemti vairāk nekā 205 tūkstoši saistību piespiedu izpildīšanas pieteikumu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2023. gadā, tādēļ būtiski palielinājusies tiesu noslodze. Šī iemesla dēļ no 2026. gada 1. jūlija Latvijas tiesās saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā būs pilnībā automatizēta. Iecerēts, ka šāda kārtība ļaus ievērojami samazināt tiesu slodzi, atbrīvojot resursus citu civillietu izskatīšanai.
Iepriekš regulējums paredzēja, ka saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā nevar īstenot, ja nav zināma parādnieka deklarētā dzīvesvieta vai dzīvesvieta, un kreditoram pieteikumā bija jānorāda parādnieka adrese. Taču ar grozījumiem Civilprocesa likumā (turpmāk – grozījumi) noteikts, ka turpmāk kreditoram nevajadzēs pieteikumā norādīt parādnieka deklarēto dzīvesvietu, jo sistēma automātiski to “ielasīs” pēc personas vārda un uzvārda un personas koda.
Tāpat grozījumi paredz, ka sistēma automātiski pieņems pieteikumu un parādniekam nosūtīs brīdinājumu ar atbildes veidlapu, taču, ja tiks konstatēti šķēršļi pieteikuma pieņemšanai, piemēram, ja personai nebūs deklarētās dzīvesvietas adreses vai viņa neatradīsies Latvijas Republikā vai būs mirusi, sistēma šādu pieteikumu nepieņems (tiesām nebūs arī jāpieņem motivēts lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu).
Parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, un, ja tiesvedība ir izbeigta, tad kreditors nevar vēlreiz sniegt tādu pašu pieteikumu (starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata). Grozījumu anotācijā pausts, ka praksē kreditori dažkārt mēdz iesniegt tiesā pieteikumus atkārtoti pēc tam, kad tiesvedība lietā ir izbeigta, jo parādnieks ir iebildis pret parādu.
Atbilstoši grozījumiem turpmāk kreditoram būs jāapliecina, ka iepriekš nav pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem.
Tā kā tiesvedības izbeigšana saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis, lai vērstos tiesā prasības tiesvedības kārtībā, grozījumi arī paredz: ja tiesa konstatē, ka persona atkārtoti vērsusies tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, tad, ceļot prasību, atkārtoti samaksātā valsts nodeva netiek ieskaitīta.
Iepriekš regulējums paredzēja, ka pieteikumam saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā ir jāpievieno valsts nodevu apliecinošs dokuments, ja vien apmaksa nav veikta tiesšaistes sistēmā. Lai automatizētu procesu, grozījumi noteic, ka valsts nodeva par pieteikumu turpmāk būs maksājama tikai tiešsaistes sistēmā.
Līdz šim, saņemot brīdinājumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas bija jāsamaksā pieteikumā norādītā summa vai jāiesniedz tiesā iebildumi. Ja personai nebija oficiālās elektroniskās adreses, tad brīdinājums tika sūtīts ierakstītā pasta sūtījumā. Ja persona sūtījuma piegādes brīdī nebija sastopama norādītajā adresē, tad pastkastē tika atstāts informatīvs paziņojums par iespēju sūtījumu izņemt pastā.
Anotācijā skaidrots, ka praksē neizņemta sūtījuma uzglabāšanas laiks ir ilgāks nekā iebildumu sniegšanas termiņš: “Latvijas pasts” sūtījumu uzglabāšanai ir noteicis 30 dienu termiņu. Tā kā informatīvajā paziņojumā nav redzams, tieši kāds sūtījums ir saņemts un ka šis sūtījums nāk no tiesas, var rasties situācija, ka persona izņem sūtījumu pēdējā glabāšanas dienā, līdz ar to nokavējot brīdinājumā norādīto iebildumu sniegšanas termiņu. Lai novērstu šādas situācijas, grozījumi paredz, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja 30 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par parāda samaksu.
Grozījumi arī paredz, ka sistēma atkarībā no parādnieka atbildes ģenerēs lēmumus. Piemēram, ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nebūs iesniedzis iebildumus, tad septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi, tiešsaistes sistēmā tiks pieņemts lēmums par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Tāpat automatizēti tiks pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu.
Lēmumi tiks apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu1 un būs saistoši bez paraksta. Ja lēmumā tiks konstatēta kļūda, tad tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma varēs labot kļūdu lēmumā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Grozījumi paredz, ka pieteikumi, kas iesniegti tiesā līdz 2026. gada 30. jūnijam, tiks izskatīti saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī.
Ņemot vērā, ka ir nolemts likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, grozījumi paredz Maksātnespējas kontroles dienesta aizstāšanu ar minētajām iestādēm un noteic, ka visi grozījumi, kas attiecas uz Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un tā funkciju nodošanu Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē.
